Mēnesis: 2010. gada augusts

Rit manas pēdējās dienas Singapūrā, šodien pirmo jaunatnes olimpisko spēļu noslēguma ceremonija. Diezgan savādas izjūtas. Drīz jābrauc mājās. No vienas puses gribās, bet no otras puses negribas pamest šo vietu un vairs visticamāk nekad nesatikt šos cilvēkus no Austrālijas, Kanādas, ASV, Singapūras, Barbadosas, Fidžī, Ķīnas, Taivānas, Ēģiptes, Katāras, Urugvajas, Izraēlas, Indijas un citurienes. Grūti izskaidrot, taču man pietrūkst šis laiks. Tagad es vismaz saprotu Ievu un viņas sajūtas pēc aizbraukšanas no Francijas. Šīs divas nedēļas es atcerēšos vienmēr. Lieliski pavadīts laiks un iegūt nenovērtējama pieredze un daudz jaunas zināšanas. Cerams, mēs tiksimies nākošajās olimpiskajās spēlēs! Keep in touch!

Esmu ārprātīgi uzlabojis savu angļu valodu. Līdz šim angļu valodā biju runājis nepārtraukti tikai dažas stundas, taču šeit esmu praktizējies angliski vairākas nedēļas. Izrādās arī man gramatika nemaz nav tik slikta.

Mums bija fantastiski pasniedzēji – Anthony Edgar, Richard Palfreyman, Tracey Holmes, Peter Charles, Alan Abrahamson, Lucia Montanarella. Iemācījos sporta fotogrāfijas pamatus, pirmo reizi pamēģināju sevi video un radio jomā. Uzlaboju sava teksta prasmes, turklāt angļu valodā. Sapratu, ka ritmiskā vingrošana un daiļlēkšana ir ilgstošs un garlaicīgs pasākums, taču modernā pieccīņa izrādās aizraujoša un saistoša. Nogurdinošas, taču ļoti vērtīgas divas nedēļas. Maksimums, ko esmu gulējis ir astoņas stundas – parasti piecas līdz sešas stundas naktī.

Lūk, mani darbu no grupas kopā ar Ričardu.

Pēc pēdējā darba aizsūtīšanas uz Latviju, žurnāla galvenais redaktors Dainis atļāva iet dzert alu. Tā nu mēs te tagad baudām pēdējās dienas kopā. Jāpaspēj vēl nedaudz apskatīt Singapūru, jo esmu redzējis tikai biznesa centru (pirmie debesskrāpji savām acīm). Jāiečeko arī veikali, nemaz tik lēti tie nav. Turpinām dzīvi!

Viena no būtiskākajām atšķirībām starp jaunatnes olimpiskajām spēlēm un lielajām olimpiskajām spēlēm ir tāda, ka jaunatnes mačos lielu nozīmi pievērš kultūrai un izglītībai. Piemēram, olimpiskajā ciematā tā skvērā katrai valstij ir izveidota sava telts, kurā var iepazīties ar tās kultūru, vēsturi, kā arī uzspēlēt kādu spēli un iegūt suvenīrus. Ik pēc trīs dienām mainās kontinenti. Sākumā bija Eiropa, tad sekoja Āfrika, bet tagad rit Amerikas dienas.

Paralēli valstu teltīm notiek arī dažādas aktivitātes – spēļu spēlēšana, tērzēšana ar čempioniem (iespēja satikt Isinbajevu, Bubku un citas zvaigznes), var apmeklēt olimpisko muzeju, dopinga telti, kā arī uzzināt daudz informācijas, par to, kā taupīt enerģiju un dzīvot “zaļāk”. Vakarā uz lielās skatuves var skatīties filmas, klausīties dažādu mūziķu uzstāšanos vai dejot DJ mūzikas pavadījumā. Tiesa, visas aktivitātes beidzas stundu pirms pusnakts. Visas šīs aktivitātes jauniešiem ļoti patīk, jo viņiem, garlaicības māktiem, nav jāsēž savā istabā. Piedaloties aktivitātes, sportisti vāc punktus un beigās var dabūt arī dāvanas. Viena no tām ir arī ekskluzīvs Swatch pulkstenis ar pirmās jaunatnes spēļu simboliku.

Arī man ir interesanti apciemot teltis, iegūt dažādus suvenīrus, kā arī savā īpašumā iegūt kādu polaroīda bildi. Re, fotogrāfijā es ar kanādiešu jauno reportieri Kimiju Jamaikas teltī.

