Gaidām zvaigžņu lietu

Alberta dīķis

Par gaidāmo zvaigžņu lietu varēja izlasīt pie Helmuta, bet es pastāstīšu, kur labāk to vērot. Vismaz es tā darīšu. Kopā ar Ievu visu šo dienu pavadām Alberta dīķos, kas atrodas tikai piecus kilometrus no Rīgas robežas Upesciemā. Esmu bijis jau šeit iepriekš lapenē pašā dīķa malā svinēt Toma dzimšanas dienu. Šonakt par 10 latiem (!!) diennaktī esam noīrējuši mazu mājiņu. Jau izbraucām ar laivu pa dīķi, kurā ir pilns ar ūdensrozēm. Vēlāk varbūt arī nopeldēsimies. Skaisti!

Vēl palicis vakar treniņš, un tad jau ap plkst. 23:00 klusumā ar skatu uz ūdeņiem vērosim krītošās zvaigznes – aptuveni trīs zvaigznes minūtē. Cerams, ka nebūs mākoņi un mieru traucējošie zvejnieki.

Izvēlos tele2 mobilo internetu

Mobilais internets (onkulis.com)

Kādu laiku atpakaļ man bija iespēja patestēt Bite mobilo internetu, kā arī tele2 mobilo internetu (bildi rakstā aizņēmos no Mika). Jau rakstīju par tā ērtumu un manām izmantošanas iespējām, taču beidzot salīdzināšu abus piedāvājumus.

Es izvēlētos tele2 mobilo internetu, jo tā pārklājums un ātrums manā uzturēšanās zonā ir daudz labāks. Abu operatoru mobilo internetu izmēģināju dažādās vietās Rīgā un Ikšķilē. Pirmajā vietā Āgenskalnā šajā duelī pārāka bija Bite ar ātrumu 1.45 mbps, savukārt tele2 ar ilva.lv interneta ātruma mērītāju uzrādīja ātrumu 929,40 kbps. Pēc tam Grīziņkalnā viesu namā Grīziņš pārliecinoši triumfēja tele2, jo Bite mani nošokēja – operatoram šajā Rīgas nostūrī nebija pārklājuma. Es vienkārši nevarēju pieslēgties tīklam. Trešajā testa vietā manā mājā Ikšķilē atkal uzvara tika piešķirta tele2 mobilajam internetam, kas atrada 3G pārklājumu. Līdz ar to tele2 ātrums – 1,14 mbps, bet Bite – 176,10 kbps.

Bite nedaudz sagrāva manas ilūzijas, ka Rīgā jebkurā vietā ir labs pārklājums, tomēr, iespējams, tas ir tikai mazs pilsētas nostūris. Ja mobilo internetu lietotājs gatavojas izmantot šajā rajonā, tad operatora izvēle jāizdara vadoties pēc cenām. Ārpus galvaspilsētas interneta pārklājums un ātrums ir dažāds, tāpēc, izvēloties mobilo internetu, noteikti tas iepriekš ir jāizmēģina. Dažiem, galu galā, tā ir vienīgā iespēja izmantot internetu…

Tā kā gan Grīziņkalnā, gan Ikšķilē uzturos visbiežāk, tad noslēgto divu gadu līgumu tieši ar tele2 (pārgāju uz tarifa plānu Minimālais) nenožēloju. Negribu neko sliktu teikt par Bites piedāvājumu, taču šoreiz priekšroku došu tā konkurentiem. Iespējams, vajadzēja nedaudz pagaidīt un paņemt priekšapmaksas mobilo internetu, taču pieslēgumam tomēr kredīts nekad nebeidzās. Paldies Zanei, kas strādā sabiedrisko attiecību aģentūrā Hauska & Partner International Communications, par iespēju izmēģināt Bite mobilo internetu.

Lēciens ar gumiju Siguldā

Ziniet kāda ir labākā dāvana dzimšanas dienā? Tas ir lēciens ar gumiju no trošu ceļa vagoniņa Siguldā, ko draugi man uzdāvināja 21. dzimšanas dienā maijā. Savu iespēju kritienam iestieptā gumijā kopā ar māsu un Ievu izmantoju tikai vakar 9. augustā, kad kopā ar vēl pāris drosminiekiem karājāmies virs Gaujas. Bija šausmīgi bail (es esot bijis zaļš), bet mēs to visi izdarījām.

