Apsveikumi vārda dienā

Gan jau, ka kāds pamanīja, ka pirmdien zem cipara 14 kalendārā gozējās arī mans vārds – Raitis. Saņēmu ne mazum apsveikumus ar īsziņu palīdzību, nesaskaitāmi daudz apsveikumus arī oranžajā portālā, vairākus mutiskus sveicienus, vienu apsveikumu no skolnieka pa e-pastu un trīs telefoniskus sveicienus. Sakiet, ko gribiet, bet patīkami lasīt tos daudzus apsveikumus draugiem.lv. Ne jau tos, kuri sastāv no dažām frāzēm, bet tur, kur cilvēks kaut nedaudz pacenties kaut ko vairāk uzrakstīt un padomāt. Pie velna, patīk lasīt arī visus ķeksīšu sveicienus – Apsveicu un Daudz laimes. Vēl vairāk patīk, ja atsūta īsziņu vai piezvana. Ronalds pat piezvanīja minūti pirms pirmdienas iestāšanās, lai nedaudz parunātu un apsveiktu pirmais…

“Sveicu tevi vārda dienā, jaukais puika.Vēlu pieēsties daudz kūku “Cielaviņa”, izdzert daudz,daudz šampānieti “Mežezers” un ielūgt mani ciemos, lai varu palīdzēt noēst. Ā, un jā. Vēl es tev vēlu augt lielam un resnam,” mani apsveica Evelīna.

“Tā kā es nevaru piezvanīt un biju par slinku lai ietu ar Tevi un roni skatīties filmu un apsveiktu dzīvajā tad apsveicu Tevi caur draugiem.lv. Tā kā Tev ir gan draudzene gan darbs gan mašīna gan reāli forši draugi (tobiš es inta skrasts utt) tad vienīgais ko novēlu ir lai katra diena ir riktīgi laba un saulaina + lai laba veselība. priekā!!!” par mani atcerējās arī Rihards, kurš gan vēlāk mani satika personīgi un apsveica.

“Sveicu! Varētu mēs Raitus pasludināt par valsts svētkiem un tad visiem tajā dienā būtu svēts pienākums uzrakstīt kādu rakstu un pastāvēt vārtos,” oriģināls bija Viesturs.

Jubilāram būt ir forši. Nedaudz jau vārda svētki tika atzīmēti. Atnāca kaimiņienes. Biju ar Ronaldu uz Rīgas Sargiem. Gaidīju vairāk.

Debija arēnā Rīga

Arēna RīgaVakar kaut kur laikā starp plkst. 20 un 21 izgāju arēnas Rīga laukumā un ar basketbola bumbu mēģināju iekarot tās basketbola grozus. Izmetu pāris reizes neveiksmīgu un, atmetot visam ar roku, aizgāju prom.

Ja runājam nopietnāk, tad vakar biju skatīties otro nopietno basketbola spēli mūžā, šoreiz starp Rīgas ASK un Barons/LMT komandām. Pārtraukumā starp trešo un ceturto ceturtdaļu, karsējmeiteņu un talismana Pīčas pavadīts, piedalījos konkursā, kurā bija jāmēģina trāpīt no centra līnijas basketbola grozā, lai iegūtu tiesības mēnesi braukt ar Nissan automašīnu. Dabūju tikai cepurīti…

Aizliegtais inbox.lv

inbox.lv

Ja atmiņa neviļ, tad pirmo e-pasta kastīti man tētis izveidoja, kad man bija deviņi gadi. Šodien skolā saviem skolniekiem uzdevu internetā atrast Valda Zatlera uzrunu jaunajā gadā un atrasto atsūtīt man uz e-pastu. Protams, bija vēl skolnieki, kam sava e-pasta kastīte nav un kas savai kastītei aizmirsuši paroli. Stundas beigās visiem bija sava e-pasta kastīte un gandrīz no visiem saņēmu vajadzīgo informāciju.

Pēdējā stundā vienai no meitenēm nebija savas kastītes un, protams, to viņai vajadzēja, lai izpildītu uzdevumu. Lai arī viņa, teica, ka vecāki neļauj reģistrēties inbox.lv un tamlīdzīgos servisos, kastīte tika izveidota. Protams, bez savas e-pasta kastītes viņa nevarētu reģistrēties draugiem.lv, taču vienalga nesaprotu vecāku lēmumu 15 gadus vecai meitenei neļaut izmantot interneta iespējas, bez kurām nākotne nebūs iedomājama.

Daugava aizsalusi

Hokejisti Daugavā

Tā kā sestdien visu dienu biju mājās, spītējot aukstumam, gāju pārbaudīt, vai Daugava ir aizsalusi. Ir aizsalusi, taču es vēl neuzdrošinājos pa ledu aizstāgāt līdz Daugavas vidum, kā daži šie ekstrēmisti hokejisti augšējā attēlā. Bija daži skati, kas mani vēl nedrošināja aiziet tālāk par dažiem metriem no krasta, pa ceļam pakrakšķinot ledu.

 

Neaizsalusi Daugava

Melnais caurums Daugavs vidū, kas noteikti neliecināja par ideālāko Daugavas ledus drošību. Un tas nebija vienīgais. Tomēr domāju, ka jau nākošajā nedēļas nogalē būs jādodas tālā Daugavas ledus izpētē, žēl, ka man nav slidu. Būs jāiet māsu vai Ievu patrenkāt…

 

Saulriets Daugavā

Dzeltenais spogulis. Principā uz dambi devos nofotografēt arī saulrietu pār Daugavu, taču to, protams, nokavēju.

