Es tur biju – Londona

BigBen

BigBen from London Eye

Tower Bridge

Tik grūti pēc vairāku dienu dzīvošanas pavasarī atgriezties -20 grādu salā, taču mājās atgriezties vienmēr ir patīkami. Ceļojums bija jauks un tā noteikti nav pēdējā reize, kad viesojos pie britiem. Izbraucām arī ar panorāmas ratu London Eye, taču 17 mārciņu (14 latu) vērts brauciens noteikti nebija. Turklāt, galvaspilsēta ir tik liela, ka arī no augstākā punkta to visu nevar redzēt.

Visu dienu klīdām pa Londonu. Satikām Intu, kas Londonā dzīvo tieši četras nedēļas. Bijām gan Bakingemas pils, gan arī pārgājām pāri Tower Bridge (trešā bilde). Protams, neizpalika fotografēšanās pie BigBen (pirmās divas) un daudzu citu vietu tūristu iecienītu vietu apmeklējums.

Britu pasaulē

Pēc nakšņošanas (lasīt negulēšanas) Londonas Stanstedas lidostā un diviem braucieniem autobusā nokļuvām Velsas galvaspilsētā Kārdifā. Laiciņš piektdien bija foršs – spīd saulīte, ārā +10 grādi, kamēr latvieši samierinās ar 30 grādiem zemāku temperatūru. Dienu vēlāk gaisa temperatūra atkal pietuvojās nulles atzīmei (~ +2 – +5), taču tik un tā Velsā ir daudz siltāks nekā Latvijā. Turklāt briti ģērbjas it kā ārā būtu aptuveni +12 vai +22 – daži pat t-kreklos un šortos.

Daudziem jau zināms, ka briti uz visas pasaules fona grib atšķirties. Brauc pa pretējo pusi, automašinām stūre ir labajā pusē, kā arī elektrības kontakti ir pavisam atšķirīgi. Vakar pat autobusu instinktīvi gājām gaidīt pretējā pusē, kamēr īstais autobuss īstajā ielas pusē aizbrauca projām. Nācās iet kājām…

Zināms, ka Lielbritānija ir sadalīta vairākās daļās. Kā jau minēju, Kārdifa ir Velsā, savukārt Londona ir Anglijā.  Velsiešiem ir pat sava valoda, kas pēc izskata līdzinās franču valodai, taču patiesībā, ja pareizi izlasīju Rynair žurnālā lidmašīnā, atvasināta īru valodas. Pārsvarā te visi lieto angļu valodu, tāpēc dzirdējis to neesmu.

Sestdiena bija mūsu iepirkšanās diena. Kopumā par apģērbu, apaviem un aksesuāriem divatā veikalā atstājām aptuveni 200 mārciņas, nopērkot divus milzīgus maisus ar nenormāli daudz dažādām mantām. Lielāko naudu iztērējām Primark, kurš uz pārējo veikalu fona ir lēts un apģērbj lielāko daļu britu. Tieši tāpēc vietēji latvieši jau izvairās iepirkties šajā veikalā, lai nelīdzinātos pārējiem Kārdifas iedzīvotājiem. Runājot par pārtiku, tā ir nedaudz dārgāka nekā Latvijā. Piemēram, alus maksā vairāk par latu (0,5 litru bundža). Turklāt angļu alus nav sevišķi garšīgs… Vienīgais labums, ka alkoholu var iegādāties visu diennakti, kā arī tā dzeršana publiskās vietās nav aizliegta.

Svētdien bija plāns doties uz Bristoli, taču no šīs iespējas atteicāmies. Šo to vuz ēl paskatīsimies arī Kārdifā. Pirmdien gan dosimies Londonu, kur paredzēta tikšanās ar BigBen pulksteni. Nenosalstiet!

