Lielīšanās

SportiņšVienmēr esmu uzskatījis, ka personīgie blogi ir domāti, lai lielītos. Parādītu, ar ko tu esi labāks par citiem. Ko tu esi nopircis? Vai ko tu esi izdarījis un sasniedzis? Jā, var rakstīt par aktuālitātēm, kas, apskatot nekur.lv topu, šobrīd ir Jolkina un Kastēns.

Pie velna, es lielīšos. Jau rakstīju, ka trīs dienas viesojos Ventspilī. Šodien žurnālā Sports var apskatīt trīs dienu augļus. Tik patīkami ir šķirstīt žurnālu un ik pēc pāris lapām lūkoties uz savu vārdu un uzvārdu. Jāatzīmē, ka mans vārds un uzvārds pie fotogrāfijām parādās gandrīz katrā laikraksta Diena un 5min numurā, tomēr tas neesmu domāts es. Žurnālā Sports rakstu es!! Viens no rakstiem (PDF formātā). Sapņi piepildās…

Otrdien pirmo reizi savā neilgajā mūžā apmeklēju Nacionālā teātra izrādi Skroderdienas Silmačos. Johaidī, cik daudz es biju palaidis garām. Sen nebiju tā smējies. Tā ir izrāde, kas jāredz katram latvietim, lai saprastu, ka ne tikai amerikāņi māk taisīt komēdijas kinoteātrī, bet arī latviešu literāts Blaumanis.

Rītdien beidzot atzīmēšu savu 20 jubileju. Tikai vienu mēnesi un vienu dienu pēc īstās jubilejas. Svinībām taču nekad nav par vēlu?

Un pēdējais – lai skaļi dziedās, labi dzeras alus, augstu lecat pār ugunskuriem, prātīgi vadiet automašīnu. Vienkārši labi nolīgojiet!

Ģimenes olimpiāde

Šodien piektdienā 13. jūnijā Ventspilī oficiāli tiks atklāta Latvijas II olimpiāde, tāpēc man jau šodien starp pulksten sešiem un septiņiem no rīta ir jādodas ceļā uz tālo pilsētu ar rītdienu. Tā kā Rīgas handbola komandā neiekļuvu, esmu norīkots, kā vien no žurnāla “Sports” reportieriem, kas atspoguļos šo pasākumu presē.

Pasākumā piedalīsies arī mana pārējā ģimene, četratā mums pārstāvot būtiskākās olimpiādes struktūras. Tētis būs viens no atbildīgajiem galda tenisa sacensību rīkošanā, māsa piedalīsies basketbola turnīrā, bet mamma būs viens no daudzajiem skatītājiem. Sportiska ģimenīte.

Pašreiz vēl gatavojos braucienam, kurš gan būs jāveic vienam. Vecāki jau šobrīd noteikti guļ saldajā Ventspils miegā, bet māsa uz olimpiādes norises vietu izbrauks rītdienas vidū. Turpinām piepildīt žurnālistu sapni. Pagaidām viss notiek soli pa solim. Ak jā, mans raksts ir arī šīsdienas Sportā.

Vai tu mirkšķini?

autoGribu vērsties pie visiem autovadītājiem, kas kaut reizi deldējuši kādu no pasaules asfaltiem vai brīnišķīgajiem zemes ceļiem. Vai tu, pamanot ceļu policiju, piemiedz ar aci (lasīt – pamirkšķini ar tālajām gaismām) pretimbraucošajam šoferim?

Pēdējās nedēļas laikā nācās vairāk laika pavadīt ceļā pie stūres (brauciens uz Ikšķili pat pusotras stundas garumā rīta agrumā jau sen vairs nav ilgi). Biju Ludzā un Rundāles pilī. Uz ceļa diezgan bieži varēja manīt patrulējošo ceļu policiju. Mirkšķināju es, mirkšķināja arī citi, taču diemžēl (vai par prieku kārtības sargiem) šī tendence, salīdzinot ar laiku, kad biežāk pavadīju laiku auto aizmugurējā sēdeklī, ir mazinājusies.

INTIM

INTIMVakar Dailes teātra kamerzālē kopā ar Ievu apmeklēju izrādi “INTIM”. Ieva biļetes uz izrādi gaidīja kopš decembra, taču vai bija tā vērts? Katrā gadījumā bija gaidīts kas vairāk no divu cilvēku izrādes/dialoga nedaudz ilgāk kā stundas garumā. No vienas puses kādu teātri var gaidīt no diviem cilvēkiem. Bija arī iespaidīgi momenti, bet man daudz labāk patika “Penelope un Diks”.

Visu laiku bija licies, ka seksa tēma sabiedrībā ir viena no tām lietām, par kurām skaļi nerunā. Divu cilvēku attiecībās jā, bet ne jau tā… Bet šeit divi aktieri stundu runāja, aprunāja un nosauca seksu visos iespējamos vārdos un veidos. Nedaudz par traku. Es pat grāmatās lasījis neko tamlīdzīgu neesmu. Džilindžers ir viens interesants režisors.

Piebeigtais kurss

Baloni

Nu jau ir pagājušas astoņas dienas, kopš pieliku punktu savam pirmajam studiju gadam LU PPF. Otro semestri esmu beidzis gandrīz kā teicamnieks – sekmju izrakstā paredzams jābūt tikai vienam septītniekam, vienam devītniekam, diviem desmitniekiem un vairākiem astotniekiem. Beidzot visas cerības, otro kursu sākot, saņemt stipendiju 70 Ls izskatā katru mēnesi.

Otrajā semestrī mācīties (ja tā to var nosaukt) bija vēl vieglāk nekā pirmajā. Salīdzinot ar vidusskolu, universitāte ir nekas. Uz fakultāti no trijām reizēm nedēļā, kad notiek lekcijas, jēga braukt bija tikai divas. Arī sesija man ilga tikai vienu nedēļu, kuru laikā savācu trīs atzīmes. Pagājušajā nedēļā uzrakstīju arī pēdējo sarežģīto matemātisko rindiņu, sev matemātikā nopelnot devītnieku, bet citiem kursa biedriem (atsauksmes meklēt pie Madara) palīdzot nopelnīt vēl dažas gaišas atzīmes. Pārējās tika izcīnītas jau semestra laikā. Vai tiešām otrais kurss būs grūtāks?

Pirmā kursa piebeigšana vēl netika atzīmēta. Vēl visa vasara priekšā. Nedēļas nogalē kopā ar māsas draugiem tik svinēta viņas 18 dzimšanas diena. Savējo piekdaļgadsmitu gan vēl neesmu atzīmējis. Šobrīd galvenais uzdevums ir nokārtot pēdējās formalitātes, nobeidzot arī savu pirmo gadu kā skolotājs, lai pēc Jāņiem varētu doties savā pirmajā atvaļinājumā.