Asus EEE lietotājs

Jau kopš pagājušās ceturtdienas esmu portatīvā datora Asus EEE PC lietotājs. Tiesa, uz trīs dienām man bija jāpārtrauc iepazīšanās process, jo, mēģinot uzlikt latviešu klaviatūras izkārtojumu, izdevās uzkārt Linux’i, ka viņš tālāk par ielādes logu netika. Pirmdien dabūju portatīvo DVD lasītāju un kļūda tika labota – Linux atkal gāja. Arī latviski, redz, māku rakstīt.

Kāpēc nopirku? Gribējās man mazu datoru, kas būtu līdzi jebkurā mirklī. Vieta kompaktajam datoram vienmēr atradīsies sporta somā starp botām un zeķēm, arī gaidāmajā braucienā martā uz Baltkrieviju un Serbiju. Pie mazās klaviatūras esmu jau tīri labi piešāvies, arī septiņu collu ekrāns ir pietiekoši liels. Internetā visu saskatīt var. Beidzot man Skype sarunām ir arī web-kamera. Uzdrukāju gan rakstu žurnālam “Sports”, gan palielu palagu eSportā.

Tagad arī visas lekcijas, kas atsāksies pirmdien, tiks iemūžinātas datordrukā. Vieglāk pēc tam sesijā mācīties un veidot špikerus. Tiesa, akumulators datoriņam ir galīgi neizturīgs – ilgāk par trīs stundām netur.

Nav arī domas pāriet uz Windows XP, iepaticies man Linux, ērts. Vienīgi vēl datorā prasītos kādu attēlu rediģēšanas lietotni, ar kuru samazināt un graizīt bildes, bet tik daudz es vēl neesmu paspējis atrast. Patīk man mans jaunais pirkums. Slinkoju vēl pēdējo nedēļu pirms otrā semestra…

Sesija – brīvlaiks?

PedPsihiNekad nebūtu iedomājies, ka pirmo sesiju nokārtošu praktiski nepiepūloties. Pirms tam bija dzirdēti nostāsti, ka students sesijas laikā to vien dara, kā mācās un cenšas visu atcerēties, bet man lielākā mācīšanās bija pirms filozofijas eksāmena – vesela stunda. Pārējie četri eksāmeni prasīja vēl mazāk laiku, bet vēl trijos, ja man matemātika nejūk, bija automāts. Varbūt teiksiet, ka cītīgi mācījos visu semestri, bet nē… Studēt ir desmit reizes vieglāk, nekā mācīties vidusskolā. Vismaz man un vismaz Latvijas Universitātē.

Pati labākā daļa ir divu nedēļu brīvlaiks, kas sākās pirmdien pēc devītnieka saņemšanās pedagoģijā. Mācības ar tikpat lielisku lekciju sarakstu kā pirmajā semestrī atsākas tikai 4. februārī. Sesijas beigas arī tika labi atzīmētas. Vai ne Roo? Nebūtu treniņi un darbs, tad cauru dienu urbinātu degunu Ikšķilē…

Normāli salaveči

VAZRihis man parādīja oranžajā portālā atrasto video, kā salaveči piegādā dāvaniņas bērniem Ziemassvētkos, dzenoties prom no policijas. Video ar TV Dzintares palīdzīu izveidojusi amatieru kino studija The Reality Studios, kuru mājas lapā vēl atrodama tikai ieskats topošajā filmā. Noskatieties līdz beigām un uzzināsiet, kas notika ar žiguli.

Tie, kas boikotē oranžos, piedāvāju video noskatīties youtube.com.

Apsveikumi vārda dienā

Gan jau, ka kāds pamanīja, ka pirmdien zem cipara 14 kalendārā gozējās arī mans vārds – Raitis. Saņēmu ne mazum apsveikumus ar īsziņu palīdzību, nesaskaitāmi daudz apsveikumus arī oranžajā portālā, vairākus mutiskus sveicienus, vienu apsveikumu no skolnieka pa e-pastu un trīs telefoniskus sveicienus. Sakiet, ko gribiet, bet patīkami lasīt tos daudzus apsveikumus draugiem.lv. Ne jau tos, kuri sastāv no dažām frāzēm, bet tur, kur cilvēks kaut nedaudz pacenties kaut ko vairāk uzrakstīt un padomāt. Pie velna, patīk lasīt arī visus ķeksīšu sveicienus – Apsveicu un Daudz laimes. Vēl vairāk patīk, ja atsūta īsziņu vai piezvana. Ronalds pat piezvanīja minūti pirms pirmdienas iestāšanās, lai nedaudz parunātu un apsveiktu pirmais…

“Sveicu tevi vārda dienā, jaukais puika.Vēlu pieēsties daudz kūku “Cielaviņa”, izdzert daudz,daudz šampānieti “Mežezers” un ielūgt mani ciemos, lai varu palīdzēt noēst. Ā, un jā. Vēl es tev vēlu augt lielam un resnam,” mani apsveica Evelīna.