Biju nedaudz apslimis. Vakardien jutos ļoti švaki. Bijām viesnīcā Ritz, kurā satikām starptautiskās modernās pieccīņas prezidentu, ASV menedžeri, FIBA galveno sekretāru. Pirms tam tikāmies ar vienīgo Namībijas olimpisko medaļnieku Frenkiju Frederiku, kā arī bija plānota tikšanās ar starptautiskās vieglatlētikas prezidentu, taču es sliktās pašsajūtas dēļ viesnīcu pametu ātrāk nekā pārējie jaunie reportieri. Šodien no rīta ciemos bija Rio 2016 atbildīgie, pēc tam pirmo jaunatnes ziemas olimpisko spēļu Insbrukas 2012 atbildīgie, bet dienu noslēdzās ar kārtējo Jeļenas Isinbajevas interviju. Tagad atkal esmu vesels, tāpēc, mamma, neraizējies. Ar mani viss kārtībā!

Pēdējās divās dienas esmu tvītojis tikpat daudz, cik parasti tvīto Latvijas elites tviteristi. Vienu no tekstiem mūsu Facebook lapai Alans pārveidoja tik ļoti, ka nevarēja saprast – likt manu vārdu zem teksta vai viņu. Starp citu, Alans bija tas izredzēties, kurš uzrakstīja grāmatu par slaveno peldētāju Felpsu. Esmu jau pārsniedzis 1000 tvītu robežu un mans sekotāju skaits aug griezdamies! Tagad esmu atpakaļ TV un radio grupā kopā ar Ričardu, rītdien brauksim veidot savu otro video. Atļāvu ķīnietim un Mauritānijas čalim izvēlēties sporta veidu. Varbūt brauksim pat uz handbolu… Vakarā gan noteikti jāaizbrauc uz šķēpmešanas finālu, kurā iekļuvis mūsu komandas Intars Išējevs.

Pēcpusdienā beidzās lekcijas par teorētisko ieskatu žurnālistika – teksta, foto, internetu un video. Līdz šim esmu nodevis kritikai divus rakstus angļu valodā par Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentu Žaku Rogi un 2012. gada Londonas olimpisko spēļu priekšsēdētāju Sebastianu Kou, kuru var redzēt attēlā centrā starp visiem jaunajiem žurnālistiem, kā arī īsu radio ziņojumu par atklāšanas ceremoniju. Esmu uzzinājis ļoti daudz interesantu faktu, taču mūsu pasniedzēji apstiprināja arī daudz man zināmu faktu. Jāsāk rakstīt teksti arī žurnālam Sports, ir jau dažas idejas un uzdevumi no galvenā redaktora puses.

Jau ar rītdienu sāksim strādāt piecās grupās, turpmākās desmit dienas darbojoties savā jomā. Rītdien jau plkst. 9:00 man jābūt galvenajā preses centrā, jo kopā ar Treisiju Holmsu no Austrālijas dosimies strādāt broadcasting jomā. Pēc mana lūguma pirmā pieturas punkts būs airēšanas sacensības, kurās rītdien startēs arī Latvijas sportiste Elza Gulbe. Galvenais uzdevums būs video sižeta veidošana (esmu apguvis pamatus), taču tāpat varēšu noķert arī pāris labus foto kadrus. Grupas mainīsim ik pēc divām dienām. Jau tagad esmu apmierināts, ka man ir bijusi iespēja būt šeit, tāpēc nevaru sagaidīt turpinājumu.

Treniņprogramma pēc Sebastiana Kou paziņojuma vakar pārvērtās nelielās sacensībās, jo divi labākie teksta un foto žurnālisti, sedzot visus izdevumus, iegūs iespēju strādāt 2012. gada olimpisko spēlēs Londonā.

Ārpus žurnālistikas. Klimats šeit ir nedaudz vēsāks, kā šobrīd Latvijā, taču katru dienu nedaudz uzlīst. Pašlaik Singapūrā nav lietus sezona, tāpēc nespēju iedomāties, kāds te ir laiks lietus sezonā. Tiesa, temperatūra nekad nenokrītas zemāk par 26 grādiem. Visu laiku ir šausmīgi mitrs, kas bez maz vai beidz tevi nost.

Pilsētā ir pilna tehnikas un šausmīgi zaļa. Jebkurā vietā ir datori, milzīgi ekrāni un visādas citādākas elektronikas ierīces. Podi, pisuāri, izlietnes ir veidotas tā, lai tās būtu automātiskas un taupītu ūdens resursus. Visas malas ir apzaļumotas – tilti, starp šosejām, jebkurš mazākais pleķītis nepaliek bez krūma vai koka. Sliktākā gadījumā tur aug zāle. Arī daži autobusi ir apzaļumoti, jo degvielas vietā tie izmanto ūdeņradi.

