Vēlies Latviju jeb īstais Ziemassvētku koncerts

Alternatīvais Ziemassvētku koncerts. Arī tā var saukt Nacionālā teātra iestudēto koncertu, kuru šonedēļ apmeklēju O’kartes mazajā zālē. Jau pirms koncerta sākuma zālē valdīja neformālā atmosfēra. Skatītāji varēja sēdēt arī uz grīdas noliktajiem spilveniem, bet aktieri visa koncerta garumā cepa piparkūkas un cienāja ar tām atnākušos viesus. Es tikmēr dzēru karstvīnu…

Nekad nebiju iedomājies, ka Ziemassvētku koncertā iespējams nospēlēt šādas dziesmas. Tikai dažas no tām bija kaut kādā tiešā veidā saistītas ar gaidāmajiem svētkiem, tomēr visas dziesmas ideāli iederējās koncertā un valdošajā smieklu atmosfērā. Netraucēja pat tas, ka aktieri līdz galam nebija apguvuši visus dziesmu vārdus. Lai cik dīvaini neliktos, tas pat iederējās…

Šādos koncertos var atrast veidu, kā nodziedāt Eminem – Lose Yourself. To taču klausās bērni, kad viņiem ir apnikuši visi svētku superhiti un viņi ir aizmukuši uz savām istabām.

Nekas netraucē iekļaut repertuārā arī Tranzīts dziesmu Es nevaru būt balts. Zeme taču šobrīd nu galīgi nevar būt balta.

Tāpat var atrast iemeslu, kāpēc ir vērts šādā koncertā nospēlēt Dzeltenās Kurpes. Nu kurš vīrietis ziemā nav mēģinājis iečurāt savu vārdu sniegā?

Dziedājām dāņu, franču un pat krievu valodā. Dziedājām kopā ar Google Translate iztulkotu dziesmu no tradicionālās filmas “Likteņa ironija jeb Vieglu garu”. Smieklu deva vakaram man tika garantēta. Protams, finālā aktieri nodziedāja arī kārtīgas Ziemassvētku dziesmas, radot nelielu svētku noskaņu šajā drūmajā laikā. Visi arī tika pacienāti ar kūku, kuru aktieri cepa visa koncerta laikā. Garda gan bija! Tiesa, redzot zālē tik daudz pensijas vecuma cilvēkus, daļa no apmeklētājiem noteikti zāli pameta nedaudz neapmierināt. Man patika alternatīvais Ziemassvētku koncerts! Iesaku!

Un arī tev priecīgus svētkus. No koncerta aizguvu arī savu svētku vēlēšanos – kaut latviešu valoda būtu vienīgā Latvijas oficiālā valoda. Esi kopā ar mani?

Neinteresē rokasbumba?

Piedāvāju noskatīties daudzu handbolistu jeb rokasbumbistu vienu no iemīļotākajiem fragmentiem no populārās 1981. gada latviešu filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kurā Ēriks savai sievai Dagnijai atklāj, ka viņus nekas vairs garīgi nesaista – ne viņa par hokeju interesēja, ne par rokasbumbu.

Handbolist, tava draudzene taču dievina handbolu? :)

Kāpēc es šogad braucu uz Positivus?

Arī es biļetes uz gada skaļāko Latvijas festivālu Positivus nopirku tāpēc, ka tā būs gada lielākā ballīte jeb forša pasēdēšana ar draugiem dzīvās mūzikas pavadībā. Nerunājot par labākajām Latvijas grupām, tajā uzstāsies arī daži pasaules grandi – ir dzirdēti, taču pārāk lielu manu uzmanību tie nepiesaistīja. Runā, ka “Hurts” ir labākā šī brīža koncertrgrupa pasaulē, labi spēlē arī “Editors”, būs arī kaut kāds “Royskopp”, taču lielākā daļa ir liela mīkla.

Lai uz Salacgrīvu nedotos kā pilnīgs antiņš, iegūglē un iejūtūboju grupu nosaukumus, iepazīstoties ar grupu labākajām dziesmām. Un manu uzmanību piesaistīja grupa “James”, kuri uzstājās Positivus arī tā pirmajā – 2006. gadā. Izrādās britu grupa spēlē mūziku, kas manas ausis caur iPod austiņām priecēja vidusskolas laikā. Tieši tāpēc festivāla otrajā dienā laikā no plkst. 22:00 līdz 23:30 es obligāti būšu Tele2 skatuves pakājē! Tiekamies!

Kāpēc uz Positivus 2011 brauc Tu? Ko arī man nevajadzētu palaist garām?

Latvijas čempions 2011

Sestdien, pēdējā Latvijas virslīgas čempionāta spēlē sagraujot “ASK” handbolistus, otro gadu pēc kārtas nodrošinājām Latvijas čempionu titulu handbola virslīgā. Kopumā tā jau būs mana sestā medaļa Latvijas čempionātos pēc trīs bronzām un vienas sudraba medaļas.

Rīga – azartspēļu perēklis

Spēļu zāles Rīgā viennozīmīgi ir par daudz! Izejot no savas mājas pagalma Rīgā un paskatoties pa labi un kreisi abos virzienos Aleksandra Čaka ielā es varu dažu kvartālu ietvaros saskatīts vismaz četrus azartspēļu zāles “Fēnikss”. Turklāt ejot tuvāk centram spēļu zāļu skaits tikai pieaug. Vai tiešām azartspēļu bizness ir tik populārs, ka katrā kvartālā vidēji ir divi azartspēļu kantori? Bail pat iedomāties, cik daudz spēļu zāles (varbūt kāds ir skaitījis?) ir visā Brīvības vai Aleksandra Čaka ielas garumā.