Tā kā es biju no visiem mums biju visvairāk nobijies, tad es vienkārši piegāju un ātri, ātri izlecu ārā, ka mūsu operators paspēja mani nofilmēt tikai karājoties gaisā. Pēc tam Ievai bija nepieciešama neliela palīdzība, bet Laura izleca ārā smejoties. Lūk, arī video!

Gandrīz iPhone

Jau rakstīju, ka pēdējā laikā esmu pamatīgi aizrāvies ar ebay. Tā rezultātā šodien, pirms tam noziedojot nepilnus simts dolārus, uz mājām beidzot pastnieks atveda falšo iphonu – Touch Phone i9 3G, kas pēc pirmā acu uzmetiena ne ar ko neatšķiras no izslavētā iphona.

telepons

Lūk, labajā pusē redzams mans pieminētais telefons, bet kreisajā rokā redzams kruts maciņš (nāca komplektā), lai visi tavu draugi domātu, ka tev ir pats krutākais telefons pasaulē. Skaidrs, ka šis telefons nevar sacensties ar aplikācijām, kas pieejamas īstajam iphonam, taču šī telefona lielākais pluss ir tas, ka tajā var ievietot divas SIM kartes, ar kurām telefona lietotājs var strādāt vienlaicīgi.

Telefons ir pārpildīts arī  ļoti daudz ķīniešu spēlītēm, tomēr man kā Nokia E51 lietotājam prasās arī Wireless tīklu uztvērējs. Īsziņas bieži nerakstu, bet mani pirksti liekas pārāk tukli, lai trāpītu pa īstajiem burtiem. Mūziku klausīties var, uzfočēt kādu fotogrāfiju vai uzņemt video arī ir iespējams. Ar komplektā nākošajam austiņām paklausījos arī radio.

Telepons

Ko ar šo telefonu darīšu tālāk? Iespējams, pārdošu kādam draugam, kas šobrīd lieto veco labo Nokia 3310 vai pussaplīsušu SonyEricson. Sliktākajā gadījumā mēģināšu nopārdot ss.lv vai zip.lv, kur līdzīgu sludinājumu netrūkst.  Pagaidām paspēlēšos, taču nedomāju, ka šo telefonu mainīšu pret savu Nokia E51…

ebay? tik vienkārši?

Ebay Pirms vairākiem gadiem domāju, ka iepirkšanās interneta izsoļu veikalā ebay ir ļoti sarežģīta padarīšana, taču jūlijā sākumā mana domas strauji mainījās. Atceros, ka pirms vairākiem gadiem pat Archijam lūdzu pasūtīt no ebaya man lētu ipod lādētāju, jo pats vienkārši nebiju izpratis šī veikala sistēmu.

Pašā ebayā piereģistrēties nav nekādu problēmu. Arī izsoļu sistēma ir elementāra – soli tik, cik esi gatavs maksāt (cena kāps pakāpeniski). Tik daudz skaidrs bija arī manai māsai, tomēr problēmas sākās, kad vajadzēja norēķināties par iegūto preci. Tas skar reģistrēšanos PayPal, kas nodrošina drošus maksājumus internetā. Izrādās, ka māsai nebija attiecīgā norēķinu karte (VISA Electron piesaistīt PayPal nevar), turpretī man reģistrēt savu VISA Open debetkarti neaizņēma ilgāk par piecām minūtēm, savukārt pirmo pirkumu veikt jau stundas laikā.

Ar šo burvīgo iepirkšanās pasauli esmu iepazīstinājis arī Ievu un savus draugus. Pienākušas vairākas preces, bet citas vēl ir ceļā – somas, apģērbi, dažas mazas elektronikas preces un citi sīkumi. Cenas nav nemaz tik mazas, kā sākumā likās, tomēr ir ļoti daudz preces, ko Latvijā vienkārši nevar iegādāties. Vairāk informācijas latviešu valodā var iegūt ebayforums.lv.