“Tā kā es nevaru piezvanīt un biju par slinku lai ietu ar Tevi un roni skatīties filmu un apsveiktu dzīvajā tad apsveicu Tevi caur draugiem.lv. Tā kā Tev ir gan draudzene gan darbs gan mašīna gan reāli forši draugi (tobiš es inta skrasts utt) tad vienīgais ko novēlu ir lai katra diena ir riktīgi laba un saulaina + lai laba veselība. priekā!!!” par mani atcerējās arī Rihards, kurš gan vēlāk mani satika personīgi un apsveica.

“Sveicu! Varētu mēs Raitus pasludināt par valsts svētkiem un tad visiem tajā dienā būtu svēts pienākums uzrakstīt kādu rakstu un pastāvēt vārtos,” oriģināls bija Viesturs.

Jubilāram būt ir forši. Nedaudz jau vārda svētki tika atzīmēti. Atnāca kaimiņienes. Biju ar Ronaldu uz Rīgas Sargiem. Gaidīju vairāk.

Debija arēnā Rīga

Arēna RīgaVakar kaut kur laikā starp plkst. 20 un 21 izgāju arēnas Rīga laukumā un ar basketbola bumbu mēģināju iekarot tās basketbola grozus. Izmetu pāris reizes neveiksmīgu un, atmetot visam ar roku, aizgāju prom.

Ja runājam nopietnāk, tad vakar biju skatīties otro nopietno basketbola spēli mūžā, šoreiz starp Rīgas ASK un Barons/LMT komandām. Pārtraukumā starp trešo un ceturto ceturtdaļu, karsējmeiteņu un talismana Pīčas pavadīts, piedalījos konkursā, kurā bija jāmēģina trāpīt no centra līnijas basketbola grozā, lai iegūtu tiesības mēnesi braukt ar Nissan automašīnu. Dabūju tikai cepurīti…

Aizliegtais inbox.lv

inbox.lv

Ja atmiņa neviļ, tad pirmo e-pasta kastīti man tētis izveidoja, kad man bija deviņi gadi. Šodien skolā saviem skolniekiem uzdevu internetā atrast Valda Zatlera uzrunu jaunajā gadā un atrasto atsūtīt man uz e-pastu. Protams, bija vēl skolnieki, kam sava e-pasta kastīte nav un kas savai kastītei aizmirsuši paroli. Stundas beigās visiem bija sava e-pasta kastīte un gandrīz no visiem saņēmu vajadzīgo informāciju.

Pēdējā stundā vienai no meitenēm nebija savas kastītes un, protams, to viņai vajadzēja, lai izpildītu uzdevumu. Lai arī viņa, teica, ka vecāki neļauj reģistrēties inbox.lv un tamlīdzīgos servisos, kastīte tika izveidota. Protams, bez savas e-pasta kastītes viņa nevarētu reģistrēties draugiem.lv, taču vienalga nesaprotu vecāku lēmumu 15 gadus vecai meitenei neļaut izmantot interneta iespējas, bez kurām nākotne nebūs iedomājama.

Daugava aizsalusi

Hokejisti Daugavā

Tā kā sestdien visu dienu biju mājās, spītējot aukstumam, gāju pārbaudīt, vai Daugava ir aizsalusi. Ir aizsalusi, taču es vēl neuzdrošinājos pa ledu aizstāgāt līdz Daugavas vidum, kā daži šie ekstrēmisti hokejisti augšējā attēlā. Bija daži skati, kas mani vēl nedrošināja aiziet tālāk par dažiem metriem no krasta, pa ceļam pakrakšķinot ledu.

 

Neaizsalusi Daugava

Melnais caurums Daugavs vidū, kas noteikti neliecināja par ideālāko Daugavas ledus drošību. Un tas nebija vienīgais. Tomēr domāju, ka jau nākošajā nedēļas nogalē būs jādodas tālā Daugavas ledus izpētē, žēl, ka man nav slidu. Būs jāiet māsu vai Ievu patrenkāt…

 

Saulriets Daugavā

Dzeltenais spogulis. Principā uz dambi devos nofotografēt arī saulrietu pār Daugavu, taču to, protams, nokavēju.