Kategorija: Dzīve

Piebeigtais kurss

Raikons 5 komentāru

Baloni

Nu jau ir pagājušas astoņas dienas, kopš pieliku punktu savam pirmajam studiju gadam LU PPF. Otro semestri esmu beidzis gandrīz kā teicamnieks – sekmju izrakstā paredzams jābūt tikai vienam septītniekam, vienam devītniekam, diviem desmitniekiem un vairākiem astotniekiem. Beidzot visas cerības, otro kursu sākot, saņemt stipendiju 70 Ls izskatā katru mēnesi.

Otrajā semestrī mācīties (ja tā to var nosaukt) bija vēl vieglāk nekā pirmajā. Salīdzinot ar vidusskolu, universitāte ir nekas. Uz fakultāti no trijām reizēm nedēļā, kad notiek lekcijas, jēga braukt bija tikai divas. Arī sesija man ilga tikai vienu nedēļu, kuru laikā savācu trīs atzīmes. Pagājušajā nedēļā uzrakstīju arī pēdējo sarežģīto matemātisko rindiņu, sev matemātikā nopelnot devītnieku, bet citiem kursa biedriem (atsauksmes meklēt pie Madara) palīdzot nopelnīt vēl dažas gaišas atzīmes. Pārējās tika izcīnītas jau semestra laikā. Vai tiešām otrais kurss būs grūtāks?

Pirmā kursa piebeigšana vēl netika atzīmēta. Vēl visa vasara priekšā. Nedēļas nogalē kopā ar māsas draugiem tik svinēta viņas 18 dzimšanas diena. Savējo piekdaļgadsmitu gan vēl neesmu atzīmējis. Šobrīd galvenais uzdevums ir nokārtot pēdējās formalitātes, nobeidzot arī savu pirmo gadu kā skolotājs, lai pēc Jāņiem varētu doties savā pirmajā atvaļinājumā.

Bronza Latvijā

Raikons 6 komentāru

Trešā vieta

Nevienam no maniem draugiem nav noslēpums, ko es daru gandrīz katru darba dienas vakaru. Es trenējos handbola – sporta klubā LSPA, ar kuru svētdien izcīnījām Latvijas čempionāta bronzas medaļas. Ar konkrēto sporta veidu nodarbojos jau devīto gadu (no 5. klases). No jauniešu vienības pirmsākumiem esam palikuši vairs tikai trīs, kas ar mani spēlē vēl vienā komandā. Pārējiem mainījušās prioritātes, tomēr es uzskatu, ka jāsporto, kamēr vēl varu visu savienot un esmu jauns.

Šī bija jau mana trešā bronzas medaļa. Pirms diviem gadiem es LSPA komandas sastāvā Latvijas čempionātā laukumā nepavadīju nevienu sekundi, bet pirms gada biju otrais vārtsargs un mans spēles laiks nebija pārāk liels. Šosezon mana loma komandā bija krietni vien nozīmīgāka. Biju viens no galvenajiem varoņiem pirmajā mačā par trešo vietu (pirms gada mazajā finālā deldēju rezervistu soliņu). Līdz ar to prieks par trešo vietu šogad bija dubults. Tieši šo sajūtu dēļ vien ir vērts trenēties un spēlēt. Tās izjūtas nav aprakstāmas…

Katrā ziņā prieks konkurentu mājas lapā lasīt par sevi atzinīgus vārdus:

LSPA rindās rezultatīvākais bija Kirils Meļņiks, lai gan vērtīgākais spēlētājs noteikti bija Raitis, kas ar savu lielisko spēli vārtos apturēja mūsu uzbrukuma līderus – Mārtiņu un Kārli.

Ar velosipēdu

Raikons 8 komentāru

Merida

Marta sākumā veikalā “Viss Atpūtai” nopirku jaunu velosipēdu. Īsti gan nezinu, kura dēļ (manis vai veikala), velosipēdam esmu paspēji jau sačakarēt aizmugurējo zobratu. Līdz ar to ātrumi brīžiem pārslēdzas, kā viņiem tīk, apgrūtinot braukšanu. Mazā brīvā laika dēļ brīvdienās ar savu jauno braucamo pārvietojos diezgan maz, bet otrdien man radās iespēja četrus riteņus nomainīt pret diviem.

Pirmdienas vakarā pie manis bija atbraukuši Ernests un Kintija. Uzcepām desas, iedzērām alu un, protams, maniem draugiem vajadzēja atgriezties Rīgā. Biju izdzēris dažus alus, tāpēc ar vadīt automašīnu noteikti nedrīkstēju, bet draudzeni dzimšanas dienā uzreiz pēc pusnakts pārsteigt gribējās. Viss notika, kā gribējās, tāpēc otrdien uz fakultāti braucu ar velosipēdu.

