Esmu gatavs

Līdz Jaunajam 2008. gadam atlikušas mazāk nekā 22 stundas. Esmu gatavs. Pašlaik tīrs, tikko iznācis no dušas, sēžu savā istabā un vēl smaržoju pēc dušas želejas. Savas dzīves 20. jauno gadu sagaidīšu Cēsu rajonā Ģikšos Edgara mājā meža vidū pie dīķa kopā ar vēl 12 cilvēkiem. Būs jautri.

Rīt vēl jānomazgā sava Škoda, jo viņa pēc brauciena uz Balviem ir kļuvusi vēl tumšāka. Ieva teica, ka, ja mana mašīna nebūs tīra, tad nekur ar mani nebrauks. Man viņas kompānija sevišķi patīk, tāpēc nekas cits neatliek kā rīt celties pulksten desmitos un spodrināt savu auto. Beidzot kārtīgs iemesls pārvarēt slinkumu un iepriecināt sevi un citus!

Kas noticis šajā gadā? Janvārī pēc četru mēnešu cītīgas mācīšanās savā īpašumā ieguvu autovadītāja apliecību, bez kuras nu vairs savu dzīvi nevarētu iedomāties. Jūnijā, nokārtojot matemātikas eksāmenu, pieliku punktu vidusskolas gaitām. Augusta sākumā saņēmu savu atestātu ar četriem B burtiem un iesniedzu dokumentus studijām Latvijas Universitātē. Gribēju mācīties žurnālistiku, taču izvēlējos studēt lietišķās informātikas skolotāja specialitāti, kur iegūtās zināšanas jau šobrīd, kaut minimāli, tiek pielietotas strādājot par skolotāju. Septembra beigās saņēmu uzaicinājumu darboties žurnālā “Sports”, esmu anormāli priecīgs. Arī diktofons jau iesvētīts ar 40 minūšu garu interviju angļu valodā ar IHF prezidentu Mustafu Hasanu, kas nesen viesojās Rīgā, tagad priekšā tulkošanas darbs.

Tagad gatavojos sava mūža pirmajai sesijai. Studiju laikā daudz slinkots. Saņemts, cerams, viens automāts, taču nerādās, ka sesija būs grūta. Lai tev un man veicas 2008. gadā!!

Prīcēgus Zēmastvātkus

Ar tādu neparastu un nedaudz nepareizu latgalisko izrunu mani apsveica Rihards Ziemassvētkos. Jauki īsziņas vietā saņemt telefona zvanu. Pats gan grēkoju – aizsūtīju vairākas īsziņas, dažiem aizsūtīju apsveikumus draudzīgajā portālā. Diemžēl nekādus taustāmus apsveikumus neesmu aizsūtījis, bet to vēl, cerams, paspēšu izdarīt līdz Jaunajam gadam.

Šajā Latgales nostūrī pie Ludzas rajonā pie Krievijas robežas sniegs ir plānā kārtiņā, taču Varakļānos pirmdien vēl tas bija biezā jo biezā kārtā. Pa ceļam speciāli tiku uzmodināts, lai novērtētu balto Latvijas retumu. Kā jums pa svētkiem?

Diktofons un co

Šovakar nedaudz priekšlaicīgi tiku pie pirmās Ziemassvētku dāvanas – diktofona Olympus WS-311M. Padārga mantiņa, bet neapšaubāmi noderīga, jo esmu uzsācis savas žurnālistu gaitas, tāpēc diktofons man pašreiz ir vitāli nepieciešams. Pirmdien, kad biju Balvos, lai veidotu reportāžu par turienes sporta skolotāju, vilku ārā savu klēpjdatoru un vēru vaļā Skaņas ierakstītāju. Nākošnedēļ viss notiksies krietni vien vienkāršāk. Raitis lidostā ar datoru rokās izskatītos diezgan smieklīgi…

Ziemassvētki šogad atzīmēti četrās eglītēs – vispirms PPF, pēc tam Rīgas 84. vidusskolā, kurā reiz mācījos, kā arī savā darba vietā Rīgas 100. vidusskolā un, protams, kopā ar handbolistiem LSPA. Darba vietā kopā ar Gunitu biju pasākuma vadītājs. Skatītājiem patika…

Ziemassvētku vakaru sagaidīšu Latgalē, kur vismaz pirms nedēļas vēl bija sniegs, kas visvairāk šādos svētkos visiem pietrūkst.