Nemaz tik lēta tā Singapūra nav. Šovakar lekcijas beidzas ātrāk kā iepriekš, tāpēc kopā ar Alanu no Barbadosas devāmies uz Singapūras centru, iedzērām dažus dzērienus un par to samaksājām vismaz trīsreiz lielāku summu nekā Latvijā par līdzīgu pirkumu. Tiesa, takšu pakalpojumi šeit ir daudz lētāki nekā Latvijā, tevi arī neviens nemēģina apčakarēt, bet gan visi cenšas pret tevi izturēties ļoooooti laipni. Tu nevari ieiet nekur, nepamanīts.

Nākotnes žurnālistam vajadzēs strādāt visās jomās – rakstīt, filmēt, fotografēt un izmantot sociālos tīklus vienlaicīgi. Laiks, kad varēja strādāt tikai vienā jomā, ir beidzies. Žurnālistam olimpisko spēļu laikā jāpaspēj dienā uzrakstīt aptuveni sešus rakstus žurnālam un internetam (jebkuram lielam žurnālam/laikrakstam jābūt savai mājas lapai), montēt video, apstrādāt fotogrāfijas un paralēli informēt par savas komandas aktivitātēm tviterī.

Tieši ar šādām ziņām sākās jauno reportieru treniņprogramma. Divās nedēļās mēs apgūsim/gūsim ieskatu katrā no šīm jomām, apmeklējot sporta pasākumus. Mūs apmācīs labākie pasaules žurnālisti ar vairāku olimpisko spēļu pieredzi. Vakardien nodevu 600 vārdu garu SOK prezidenta Žaka Roges preses konferences apskatu angļu valodā, šorīt vajadzēja nodot vienu minūšu garu radio apskatu par olimpisko spēļu atklāšanu. Ceremonija bija vienreizēja. Tā notika Marine Bay Floating stadionā, kas atrodas uz ūdens virsmas. Tajā uzstājās vairāk nekā 5000 mākslinieku, to klātienē vēroja 27 tūkstoši skatītāji, sveicinot 3600 atlētus no 204 valstīm. Singapūra savu darbu ir paveikusi vienkārši lieliski! Vēlāk pēc fotogrāfa Pītera Čārlza kritikas saņemšanas publicēšu arī labākās fotogrāfijas. Lūk, dažas manis izvēlētās. Lasām tālāk!!

Read More

Pirmā pilnā diena Singapūrā aizvadīta. Šeit nebūt nav tik karsti, taču augstais mitruma līmenis (virs 90%) klimatu padara daudz nepatīkamāku. Šodien bija pirmā kopējā tikšanās ar pārējiem jaunajiem reportieriem, kurā izstāstīja mūsu dienas plānu turpmākajām četrām dienām, kā arī tikām pie ļoti daudz dažādām jaunām rotaļlietām – portatīvā datora, diktafonu, fotoaparata, peles, austiņām un vēl daudz dažādām vajadzīgām un nevajadzīgām mantām.

Esam pirmie žurnālisti olimpisko spēļu vēsture, kuri dzīvo olimpiskajā ciematā. Līdz šim žurnālistiem spēļu laikā bija atļauts atlētu ciematā uzturēties ne vairāk par trīs stundām. Tā būs lieliska iespēja pastāstīt par sportistu dzīvi ārpus sporta laukuma. Ēšana šeit ir labā līmenī (varu izvēlēties starp vairākiem variantiem). Turklāt kaut ko ēst dabūt es varu jebkurā laikā atskaitot starp 00:00 – 04:00. Nedaudz kaitina pārbāztie autobusi, ar kuru var nokļūt ēdināšanas vietā. Viens no oficiālajiem atbalstītājiem ir Coca-Cola, tāpēc arī šis dzēriens pieejams neierobežotā daudzumā.

Dzīvoju zaļajā ciemata zonā (kopumā tās ir vairākas – rozā, zila, sarkana un oranža) vienā no mājām augstākajā stāvā. Interesanti, ka māja nav nosegta ar sienām. Uzbraucot devītajā stāvā, es izkāpju balkonā, pa kuru ejot arī atrodu savu istabiņu. Man ir piešķirta vienvietīga istabiņa, kurā ikdienā dzīvo Singapūras studenti.

 Saņemot dienas plānu, rādās ka šīsdienas vakars bija pēdējais brīvais vakars līdz olimpisko spēļu noslēgumam, tāpēc kopā ar daļu no jaunajiem reportieriem singapūriešu pavadībā devāmies apskatīt pilsētas centru, kas atrodas pie galvenā mediju centra (fotogrāfijā ir redzams skats no tā apakšas). Ciematā mums ir pašiem sava istaba, kurā arī notiks visa mācīšanās un strādāšana. Joprojām nezinu, kā izdosies sekot līdzi Latvijas sportistu startiem, jo obligāti būs jāpiedalās visos jauno žurnālistu skolas pasākumos. Lasām tālāk!

Read More