Autors: Raikons

I will always remember…

Raikons 9 komentāru

Nepielūdzami tuvojas kārtējā gada beigas, kad parasti cilvēki sāk atskatīties uz aizvadītajiem 12 mēnešiem šajā gadā. Šķiet, filmā “Girls Next Door” bija tāda frāze: “I will always remeber…”. Jau Singapūrā, kad veidojām video sižetu par tur aizvadītajām dienām, man šī frāze bija iesēdusies prātā. Tad nu es gribu, lai tu, mans mīļais lasītāj padomā un atceries, ko tu vienmēr atcerēsies no 2010. gada? Kas bija tavs trakākais / stulbākais / sirsnīgākais / mīļākais / neaizmirstamākais piedzīvojums, kas ar tevi notika? Varbūt tie bija velti nodzīvoti 12 mēneši…

Ko es atcerēšos? Kā es un mana komanda triumfējām Latvijas čempionātā un Latvijas kausa izcīņā. Jāņus, kur es viens pats apēdu lielo, zaļo gurķi. Vasara. Kā es mēģināju piedalīties Dziesmu Svētkos (nesanāca). Positivius 2010. Trakais brauciens ar savu automašīnu Škodu uz Marseļu. Ikšķiles svētkos, kuros R**s (vārds mainīts, hah) pietaisīja bikses. SINGAPŪRA. Rudens viskija vakarus/naktis. Pirts svētdienā.

Noteikti, ka ir vēl piedzīvojumi, kurus esmu aizmirsis, taču man tāda sajūta, ka vēl kaut kas neaizmirstams notiks arī pēdējās gada 16 dienās. Priekā!

Kolektīvā iepirkšanās Latvijā

Raikons 2 komentāru

Jau kādu laiciņu Latvijā pieejami divi man zināmi kolektīvās iepirkšanās mājas lapas – kopaletak.lv un perkamkopa.lv, kuru apmeklētājs par īpašām cenām (ar 30%, 50%, 60% vai lielākām atlaidēm) var iegādāties dažādus pakalpojumus, bet… Lai piedāvājums būtu spēkā, tas jāiegādājas noteiktam pircēju skaitam. Ja tomēr netiek savākts nepieciešamais pircēju skaits, tava nauda tiek atskaitīta atpakaļ.

Kur slēpjas āķis? Jo vairāk pakalpojumu sniedzējam pircēju, jo zemāku cenu viņš var piedāvāt, neriskējot strādāt ar zaudējumiem. Iegūst pārdevējs, iegūst pircējs. Visi laimīgi!

Kopā ar Ievu izmantojām perkamkopa.lv piedāvājumu atpūsties Rāmkalnos, nopērkot akcijas kuponu ar 50% atlaidi. Tajā ietilpa ripojums lejā pa kalnu ar ZORB bumbu, trīs izbraucieni ar rodeli, lidojošais krēsls virs Gaujas ielejas un 10 minūšu lēciens ar “Jautrajām Gumijām”. Tas beidzot bija iemesls piestāt Rāmkalnos pēc vairāku gadu pārtraukuma izbraukt ar rodeli, novelties ar dullo bumbu lejā pa kalnu, kā arī uzmest vairākus salto lēkājot ar gumijām uz batuta. Nebūtu šī piedāvājumu, ar rodeli nebūtu izbraucis vēl vairākus gadus…

Lūk, arī Ieva veļas lejā pa kalnu ar dullo bumbu. Video ripojums izskatās mierīgs, taču sajūtas cilvēkam, kas atrodas bumbā ir pavisam citas. Nevar saprast, cik ilgi tevi vēl mētās…

Arī tagad ik pa reizi apskatu abas lapas, vai tajās nav vēl kādi interesanti piedāvājumi. Cik esmu novērojis, latvieši vēl ir pārāk kūtri piedāvājumu izmantošanā. Laikam jāgaida līdz parādīsies vēl vairāk līdzīga tipa portāli, jo ārzemēs kolektīvās iepirkšanās mājas lapas iet uz urāa!