Tāpēc vēlu arī jums priecīgus un baltus Ziemassvētkus!!

Sāp dibens

Neesi perverss! Pirmdien biju Balvos. Ap septiņiem iekāpu mašīnā, bet mājās atgriezos vēlā pēcpusdienā. Vairāk nekā septiņu stundu laikā novālēti, ja pareizi atceros, 542 kilometri. No vasaras laikam biju piemirsis par garo braucienu sekām. Pa ceļam uz Balviem vēl iemaldījos kaut kādā grants ceļā, kā rezultātā mana mašīna no sudraba krāsas tika pārkrāsota par melnu. Pie velna, neceļas rokas tādā laikā mazgāt savu mašīnu, jo skaidri zinu, ka pēc neilga laika viņa būs kļuvusi tikai nedaudz labāka, kā pašlaik. Ja nedaudz vienalga par mašīnas krāsu, tad dibens gan liek par sevi manīt – šorīt braucu uz skolu, vēl nepaspēju no Ikšķiles izbraukt, kad sajutu sāpes dibenā – nosēdēts.

Ko es darīju Balvos? Satikos ar vienu no labākajiem Latvijas sporta skolotājiem Jāni Zakarīti, kurš tici nominēts konkursam “Gada sporta skolotājs 2007”. Parunājos, apskatījos, cenšoties uzzināt, kāpēc viņš ir viens no labākajiem. Interesanti parunāt ar labāko savā arodā un par to uzrakstīt žurnālam “Sports”, lai arī citi zina, cik labi ir Balvos.

Diskusija! Kas ir blogs?

Tā kā angļu valodā spiež uz ar datoriem saistītu terminoloģiju, tad agri vai vēlu šodien nonācām līdz vārdam blog. Protams, izvērtās diskusija – kas tas tāds ir un kāds vārds tam būtu piemērots latviešu valodā?

Jā, noteikti šī tēma tā saucamajā blogofērā ir apspriesta neskaitāmas reizes, taču man neizdevās iestāstīt pasniedzējai atšķirību starp dienasgrāmatu un blogu. Jā, dienasgrāmata ir personiskāka, taču pasniedzējai tas nelikās pietiekošs arguments, jo ir cilvēki, kas publiskajā telpā var runāt par visu. Kāpēc to vienkārši nevarētu saukt par publisko dienasgrāmatu, jo, piemēram, nezinātājam noteikti nebūtu skaidrs, kas tas tāds blogs ir? Kāda ir atšķirība?

Aizgulējies? Ir risinājums!

VideokonferenceAizgulējos. Šodien piecēlos tikai pēc pulksten 12, kad ierasties laikus PPF varu tikai uz pēdējo lekciju, uz kuru braukt, protams, ir slinkums. Slinkums netika pārvarēts, tāpēc tiek atvērts skaips, kur kursabiedrs Oskars un vienīgā kursa biedrene Laura taujā, kur es esmu palicis? Tik izdomāts risinājums…

Lai radītu esamības momentu, Oskars, kā jau gudrs ābolīšu lietotājs, izveidoja videokonferenci, kurā es varēju redzēt un dzirdēt, kas notiek kabinetā. Jau neskaitāmo lekciju arī šajā priekšmetā studenti prezentē darbus, mācot savus kolēģus par visdažādākajām izklājlapu iespējām. Vienīgais bēda, ka šodien tika prezentēti divi darbi, kuru autori vai nu runā ļoti klusu vai runā ar tik nesaprotamu krievu akcentu, ka grūti pat klātesošajiem saprast, ko viņi no tevis grib dabūt. Jā, attēla kvalitāte ir švaka, bet dzirdēt, vismaz pasniedzējas teikto, var. Otrajā lekcijā izrādās ir sava veida kontroldarbs, kuru atsūta arī man, jo pieslēgties pie PPF servera vēl neesmu nekad mēģinājis caur savu datoru. Izpildīju darbu, taču šoreiz darbi ir jāsaglabā savā esošajā datorā (&^*%&^), tāpēc nosūtu pasniedzējai uz e-pastu – cerams pieņems.