Neesi perverss! Pirmdien biju Balvos. Ap septiņiem iekāpu mašīnā, bet mājās atgriezos vēlā pēcpusdienā. Vairāk nekā septiņu stundu laikā novālēti, ja pareizi atceros, 542 kilometri. No vasaras laikam biju piemirsis par garo braucienu sekām. Pa ceļam uz Balviem vēl iemaldījos kaut kādā grants ceļā, kā rezultātā mana mašīna no sudraba krāsas tika pārkrāsota par melnu. Pie velna, neceļas rokas tādā laikā mazgāt savu mašīnu, jo skaidri zinu, ka pēc neilga laika viņa būs kļuvusi tikai nedaudz labāka, kā pašlaik. Ja nedaudz vienalga par mašīnas krāsu, tad dibens gan liek par sevi manīt – šorīt braucu uz skolu, vēl nepaspēju no Ikšķiles izbraukt, kad sajutu sāpes dibenā – nosēdēts.
Ko es darīju Balvos? Satikos ar vienu no labākajiem Latvijas sporta skolotājiem Jāni Zakarīti, kurš tici nominēts konkursam “Gada sporta skolotājs 2007”. Parunājos, apskatījos, cenšoties uzzināt, kāpēc viņš ir viens no labākajiem. Interesanti parunāt ar labāko savā arodā un par to uzrakstīt žurnālam “Sports”, lai arī citi zina, cik labi ir Balvos.
Njaa garajos gabalos braucoshiem cilveekiem ir vajadziigs tieshaam komfortabls auto.
Tieši garajos braucienos vislabāk var just atšķirību starp auto klasēm, tb ērtību un komforta ziņā.
:) Heh atļaušos piebilst, ka zakarītis bija mans sporta skolotājs, un es pat nenojautu cik viņš ir labs savā nozarē. Bieži nācās strīdēties ar viņu par to ka vinš skolā netrenēja basketbola komandu, futbol komandas vieta.
Bet skolotājs tā neko.