Tie, kas regulāri izbrauc ārpus Rīgas uz austrumu pusi, nav noslēpums, kas notiek uz Daugavpils šosejas posmā no Rīgas robežas līdz pat Ogrei. Ik pēc noteikta posma remontdarbu dēļ četras joslas nomaina divas, bremzējot auto plūsmu (atļautais ātrums ir 80 km/h) īpaši rīta un vakara stundās. Es saprotu, ka varētu remontēt vienu ceļa gabalu, bet tā vietā viņi ņem un sapurgā 50 kilometrus, Ogrē vēl uzstādot vairākus luksoforus. Tagad ceļu uz Ikšķili mēroju caur Ulbroku un Tīnūžiem, tomēr no rītiem uz fakultāti esmu spiests braukt taisni caur Salaspili. Ap septiņiem gan Salaspilī, kur visi cenšas rindā ielīst, ar satiksmi nav lielas problēmas, tomēr stundu vēlāk (pēc vecāku ziņām) veidojas diezgan garas rindas.
Kad vēl biju maziņš un ar auto pārvietojos tikai aizmugurējā sēdeklī, atceros, ka uz Daugavpils šosejas atļautais ātrums bija 100 km/h. Lielie remonti varbūt atgriezīs veco labo nākotni? Redz, pie igauņiem atļautais ātrums dažviet jau tiek palielināts. Vai vismaz daži mūsu ceļi neatbilst sekojošiem nosacījumiem?
Saskaņā ar likumdošanu braukšanas ātrumu drīkst palielināt līdz 110 km/h tajos ceļu posmos, kur pretējo virzienu joslas ir kaut kādā veidā atdalītas. Ja tās nav atdalītas, tad ātrumu maksimāli iespējams palielināt līdz 100 km/h.
Lielāko atļauto braukšanas ātrumu drīkst ieviest tajos ceļu posmos, kur pēdējo trīs vasaru laikā negadījumu skaits, kuros bijuši cietušie, uz vienu miljonu auto kilometru nav lielāks kā vidēji uz ceļiem. Vērā netiek ņemti negadījumi, kur pie vainas nav bijis ātrums un kurus izraisījušas smagās mašīnas, jo uz tām attiecas braukšanas ātrums 90 km/h. Tāpat ceļš nedrīkst būt pārlieku nelīdzens, redzamībai jābūt labai visos virzienos, ceļam jābūt kārtīgi apzīmētam.
Piektdien kopā ar Ievu biju uz Dailes teātra vienu šobrīd vienu no populārākajām izrādēi rokmūziklu “
Sestdien Rihards un Ronalds izkārtoja iespēju par brīvu sestdienas dienas vidū aizbraukt pašaudīties ar īstiem ieročiem uz šautuvi pie VEF sporta zāles. Mūsu rīcībā piešķīra pēc izskata līdzīgu pistoli, kā pa kreisi (Glock 9mm), un bisi. Vispirms sekoja instruktāža. Pastāstīja, kā precīzi mērķēt un, protams, šaut ar katru no ieročiem. Visapkārt tukšo čaulīšu jūra. Telpa, kur tiek šauts, ir atklātā vietā, taču norobežota, lai neviena lode netiek ārpusē. Izšaudījāmies no sirds patika. Galvenais, ka, šaujot otro reizi ar bisi, trāpīju aptuveni 25 metrus attālam mērķim gandrīz centrā. Abām ir atsitiens – no bises rauj plecu atpakaļ, bet, šaujot ar pistoli, to rauj uz augšu.
