Mēnesis: 2009. gada septembris

Tusētāju paaudze

Raikons 7 komentāru

Basketbolisti

Ap tiem basketbolistiem, kuri izgāzās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, sacelts vēl lielāks bums nekā pirms tam (Tagad vai nekad – haha). Valstsvienības līderi Kristaps Valters diskvalificēts uz trijiem gadiem, Armands Šķēle uz diviem gadiem, bet Kasparam Bērziņam, Andrim Biedriņam un Kasparam Kambalam sods piespriests uz vienu gadu nosacīti. Saprotu, ka patīk patusēt, bet, puiši, tā tomēr ir Latvijas izlase. Jārāda piemērs mazajiem, kas vēl tikai domā bumboties.

Nopirku pat šīsdienas Sporta Avīzes numuri, kurā septiņos atvērumos izklāstīta Latvijas nacionālo basketbola valstsvienība maenedžera Edagara Buļa atskaita (fragmenti šeit). Kādus tik brīnumus viņi tur nav sadarījuši – dzēruši un demolējuši. Lai pamācās no Anetes, ar kuru intervija žurnālā ir dažas lappuses uz priekšu, kas raujas melnās miesās basketbola dēļ.

Un vispār handbolistiem pēc spēlēm un treniņiem Vācijā tas ir normāli izdzert vienu vai divas alus pudeles. Latvieši laikam normāli ir viena pudele šņabja. Priekā! Nez, kas tiem basketbolistiem patīk bārā Coyote Fly?

Gandrīz kā paradīzē

Raikons Leave a comment

Studentu paradīze

Kā jau iepriekš minēju, arī es biju viens no studentiem, kurš piektdien vakarā devās uz Arēnu Rīga, kurā otro gadu pēc kārtas notika mācību gada atklāšanas pasākums Studentu Paradīze. Ja pērn, grandiozo pasākumu pametu ļoti neapmierināts, tad šogad pasākums noteikti bija izdevies. Kāpēc?

  1. Paradīze nevajadzēja spiesties kā trolejbusā rīta agrumā. Biļešu cenas bija daudz augstākas, un tās, kaut arī ļoti daudz mani draugi dabūja ielūgumus, netika mētās pa visiem stūriem;
  2. Augstskolu stendi bija aizvākti uz trešo stāvu, kur cilvēku plūsma nebija tik liela;
  3. Ieejas vārti pasākumā bija uztaisīti jau ēkas ārpusē, samazinot drūzmu pie arēnas ieejas;
  4. Pasākums notika piektdienā, nevis ceturtdienā;
  5. Dzelzs Vilks nospēlēja fantastiskāko koncertu, kādu jelkad viņu izpildījumā biju dzirdējis.

Pasākumā ierados tikai ap plkst. 23, kad jau galvenajā skatuvē uzstājās Ivo Fomins. Uzreiz gribējām tikt arī uz augšējo stāvu, taču gala kāpnes bija slēgtas, bet mēs pat ātrumā neatradām citas. Vēlāk paklausījos arī Instrumentus, kas sacerējuši dažas jaunas dziesmas, bet vakara nagla noteikti bija Dzelzs Vilks, kas ap plkst. 1:00 naktī sāka savu koncertu Alternatīvajā skatuvē. Visi PeR un Aicha lielajā skatuvē vienkārši varēja nobālēt trešā stāva priekšā. Publika bija fantastiska, arī grupas solists Juris Kaukulis apgalvoja, ka tas ir viens no labākajiem Dzelzs Vilka koncerts pēdējo gadu laikā. Izrādās es pat gandrīz visām labākajām grupas dziesmām zinu vārdus.

Diemžēl arī šogad es nejutos kā paradīzē. Galu galā, kurš no mums ir bijis paradīzē un zina, kā tur izskatās? Organizatori, jūs taču varat labāk. Kā citiem patika?

Dzersim vai nedzersim līdz plkst. 23?

Raikons 5 komentāru

Interesanti viedokļi LNT vakara ziņu raidījumā izskanējuši no politiķiem par alkohola ražotāju lūgumu grādīgās dziras tirdzniecības laiku pagarināt līdz pulksten 23.00. Saeimas deputāti ir milzu dilemmas priekšā – vai pagarināt alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku par veselu stundu vai tomēr atstāt līdzšinējo kārtību?

Sižetā ir dzirdami vairāku politiķu viedokļi, bet sevišķi interesanti izteicās Ausma Ziedone-Kantāne: “Katram kulturālam cilvēkam mājās jau ir 1-3 pudeles. Kas grib dzert, tas laikus iegādājas. Es īsti nesaprotu, kam tas pagarinājums domāts. Tas ir tā – mēs tagad sēžam mājās, mēs gribam iedzert un nav ne pilītes?”

Varu teikt godīgi šobrīd man mājās uz rakstāmgalda jau mēnesi stāv viena viskija pudele, bet vecākiem bariņā ir tās Ausmas nosauktās 1-3 pudeles. Gandrīz jebkurš no mums ir steidzinājis citus pircējus un Rimi pārdevējas, lai paspētu nopirkt aliņu pirms pulkstenis uzsit desmit. Pagriežot pulksteni stundu uz priekšu šīs skriešana noteikti mazināsies. Mazajos veikalos (nevis točkās), kas pārdod alkoholu dažādos veidos visu diennakti, mazināsies ienākumi. Es pat nezinu nevienu, kas dēļ tā, ka ja nakts vidū ir bijis par īsu, devies grādīgās dziras meklējumos uz kādu nelegālo bodi. Ienākumi, manuprāt, nekāps strauji, taču alkohola ražotāji no tā noteikti būs ieguvēji. Un arī jaunieši nenodzersies… Jautājums, vai lielākā daļa pārtikas veikali nepagarinās darba laiku līdz pulksten 23:00?