Latviešu Playboy

Raikons 4 komentāru

Vakardien pēc garām pārdomām pie Maximas laikrakstu stenda tomēr nopirku pirmo žurnālu Playboy latviešu valodā. Vispirms to lasīja mamma, pēc tam māsa, tad pie tā tika arī Ieva, bet tikai šodien nedaudz dabūju pašķirstīt arī es. Ir daži interesanti raksti, taču pats galvenais iemesls, kāpēc man šis žurnāls patīk ir šis. Es varu izdarīt tā, kā rāda filmās:

Sākusies sezona

Raikons 1 Comment

Sākusies jaunā sezona. Kopā ar savu handbola klubu “LSPA” esam izcīnījuši jau trīs uzvaras galvaspilsētas mačos, iekļūstot 2010. gada Rīgas atklātā čempionāta finālā, kurā spēlēsim ar saviem sīvākajiem pretiniekiem Dobeles “Tenax”. Jūtu, ka Singapūras dēļ iecirsts krietns robs manai sportiskajai formai, tāpēc ar savu sniegumu aizvadītajās spēlēs neesmu apmierināts.

Nedēļās nogalē ar mačiem Igaunijā sāksies Baltijas handbola līga. Spēlēsim ar divām spēcīgākajām kaimiņu komandām. Pārbaudes turnīrā, kurā nepiedalījos, mūsējie kārtējo reizi piekāpās “Polva Serviti”, bet pārliecinoši pārspēja “HC Kehra”.

Nedaudz mainījies arī mūsu komandas sastāvs. No komandas aizgājuši Einārs Kiršteins un Ivars Lācis, savukārt klāt nākuši Mārtiņš Dāvdieniks, Mareks Černousovs un Lauris Eglītis. Mainījies arī mans kompanjons vārtos. Kluba sastāvam pievienojies Latvijas izlases pirmais vārtsargs Helmuts Tihanovs (attēlā apakšā). Būs interesanti…

Esmu jau iejuties arī savā jaunajā darba vietā Rīgas 45. vidusskolā. Strādāju par laborantu, vadu stundas, esmu atbildīgs arī par skolas avīzi. Vecās, Rīgas 100. vidusskolas, likvidācija man nākusi tikai par labu darba apmēra un algas izskatā. Arī LU PPMF lekcijas ir tikpat garlaicīgas un maz laika prasošas. Līdz augstākajai izglītībai palikuši divi semestri, bakalaura darbs un eksāmens. Viss turpinās pa vecam. Darbs, augstskola un sports.

Atpakaļ Latvijā

Raikons 2 komentāru

Svētdien pēcpusdienā beidzot atgriezos Latvijā. Kopumā Singapūrā biju 17 dienas, tik ilgi, liekas, vēl ārpus Latvijas nekad nebiju bijis. Pēdējās divas dienas bija pašas garlaicīgākās Singapūrā pavadītajā laikā. Noskatījāmies patīkami īso noslēguma ceremoniju, un lēnām viens pēc otra sākām pamest olimpisko ciematu. Pēc spēļu noslēguma kopā ar Latvijas komandu biju Sentosas rezervātā, redzēju pērtiķus, interesantas zivteles, peldējos Dienvidķīnas jūrā (ar skatu uz neskaitāmiem kuģiem), iepirkos diennakts veikalā Little India rajonā. Beigās jau nevarēju sagaidīt lidmāšinu uz mājām.

Noslēguma ceremonijā

Pērtiķīts brīvā dabā Sentosas rezervātā

Kopā ar Latvijas pieccīņnieci Sindiju Rogu Sentosas rezervātā

Par Starptautiskās olimpiskās komitejas Jauno žurnālistu treniņprogrammas pabeigšanu saņēmu arī sertifikātu. Uz Londonu netiku. Uz turieni pēc diviem gadiem dosies Sonali no Indijas, Meja no Singapūras un Alans no Barbadosas. Visiem angļu valoda ir dzimtā, tāpēc cerības ar savu akcentu un angļu gramatiku man bija mazas. Tikmēr žurnālā Sports iepriekšējā numurā ar savām bildēm un tekstiem aizpildīju 16 (!) lapaspuses. Un šo piektdien būs vēl piecas, divas no tām arī par maniem piedzīvojumiem!

