Potīte

Vakar pēc plkst. 14 uz vienu vakaru kļuvu par lēkājošu cilvēku, jo pašā mača sākumā ar Dobeli neveikmsīgi piezemējos un pamatīgi izmežģīju potīti. Šodien no paša rīta bijušajā Zatlera klīnikā biju traumpunktā, un man tika uztaisīts rentgens, pēc kura ārsts pateica, ka vairāk par sastiepumu nekas nav.

Vakar kāja bija milzīga un izskatījās pretīga, šodien jau mazāk sāp, kā arī jau esmu spēris pirmos soļus uz abām kājām, tā kā drīz vien jau varēšu, nedaudz pieklibojot, jau arī staigāt. Pirmā palielākā sporta trauma un, cerams, arī pēdējā. Viens labums jau ir – varēšu kādu laiku atpūsties no handbola…

5 thoughts to “Potīte”

  1. Hmmm, suudiigi, kad traumu dabuu, zinu kaa tas ir, kad potiite samezhgiita. Nu nedeelja, mosh divas un vareesi buut atkal ierindaa. Pirmajos treninos peec traumas apaarsteeshanas, iesaku skraidiit ar elastiigo saiti apsietu ap potiiti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.