Latvija pret Īslandi

Šobrīd Zviedrijā notiek 2011. gada pasaules čempionāts handbolā. Ja mums, latviešiem, par vienu no nacionālajiem sporta veidiem tiek uzskatīts hokejs un tā pasaules čempionāts, tad īslandiešiem šo ampulu aizpilda handbols.

Hokeja pasaules čempionātā Latviju fanu tribīnēs reprezentē trīs skaistas blondīnes Latvijas izlases kreklos, bet Īslandei handbola pasaules čempionātā – dāmas zilos džemperīšos. Mēs tik labi nespēlējam handbolu, tomēr meitenes gan mums skaistas.

Jāatzīmē, ka Īslandes izlases sastāvā spēlē arī Latvijas handbola skolas audzēknis Aleksandrs Pētersons (spēlējis arī Latvijas izlasē). Jāatzīmē, ka tieši viņš pēc aizvadītajām četrām spēlēm ar 24 vārtiem (ceturtais rādītājs turnīrā) un 19 rezultatīvām piespēlēm (otrais rādītājs turnīrā) dala pirmo vietu produktīvāko spēlētāju sarakstā, savukārt pārķerto piespēļu sarakstā ar astoņām Pētersons ir līderis. Četrās spēlēs Īslande izcīnījusi četras uzvaras.

Sākusies sezona

Sākusies jaunā sezona. Kopā ar savu handbola klubu “LSPA” esam izcīnījuši jau trīs uzvaras galvaspilsētas mačos, iekļūstot 2010. gada Rīgas atklātā čempionāta finālā, kurā spēlēsim ar saviem sīvākajiem pretiniekiem Dobeles “Tenax”. Jūtu, ka Singapūras dēļ iecirsts krietns robs manai sportiskajai formai, tāpēc ar savu sniegumu aizvadītajās spēlēs neesmu apmierināts.

Nedēļās nogalē ar mačiem Igaunijā sāksies Baltijas handbola līga. Spēlēsim ar divām spēcīgākajām kaimiņu komandām. Pārbaudes turnīrā, kurā nepiedalījos, mūsējie kārtējo reizi piekāpās “Polva Serviti”, bet pārliecinoši pārspēja “HC Kehra”.

Nedaudz mainījies arī mūsu komandas sastāvs. No komandas aizgājuši Einārs Kiršteins un Ivars Lācis, savukārt klāt nākuši Mārtiņš Dāvdieniks, Mareks Černousovs un Lauris Eglītis. Mainījies arī mans kompanjons vārtos. Kluba sastāvam pievienojies Latvijas izlases pirmais vārtsargs Helmuts Tihanovs (attēlā apakšā). Būs interesanti…

Esmu jau iejuties arī savā jaunajā darba vietā Rīgas 45. vidusskolā. Strādāju par laborantu, vadu stundas, esmu atbildīgs arī par skolas avīzi. Vecās, Rīgas 100. vidusskolas, likvidācija man nākusi tikai par labu darba apmēra un algas izskatā. Arī LU PPMF lekcijas ir tikpat garlaicīgas un maz laika prasošas. Līdz augstākajai izglītībai palikuši divi semestri, bakalaura darbs un eksāmens. Viss turpinās pa vecam. Darbs, augstskola un sports.

Atpakaļ Latvijā

Svētdien pēcpusdienā beidzot atgriezos Latvijā. Kopumā Singapūrā biju 17 dienas, tik ilgi, liekas, vēl ārpus Latvijas nekad nebiju bijis. Pēdējās divas dienas bija pašas garlaicīgākās Singapūrā pavadītajā laikā. Noskatījāmies patīkami īso noslēguma ceremoniju, un lēnām viens pēc otra sākām pamest olimpisko ciematu. Pēc spēļu noslēguma kopā ar Latvijas komandu biju Sentosas rezervātā, redzēju pērtiķus, interesantas zivteles, peldējos Dienvidķīnas jūrā (ar skatu uz neskaitāmiem kuģiem), iepirkos diennakts veikalā Little India rajonā. Beigās jau nevarēju sagaidīt lidmāšinu uz mājām.

Noslēguma ceremonijā

Pērtiķīts brīvā dabā Sentosas rezervātā

Kopā ar Latvijas pieccīņnieci Sindiju Rogu Sentosas rezervātā

Par Starptautiskās olimpiskās komitejas Jauno žurnālistu treniņprogrammas pabeigšanu saņēmu arī sertifikātu. Uz Londonu netiku. Uz turieni pēc diviem gadiem dosies Sonali no Indijas, Meja no Singapūras un Alans no Barbadosas. Visiem angļu valoda ir dzimtā, tāpēc cerības ar savu akcentu un angļu gramatiku man bija mazas. Tikmēr žurnālā Sports iepriekšējā numurā ar savām bildēm un tekstiem aizpildīju 16 (!) lapaspuses. Un šo piektdien būs vēl piecas, divas no tām arī par maniem piedzīvojumiem!