Pēdējā kopbilde. Tiksimies pēc diviem gadiem Londonā…

Šo laiku Singapūrā es nekad neaizmirsīšu. Esmu ieguvis paziņas visas pasaules malās. Jāsāk pelnīt lielo naudu un apceļot pasauli. Ļoti vēlos aizbraukt uz Austrāliju, Kanādu vai ASV. Pirmdien, noliekot ziedus pie ēkas, atvadījāmies no Rīgas 100. vidusskolas, bet jau jaunajā mācību gadā sākšu strādāt Rīgas 45. vidusskolā. Sākšu krāt naudu (haha)…

Beidzot atkal esmu atsācis trenēties. Bez manis mana komanda LSPA izcīnīja trešo vietu pārbaudes turnīrā Igaunijā, bet jau piektdien gaidāma pirmā spēle Rīgas atklātajā čempionātā ar Stopiņu NHK komandu. Žēl, ka izlaidu pirmssezonas sagatavošanās posmu, tomēr iespēju Singapūrā nevarēju laist garām. Turklāt nākamnedēļ sākšu pēdējo mācību gadu Latvijas Universitātē. Nemanām esmu kļuvis par mazu mākslinieku, jo PPF kļuvis par PPMF (Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte).

Programma gandrīz beigusies

Raikons 2 komentāru

Rit manas pēdējās dienas Singapūrā, šodien pirmo jaunatnes olimpisko spēļu noslēguma ceremonija. Diezgan savādas izjūtas. Drīz jābrauc mājās. No vienas puses gribās, bet no otras puses negribas pamest šo vietu un vairs visticamāk nekad nesatikt šos cilvēkus no Austrālijas, Kanādas, ASV, Singapūras, Barbadosas, Fidžī, Ķīnas, Taivānas, Ēģiptes, Katāras, Urugvajas, Izraēlas, Indijas un citurienes. Grūti izskaidrot, taču man pietrūkst šis laiks. Tagad es vismaz saprotu Ievu un viņas sajūtas pēc aizbraukšanas no Francijas. Šīs divas nedēļas es atcerēšos vienmēr. Lieliski pavadīts laiks un iegūt nenovērtējama pieredze un daudz jaunas zināšanas. Cerams, mēs tiksimies nākošajās olimpiskajās spēlēs! Keep in touch!

Alus Singapūras bārā

Esmu ārprātīgi uzlabojis savu angļu valodu. Līdz šim angļu valodā biju runājis nepārtraukti tikai dažas stundas, taču šeit esmu praktizējies angliski vairākas nedēļas. Izrādās arī man gramatika nemaz nav tik slikta.

Mums bija fantastiski pasniedzēji – Anthony Edgar, Richard Palfreyman, Tracey Holmes, Peter Charles, Alan Abrahamson, Lucia Montanarella. Iemācījos sporta fotogrāfijas pamatus, pirmo reizi pamēģināju sevi video un radio jomā. Uzlaboju sava teksta prasmes, turklāt angļu valodā. Sapratu, ka ritmiskā vingrošana un daiļlēkšana ir ilgstošs un garlaicīgs pasākums, taču modernā pieccīņa izrādās aizraujoša un saistoša. Nogurdinošas, taču ļoti vērtīgas divas nedēļas. Maksimums, ko esmu gulējis ir astoņas stundas – parasti piecas līdz sešas stundas naktī.

Lūk, mani darbu no grupas kopā ar Ričardu.

Pēc pēdējā darba aizsūtīšanas uz Latviju, žurnāla galvenais redaktors Dainis atļāva iet dzert alu. Tā nu mēs te tagad baudām pēdējās dienas kopā. Jāpaspēj vēl nedaudz apskatīt Singapūru, jo esmu redzējis tikai biznesa centru (pirmie debesskrāpji savām acīm). Jāiečeko arī veikali, nemaz tik lēti tie nav. Turpinām dzīvi!