Aukstais ūdens

Raikons 11 komentārs

Par šo tēmu es varētu rakstīt katras vasaras beigās un rudens sākumā, jo jau kuru gadu šajā laikā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) nav karstais ūdens. Handbolu spēlēju LSPA komandā, tāpēc arī treniņi darba dienas vakaros notiek šīs mācību iestādes sporta zālē, pēc kuriem, protams, jāieiet dušā.

Sākumā varbūt tas likās noderīgi – rūdīšanās un citāda rakstura audzināšana, bet pēc pusotra mēneša ir izveidojies jau riebums minūti pavadīt zem aukstas ūdens strūklas. Tagad jau mēdzu nemazgājies braukt mājās un dušā ieiet tur. Turklāt septembrī āra temperatūra krītas, bet arvien vairāk sāk virmot slimības baciļi. Kaut kad drīzumā, kā ierasts, vajadzētu parādīties kādam sižetam televīzijā un rakstiem mēdijos internetā (piemēram, šis), pēc kura dažu dienu laikā pa LSPA trubām beidzot atsāktu tecēt karstais ūdens.

Ņemot vērā finansiālo situāciju valstīt, mēs jau smejamies, ka karstais ūdens tiks pieslēgts kaut kad decembrī, nevis oktobra sākumā. Ja jau augusta beigās pat uz nedēļu kopmītnēs bija atslēgta gāze, tad kad gaidīt karsto ūdeni?

Apceļo Kurzemi ar geocaching

Raikons 6 komentāru

Sestdien kopā ar Ievu, Roni, Rihi un Edgaru agri no rīta devāmies ceļā, lai ar GPS spēles geocaching palīdzību gūtu dienas laikā nelielu ieskatu Kurzemē. Mūsu galvenais mērķis bija it kā pamests 200 metrus garš radio tornis aiz Kuldīgas, no kura paveras viens no skaistākajiem skatiem Latvijā, tomēr kādam nav paticis iepriekšējo meklētāju aktivitāte un tas ir nobloķēts, aizlāpot pirmo platformu. Mani kolēģi jau sāka domāt, cik būtu liels sods par ielaušanos privātīpašumā, tomēr devāmies prom neapmierināti. Varbūt kādreiz naktī…

Tornis

Pa ceļam iegriezāmies dažādās industriālās un arī ainaviski skaistās vietās. Daudz kur gājām arī ar kājām, tāpēc bieži vien piemirsās fotoaparāts. Pa ceļam paviesojāmies arī vecajā Tukuma lidlaukā, kur milzīgos angāros, kas paslēpti ar kārtīgu zemes slāni un biezām durvīm, pagājušajā gadsimtā glabājās mūsu militārās lidmašīnas.

Tukumā

Tukumā

Ceļojuma laikā izvēlējāmies dažādus nepopulārus ceļus, kas aizveda pie interesantām vietām. Piemēram, uzbūvētam tiltam pāri Abavai, pie kura nepieved neviens ceļš.

Tilts pār Abavu

Pa ceļam apstājāmies arī pie divām vecām vējdzirnavām Slokā un Grenčos. Meža vidū atradām pamestu laivu, bijām arī citā laivu kapsētā un vērāmies abos virzienus gar jūras krastu skatu tornī Mazirbē. Edgars kā obligātu apskates objektu pieprasīja arī Irbenes lokatoru, kuras apkārtne pamesto dzīvokļu ēku dēļ atgādina Černobiļu. Vienīgi, cerams, radiācija nav…

Laiva mežā

Irbenes lokators

Pamestās ēkas Irbenē

 Tieši dēļ geocaching mūsu ceļš Kurzemē neveda caur ierasto Kuldīgu, Ventspili un Liepāju, bet gan citām interesantām vietām. Turklāt man labāk patīk meklēt kastītes vietās, kur nav jābaidās no spēles nezinātājiem. Bijām arī Slīteres dabas parkā, Piltenē un citur. Redzējām ļoti daudz ko, taču palika arī vēl daudz kas neapskatīts. Nobraucām aptuveni 600 kilometrus, atpakaļceļā tumsas aizsegā gandrīz notriecām mežacūku ģimeni. Esam ļoti apmierināti. Brauksim vēl.

Zīmes: kurš labāks?

Raikons 9 komentāru

Lēnām jau sāku pārvērsties par video portālu. Šīsdienas aktuālākais video ir Madaras Rubes publicētais Koju Love, kas veidots, lai piedalītos Studentu Paradīzes video konkursā. Video tiešām izdevies ļoti mīlīgs, taču visu tā labo domu sabojā, ka tas ir plaģiāts īsfilmai Signs. Vismaz atsauci varējāt uzlikt… Savā blogā publicēju abus video – augšējais latviešu veidotais, apakšējais oriģināls. Kurš tev patīk labāk?