 

Ar OPEN uz Pērnavu

PērnavaAr Ievu izmantojām OPEN kredītkartes piedāvājumu par 27 Ls pavadīt vienu nakti Pērnavā, četru zvaigžņu SPA viesnīcā Strand. Gāja mums labi, pirmajā vakarā apskatījām Pērnavu, kur nav īsti ko redzēt. Tikai viena paīsa gājēju iela (attēlā), vecās koku ēkas, vairākas baznīcas un viss. Protams, bijām nogājuši uz SPA, kurš sastāv no viena 25 gara baseina, 30 cm dziļa džakuzī ar vienu burbuli , vēl viena baseina ar ūdens strūklu, kā arī pirts katram dzimumam pa vienai. Piedāvājumā viss pārāk saslavēts, tāpēc tika tomēr gaidīts vairāk…

Lai arī pa viesnīcas numuriņa logu ir redzama jūra, ceļu līdz viņai mēs nespējām atrast un vēlāk pie -12 grādu temperatūras arī negribējām. Tā vietā nedaudz pastaigājām pa veikaliem, kur pēc ilgiem laikiem iegādājos dažus apģērba gabalus.

Vai bija tā vērts? Iespējams. SPA bija šāds tāds, taču kopumā jauks pa lētu naudu mini ceļojums uz Igauniju. Un, jā, Šengena ierullē.

Divas avārijas Vecgadā

Par laimi vai par nelaimi 2007. gada pēdējā dienas rītā visa zeme bija nosnigusi balta un turpināja kļūt vēl baltāka. Kā jau bija iepriekš norunāts tad devos uz Rīgu, kur vietējā tankā nomazgāju savu auto, kas, man par brīnumu vēl arvien ir tīrs. 13 cilvēkiem šajā dienā ar trīs automašīnām bija jānokļūst Ģikšos. Ronis ar Skrastiņa, kurš diemžēl šajā dienā bija kārtīgi apslimis, auto devās iepirkt paiku un pēc tam gatavojās doties ceļā, bet ledus kārta Rimi stāvvietā Ilūkstes un Dzelzavas ielas stūrī viņa plānus izjauca. Rezultāts skatāms attēlā…

Roņa negadījuma dēļ savu mašīnu sniegotajos ceļos nācās izdzīt arī Naglim, taču arī viņam šodien nebija viņa laimīgā diena. Sadursme ar citu auto, braucot ar 20 km/h – rezultātā neliela bukte, taču visa gribēšana doties uz Ģikšiem daļai pārgājusi, tāpēc pēc nelielas apspriešanās devāmies uz manām mājām, uz salīdzinoši tuvo Ikšķili, kur tad arī godam sagaidījām 2008. gada pirmās minūtes.

Daudz runājām, patērējām alkoholu, gājām pirtī, vārtījāmies sniegā, spēlējām spēles, atskatījāmies uz pagājušo gadu, noklausījāmies Godmaņa un Zatlera runas, šāvām salūtu, skatījāmies salūtu, izbaudījām ziemas priekus un turpinājām svinēt… Ar Ievu aizgāju gulēt diezgan laicīgi, tāpēc neredzēju, kādā komā bija Toms un Inta (hahha).

Vakar notika tīrīšanas darbi! Paldies tiem, kur palīdzēja spodrināšana. Pārējie – sīkie sivēni…

Esmu gatavs

Līdz Jaunajam 2008. gadam atlikušas mazāk nekā 22 stundas. Esmu gatavs. Pašlaik tīrs, tikko iznācis no dušas, sēžu savā istabā un vēl smaržoju pēc dušas želejas. Savas dzīves 20. jauno gadu sagaidīšu Cēsu rajonā Ģikšos Edgara mājā meža vidū pie dīķa kopā ar vēl 12 cilvēkiem. Būs jautri.

Rīt vēl jānomazgā sava Škoda, jo viņa pēc brauciena uz Balviem ir kļuvusi vēl tumšāka. Ieva teica, ka, ja mana mašīna nebūs tīra, tad nekur ar mani nebrauks. Man viņas kompānija sevišķi patīk, tāpēc nekas cits neatliek kā rīt celties pulksten desmitos un spodrināt savu auto. Beidzot kārtīgs iemesls pārvarēt slinkumu un iepriecināt sevi un citus!

Kas noticis šajā gadā? Janvārī pēc četru mēnešu cītīgas mācīšanās savā īpašumā ieguvu autovadītāja apliecību, bez kuras nu vairs savu dzīvi nevarētu iedomāties. Jūnijā, nokārtojot matemātikas eksāmenu, pieliku punktu vidusskolas gaitām. Augusta sākumā saņēmu savu atestātu ar četriem B burtiem un iesniedzu dokumentus studijām Latvijas Universitātē. Gribēju mācīties žurnālistiku, taču izvēlējos studēt lietišķās informātikas skolotāja specialitāti, kur iegūtās zināšanas jau šobrīd, kaut minimāli, tiek pielietotas strādājot par skolotāju. Septembra beigās saņēmu uzaicinājumu darboties žurnālā “Sports”, esmu anormāli priecīgs. Arī diktofons jau iesvētīts ar 40 minūšu garu interviju angļu valodā ar IHF prezidentu Mustafu Hasanu, kas nesen viesojās Rīgā, tagad priekšā tulkošanas darbs.

Tagad gatavojos sava mūža pirmajai sesijai. Studiju laikā daudz slinkots. Saņemts, cerams, viens automāts, taču nerādās, ka sesija būs grūta. Lai tev un man veicas 2008. gadā!!