Septembra sākumā Ieva mani aizvilka uz Intara Busuļa koncertu Dzintaru koncertzālē. Nedaudz nosalu, taču, goda vārds, tas bija labākais koncerts, uz kādu esmu bijis. Arī neviens Prāta Vētras koncerts nav aizrāvis tik ļoti, kā šī dziedātāja uzstāšanās.
Netradicionāls skanējums. Interesanti vārdi. Atšķirīgs izpildījums. Tās, manuprāt, ir divas pazīmes, kas raksturotu Busuļa dziesmas. Mūziku krievu valodā esmu ar mieru klausīties tikai no Busuļa dubultplates Kino. Jāsaka, ka krievu gabali man patīk vairāk par latviešu. Lielu darbu pie diska tapšanas ieguldījuši Kārlis Lācis un Sergejs Timofejevs.
Reti pērku orģinālos mūzikas diskus, taču Busuļa plate man bija jādabūn. Apstaigāju vairākus veikalus, taču disku dabūju TC Zoom. Pie tam izdevēji bija kaut ko sajaukusi un vienā maisiņā ielikuši divus CD krievu valodā. Gāju uz Rimi prasīt naudu atpakaļ. Pēc ilgām pārrunām svētdien naudu neatdeva. Iesniedzu pieteikumu. Piezvanīja nākošajā dienā, ka manu pieteikumu izpildīs. Tagad tik jābrauc pēc naudiņas… Pirms tam gan paspēju Prizmā vēlreiz iepirkt jauko mūziku. Vienīgi disku man šobrīd konfiscējusi Ieva…