Divi gadi ar PedPsihiem

PedPsihiOtrais kurss Latvijas Universitātē Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē lietišķās informātikas skolotāja specialitātē ir pabeigts bez jebkādām problēmām. Ceturtajā semestrī apguvu sešus priekšmetus: didaktika, ievads speciālajā pedagoģijā, informātikas praktikums, datortīkli II, programmēšanas praktikums II, angļu valoda IV (lasīšana un referēšana).

Starp pieciem vai sešiem palikušajiem studentiem bez jebkādas sevis piespiešanas, praktiski tikai apmeklējot lekcijas, nopelnīju vidējo atzīmi astotnieku. Vēl pirms sesijas sākuma jau biju nopelnījis četras atzīmes, jo biju pietiekošā daudzuma apmeklējis lekcijas, kā arī izdarījis visus mazos darbus, ko pasniedzēji pieprasīja.

Skaitos, ka līmenī ļoti labi un uz augšu esmu apguvis četras programmēšanas valodas – QBasic, Pascal, HTML un C++, bet kaut cik normālā līmenī zinu tikai HTML, jo ar to biju sastapies arī iepriekš. Pārējās valodās varu veikt mazus darbiņus, labojot savus vecos pierakstus (liekas, ka visas šīs valodas varēja mācīt arī interesantākā veidā). Interesantākais priekšmets šajā semestrī noteikti bija informātikas praktikums, kurā mācījāmies pieslēgt dažādas vecas ierīces pie datora (videokameras, ciparu asistentu, ārējo CD disku rakstītāju, skeneri, printeri, programmējamo paleti), konfigurēt tās un veikt dažādus uzdevumus. Vērtīgākais laikam no visiem 15 uzdevumiem bija bezvadu maršrutētāja konfigurēšana.

Pārējie priekšmeti vairāk bija domāti, lai aizpildītu kursu. Labi, didaktika vienkārši bija garlaicīga, savukārt pēc speciālās pedagoģijas kursa noklausīšanās sāka likties, ka visi bērni piedzimst ar dažādām slimībām. Priekšmets Datortīkls, kas varēja būt vērtīgs skolotāju darbā, atkal nekā jauna – pastāstīja par Windows serveriem (nedaudz arī konfigurējām), pamuldēja par Remote Destkop programmām, dažādām komandām un viss. Angļu valodā toties piedalījos starptautiskā konferencē, taču arī pēc četriem gariem semestriem mana angļu mēle runā, liekas, tikpat šķībi.

Tā Latvijā ir augstākā izglītība, mīļie lasītāji. Galvenais ir 2-3 reizes nedēļā aizbraukt uz universitāti, izdarīt dažus darbus, iegūt dažas jaunas zīnāšanas un dabūt atzīmi. Ērti un viegli!

Bēgu prom no Latvijas

Viss! Man ir apnicis! Tīšos prom no Latvijas uz Čehiju. Lidmašīna uz Prāgu rītdien izlido agri no rīta. Pusgada laikā skolotāja alga Rīgā strādājošiem samazināta par aptuveni 30 procentiem, esmu atbrīvots skolā no citiem pienākumiem, par ko man maksāja līdz šim. Līdz ar to sanāk, ka alga sākot no septembra būs gandrīz uz pusi mazāka nekā ierasts.

Vienīgi žēl, ka no Latvijas teritoriju pametīšu tikai uz divām dienām. Atpakaļ ielidošu jau ceturtdien un man ar savām algu likstām tāpat kā lielākajai daļai Latvijas būs jāsamierinās klusējot. Prāgā Latvijas handbola izlase aizvadīs pēdējo 2010. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas maču ar vietējiem handbolistiem, tāpēc es valstsvienībai līdzi došos kā žurnālists. Rudenī ar komandu apciemoju jau Portugāli.

Principā man handbola sezona jau ir beigusies. Latvijas handbola finālsērijā piedzīvojām zaudējumu, izcīnot sudraba medaļas. Jūlija pirmajās brīvdienās gaidāms cits interesants notikums – pludmales handbols. Pēc tam gan sāksies ilgi pelnītais atvaļinājums.