Pārvarēju divus tiltus katrā virzienā. Bīstamas situācijas sev, gājējiem un pārējiem satiksmes līdzekļiem neradīju. Ceļā katrā virzienā no Dominas līdz PPF pavadīju aptuveni 50 minūtes – ilgāk nekā, ja brauktu ar automašīnu, bet nedaudz mazāk, ja brauktu ar sabiedrisko transportu. Velosipēdistu ir, manuprāt, salīdzinoši daudz un platajās ielās tiem gājējiem nevajadzētu traucēt. Ja dzīvotu Rīgā (tas ir, biežāk uzturētos un nakšņotu) un laikapstākļi būtu pateicīgi diviem riteņiem, mani uz ceļa brīvā veidolā ieraudzītu vēl biežāk.

Finišs pirms vasaras

Raikons 5 komentāru

Atveram kalendāru un ieraugam, wow, aprīļa beigas. Tuvojas piecas brīvdienas, piecas saulainas brīvdienas, kurās šobrīd plānots ir atpūsties, patrenēties un iekļūt Latvijas handbola čempionāta finālā (būs pagrūti). Arī darba dienu skaits strauji tuvojas beigām. Līdz ar to universitātes apmeklējums kļūst vēl retāks. Jau tagad no trīs nepieciešamajām dienām, studēju tikai divas.

Tūlīt jau būšu pabeidzot pirmo kursu. Ārprātīgi ātri un viegli. Interesanti, kā mācīties būs nākošgad. Brīvais laiks nav tik daudz, tomēr visam tas tiek veltīts un atrasts.

Īstenībā baigais prieks par sevi, ka vairs nevajag prasīt palīdzību no vecākiem. Patstāvīgas līmenis aug.

Drakulas svešās asinis

Raikons 3 komentāru

Drakulas svešās asinisPiektdien kopā ar Ievu biju uz Dailes teātra vienu šobrīd vienu no populārākajām izrādēi rokmūziklu “Drakulas svešās asinis“, kur divu stundu garumā spēlē grupa Dzelzs Vilks. Pašlaik internetā lasu dažādas atsauksmes – citiem patīk, citi atzīst, ka izrāde ir pēdējais (es – atvainojos) mēsls. Arī mani izrāde sevišķi nepiesaistīja. Jāsaka pat godīgi – otrajā cēlienā palika garlaicīgi. Vizuālais izskats izrādei ir ļoti labs, bet sižets vājš. Nesapratu es domu līdz galam, ko izrāde gribēja man pateikt. Jāspriež, ka cilvēkus, kas bijuši uz šo ierādi, var iedalīt divās daļās – tiem, kam ļoti nepatīk, un tie, kam tā liekas ideāla.

Pirms divām nedēļām tajās pašās telpās biju uz komēdiju “Penelope un Diks“. Komēdijas man vienmēr likušas saistošākas un aizraujošākas, kaut arī biežāk lasu dažādus spraigus detektīvus, bet krimiķi skatīties divu stundu garumā man nepatīk. Izrādes beigās gan bija, kā virs izrādes augšējā rindā komentēja viens jaunskungs, aplauziens, tāpēc izteikti garie aplausi izpalika. Izrāde patika – mūsdienīgs sižets un labs tēlojums īpaši Rēzijas Kalniņas izpildījumā.

Vēl viens secinājums uz teātri vai kino nevar iet biežāk kā reizi mēnesī. Ieva jau izteikusi neskaitāmas vēlmes redzēt citas izrādes.

Papildināts. Tikko pēc Ievas ieteikuma nopirku pēdējās biļetes uz 6. jūnija izrādi “INTIM“.

Pēc diviem naktī

Raikons 3 komentāru

Skaidri apzinos, ka man šodien būs jāceļas pēc piecām stundām. Esmu pabeidzis referātu Bērnu attīstībā (izlasījis neciešamas 70 lapas skatoties datora ekrānā, lai pēc tam taptu dažu lapu darbs), taču nomodā mani vēl noturēja kāds video, kuru uzgāji, izskrienot cauri spocīgajai lapai. Pat divos naktī nevarēju ar jums nepadalīties!

Nedēļas nogalē bija manas pirmās brīvdienas kāda pusgada laikā, kad viņas tiešām bija brīvas. Nebija nekāda sporta. Bija draugi un atpūta mājās. Kamīnā cepām jau pirmās desas, lai arī laiks nebija tik vasarīgs, kā pirmdien, kad termometra stabiņš bija uzkāpis līdz +15. Līdzīgas un, iespējams, pat labākas izvērtīsies arī nākošās brīvdienas. Šobrīd cenšos savest kārtībā visus darbus (tie nav pat īsti iekavēti), lai pats un citi būtu apmierināti ar paveikto. Turaties!