Pēdējā kopbilde. Tiksimies pēc diviem gadiem Londonā…

Šo laiku Singapūrā es nekad neaizmirsīšu. Esmu ieguvis paziņas visas pasaules malās. Jāsāk pelnīt lielo naudu un apceļot pasauli. Ļoti vēlos aizbraukt uz Austrāliju, Kanādu vai ASV. Pirmdien, noliekot ziedus pie ēkas, atvadījāmies no Rīgas 100. vidusskolas, bet jau jaunajā mācību gadā sākšu strādāt Rīgas 45. vidusskolā. Sākšu krāt naudu (haha)…

Beidzot atkal esmu atsācis trenēties. Bez manis mana komanda LSPA izcīnīja trešo vietu pārbaudes turnīrā Igaunijā, bet jau piektdien gaidāma pirmā spēle Rīgas atklātajā čempionātā ar Stopiņu NHK komandu. Žēl, ka izlaidu pirmssezonas sagatavošanās posmu, tomēr iespēju Singapūrā nevarēju laist garām. Turklāt nākamnedēļ sākšu pēdējo mācību gadu Latvijas Universitātē. Nemanām esmu kļuvis par mazu mākslinieku, jo PPF kļuvis par PPMF (Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte).

Handbolam sava spēle

Handball Challenge

Līdzīgi kā futbolam, hokejam un basketbolam arī handbolam beidzot top sava spēle. Līdz šim handbolistiem bija jāsamierinās ar dažādiem menedžeriem vai 7 metru soda metienu izpildes spēlītēm, taču jau pirmajā Neutron Games izstrādātājā beta versijā Handball Challenge – Training Camp Vol.1 ir iespēja patrenēties, kā arī ar pārspēt vārtsargu ātrajos uzbrukumos. To lejupielādēt var oficiālajā mājas lapā. Galīgo spēles versiju izstrādātāji sola izlaist 2011. gadā.Instalējam, testējam un gaidām nākošo bet versiju, kuru Neutron Games sola jūnija sākumā.

Spēlētāju lomās iejūtas Vāciajs 1. bundeslīgas klubu handbolisti Konrad Wilczynski (Füchse Berlin) un Mario Kelentric (MT Melsungen). Piedāvāju noskatīties arī dažus video:



Dīvainie sapņi

Gari mati IgaunijāVisas domas, kas redzētas sapņos guļot ciešā miegā reiz diemžēl piepildās. Aizvadītā nedēļa pagāja vienos handbola svētkos. Pirms kārtējās Latvijas čempionāta spēlēs sestdienas vakarā no rīta pamodos neierasti agri – jau deviņos no rīta. Rīta agrumā redzētais sapnis, ka vakarā “Jūrmalas sports” komandai zaudēsim ar 28:30 neļāva turpināt mierīgi gulēt. Centos visiem savu sapni izstāstīt, lai tas nepiepildītos. Un nepiepildījās – vakarā patiešām mana komanda “LSPA” nospēlēja ļoti labi, svinot uzvaru ar ar 37:26.

Biju jau aizmirsis par sapni, kad Ieva man atgādināja atpakaļceļā no Baltijas līgas mača Igaunijā svētdienas vakarā. Izrādās biju nosapņojis maču, kas notika dienu vēlāk, jo Igaunijas čempionāta līderiem “Polva Serviti” mēs zaudējām ar 28:30 – tieši tādu rezultātu biju nosapņojis naktī uz svētdienu.

Žēl, ka trešdien piedzīvojām sāpīgu neveiksmi Dobelē, ar 34:38 piekāpjoties “Tenax” handbolistiem. Ja būtu uzvarējuši, tad praktiski varētu jau sākt svinēt Latvijas čempionāta zelta medaļas. Tagad priekšā vēl divi svarīgi mači, kuros nedrīkst zaudēt ne punktu. Pirms tam gan jānogriež pāraugušie mati, jo pat bildē no vakardienas spēle tie sāk izskatīties galīgi smieklīgi.

No Luksemburgas

Savā vārda dienā es sev neuzdāvināju ilgu un saldu miegu, bet gan jau puspiecos no rīta cēlos, lai paspētu uz lidmašīnu, kas caur Kopenhāgenu mani nogādātu vienā no Eiropas pundurvalstīm Luksemburgā, kur Latvijas handbola valstsvienība cīnīsies 2011. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, tiekoties ar Luksemburgas un Portugāles izlasēm.

Tāpat kā pagājušajā sezonā, izlases vīriem esmu devies līdzī kā žurnālists, kurš mūsu panākumus atspoguļos internetā. Tiesa, šogad arī es kandidēju uz iekļūšanu valstsvienības sastāvā. Bija iespēja Rīgas Domes kausa izcīņas turnīrā debitēt Latvijas pieaugušo izlasē, taču joprojām man nesaprotamu iemeslu dēļ vārtus mačā ar Beļģiju sargāja cits. Esmu pierādījis, ka gribu spēlēt izlasē, tāpēc jāturpina trenēties un noteikti savu iespēju sagaidīšu ja ne nākamgad, tad pēc diviem gadiem noteikti.

Pagaidām neesmu ticis tālāk par tuvējo lidostas viesnīcu Ibisa, bet vakarā dosimies arī uz pilsētu, kur handbolistiem paredzēts treniņš. Čaļi, kas te bijuši jau iepriekš, gan teica, ka Luksemburgā nav ko redzēt, tāpēc jāapskatās kāda geokaste…