Redzot, ka ir tik daudz “Fēniksi” (pie Centrālās stacijas tie ir ielas pretējās pusēs) neviļus gribas noskaidrot, cik Rīgā to ir kopumā. Izrādās, ka laimētava “Fēnikss” ir SIA “ALFOR” pārziņā, kurai pieder 122 (!!) spēļu zāles visā Latvijā, no kurām 71 (!) atrodas Rīgā. Turklāt, tie ir tikai vienas firmas dati, bet uzņēmumu, kas nodarbojas ar azartspēļu biznesu Latvijā ir vairāk kā vajag. Izrādās divarpus gadu laikā spēļu automātu skaits Latvijā ir samazinājies divkārt, taču joprojām visā Latvijā ir 330 spēļu zāles (avots – kasjauns.lv).

Laimētavā par katru spēļu automātu vai kāršu galdu ik gadu jāmaksā lieli nodokļi:

1) rulete (cilindriskā spēle) — par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu — Ls 9600;
2) kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu — Ls 9600;
3) videospēles un mehāniskie automāti — par katra automāta katru spēles vietu — Ls 1680.

Gada nogalē bija plānots, ka nodokļos no azartspēlēm iekasēs 25 miljonus latus, tāpēc spējat iedomāties, kādiem jābūt ienākumiem un pieprasījumam pēc laimētavām, lai firmas spētu šīs summas segt un vēl pelnīt? Neatradu precīzu statistiku, cik daudz latvieši slimo ar azartspēļu atkarību (vecā materiālā figurēja 4-5% Latvijas iedzīvotāji), taču, cilvēki, beidzot sāciet domāt ar galvu! Azartspēles ir pārāk pieejamas – it sevišķi internetā (par interneta pokeri runā gandrīz jau katrā kompānijā), kur nepilngadīgajiem savu vecumu ir ļoti viegli slēpt.

Tikai apsveicams ir jēkabpiliešu aicinājums, ka Latvijā drīkst atvērt tikai vienu spēļu zāli uz 10 000 iedzīvotāju. Veicot nelielus aprēķinus, šobrīd uz katriem 6778 iedzīvotājiem ir viena spēļu zāle. Rīgā šis skaitlis noteikti ir vēl lielāks. Tiesa, Latvijas kasē azartspēļu bizness ienes smuku summu, tāpēc vēl viens iemesls, kāpēc nekas šajā jomā varētu kādu laiku nekas nemainīties.

Visbeidzot – pastāsti savu pieredzi ar spēļu zālēm! Vēl nevienā no spēļu zālēm Rīgā pēc savas iniciatīvas neesmu spēris. Dažu eiro esmu zaudējis spēļu automātos uz prāmja ceļā uz Stokholmu vai Helsinkiem. Kā ir ar tevi?

Vectēvs, Marats un Ziedonis

Sanāca, ka februārī ar nedēļas intervālu (tieši tādā secībā) apmeklēju trīs Jaunā Rīgas teātra izrādes – “Vectēvs“, “Mans Nabaga Marats” un “Ziedonis un Visums“.

Monoizrāde “Vectēvs” atspoguļo aktiera Viļa Daudziņa vectēvu meklēšanu. Abi divi krita otrā pasaules kara laikā. Atkarībā no vēsturiskās situācijas varēja gadīties, ka dažus latviešu iesauca vācu armijā, bet daļu – krievu sarkanajā armijā. Par Latvijas neatkarību dažviet latviešiem bija jācīnās arī pret latviešiem. Aktieris Daudziņš vienatnē attēlo trīs dažādus vectēvus. Lugā tiek skaidrotas vēsturiskās un uzskatu īpatnības par tā laika notikumiem, nopietnas ainas pastāstot interesantā un arī smieklīgā manierē.

Arī izrāde “Mans Nabaga Marats” saistīta ar kara tēmu – divi puiši un meitene apstākļu sagadīšanās dēļ satiekas praktiski pamestā mājā.  No šīs piespiedu tikšanās izaug draudzība un mīlestība, taču meitenei jāizlemj – kurš ir īstais? Atbilde tiek meklēta 20 gadus – no 1942. gada Ļeņingradas blokādes ziemas līdz pat 1960.gadu pacilājošajai atmosfērai. Izrāde man noteikti patiktu vairāk, ja vien pirms nedēļas nebūtu redzējis “Vectēvu”. Abās izrādēs galvenās lomas spēlē aktieris Vilis Daudziņš, kurš izrādē “Mans Nabaga Marats” pārāk atgādina vectēvus… Starp citu, pirmizrādi Marats piedzīvoja tālajā 1997. gadā, kad es vēl mācījos tikai otrajā klasē.

Un visbeidzot pozitīvā, interesantākā un aizraujošākā mēneša izrāde “Ziedonis un Visums”, kurā rakstnieks Imants Ziedonis tiek attēlots dažādās dzīves situācijas. Piemēram, Ziedonis un motocikls, Ziedonis un dzejas dienas, Ziedonis un kukainītis (kukainīt, re kā saule spīd!!) un citiem. Tieši tāpēc izrāde sastāv no daudziem skečiem, kurā, klejojot pa pasauli, rakstnieks tiek attēlots kā „vidējais latvietis”, latviešu inteliģences spilgtākais pārstāvis, „galvenais latvietis”, „naivais latvietis”, filozofs – latvietis”, „piedzīvojumu meklētājs latvietis”, „gudrais latvietis” un arī „muļķis latvietis” vienlaicīgi. Viņš satiek – Visumu. Izrādē piedalās arī feins ēzelītis, kurš regulāri pietaisa skatuvi, izraisot regulāra smieklu vētru zālē.

(vairāk…)