Uz Londonu

Big Ben BerlīnēVēl tikai svētdien atgriezos mājās no Luksemburgas, bet šovakar sadarbībā ar Ryanair dodos uz Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu. Tā būs mana pirmā viesošanās britu salās un pirmais atpūtas brauciens pēc aptuveni piecu gadu pārtraukuma tālāk par Igauniju vai Lietuvu. Vēl pirms pusnakts pēc vietējā laikā kopā ar Ievu nosēdīsimies Stanstedas lidostā, taču tikai pēc sešām stundām sasniegsim Londonu, bet pēc tam mūs autobuss (coach) vedīs uz Velsas galvaspilsētu Kārdifu. Nākamreiz lidošanas laikus izvēlēsimies prātīgāk…

Neesmu viens no tiem pesimistiem, kas gatavojas visu pamest Latvijā un pievienoties Justīnei (Lindai un Eduardam), pie kuriem mēs apmetīsimies, lai meklētu darbu un sāktu, iespējams, labāku dzīvi. Pagaidām mani vēl viss daudz maz apmierina tepat Latvijā un uz kādu laiku savu dzimteni gatavojos pamest tikai pēc bakalaura grāda iegūšanas.

Pirms aptuveni pieciem gadiem viesojos Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Tad apmeklēju arī muzeju Mini Europa, kurā var apskatīt daudzas Eiropā pazīstamas vietas. Latviju raksturo Brīvības piemineklis, savukārt Lielbritāniju BigBen’s, kuru gribu ieraudzīt arī īstajā lielumā un izmērā. Un man noteikti būs arī bilde, bet ne tāda, kā Oskaram. Tā paveikšanai tiks veltīta visa pirmdiena.

Atpakaļ būšu jau otrdien no rīta, jo jau tā iekavēšu dažas darba dienas, treniņus un pat pirmo Latvijas čempionāta spēli Aizkrauklē pret “S&A” handbolistiem. Nekas. Pēc tam iekavēto atgūšu, mācoties no februāra līdz aprīlim 18 (!!) lekcijas nedēļā. Lai jums jauka nedēļas nogale!

No Luksemburgas

Savā vārda dienā es sev neuzdāvināju ilgu un saldu miegu, bet gan jau puspiecos no rīta cēlos, lai paspētu uz lidmašīnu, kas caur Kopenhāgenu mani nogādātu vienā no Eiropas pundurvalstīm Luksemburgā, kur Latvijas handbola valstsvienība cīnīsies 2011. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, tiekoties ar Luksemburgas un Portugāles izlasēm.

Tāpat kā pagājušajā sezonā, izlases vīriem esmu devies līdzī kā žurnālists, kurš mūsu panākumus atspoguļos internetā. Tiesa, šogad arī es kandidēju uz iekļūšanu valstsvienības sastāvā. Bija iespēja Rīgas Domes kausa izcīņas turnīrā debitēt Latvijas pieaugušo izlasē, taču joprojām man nesaprotamu iemeslu dēļ vārtus mačā ar Beļģiju sargāja cits. Esmu pierādījis, ka gribu spēlēt izlasē, tāpēc jāturpina trenēties un noteikti savu iespēju sagaidīšu ja ne nākamgad, tad pēc diviem gadiem noteikti.

Pagaidām neesmu ticis tālāk par tuvējo lidostas viesnīcu Ibisa, bet vakarā dosimies arī uz pilsētu, kur handbolistiem paredzēts treniņš. Čaļi, kas te bijuši jau iepriekš, gan teica, ka Luksemburgā nav ko redzēt, tāpēc jāapskatās kāda geokaste…

Nav 1983., ir 2010. gads

Nodzīvota desmitgade jaunajā gadsimtā. Laiks paskrējis ātrāk par vēju. Vēl nesen bija tikai 2000. gads, bet citiem vēl nesen bija arī 1983. gads. Pievienošos grupas Mofo dalībnieka Arņa Račinska sveicienam: “Reaģējot uz tā laikmeta stila ietekmi uz šo desmitgadi, dziesma ir par padomju bērna astoņdesmitajiem. Un tiem nav nekāda sakara ar digitālo sintezatoru skaņām, briesmīgu meikapu un frizūrām. Es ceru, ka tas viss pāries un beigsies līdz ar jauno desmitgadi. Kičs aizies, kvass paliks. Priecīgus svētkus!”

Lai šis gads būtu labāk par nākošo! Un draugi (daļa), ar kuriem kopā sagaidīju jauno gadu, – lai jūs to nenodzīvojat, kā sagaidījāt! Klausāmies un priecājāmies par grupas Mofo jauno dziesmu 1983.