Visas domas, kas redzētas sapņos guļot ciešā miegā reiz diemžēl piepildās. Aizvadītā nedēļa pagāja vienos handbola svētkos. Pirms kārtējās Latvijas čempionāta spēlēs sestdienas vakarā no rīta pamodos neierasti agri – jau deviņos no rīta. Rīta agrumā redzētais sapnis, ka vakarā “Jūrmalas sports” komandai zaudēsim ar 28:30 neļāva turpināt mierīgi gulēt. Centos visiem savu sapni izstāstīt, lai tas nepiepildītos. Un nepiepildījās – vakarā patiešām mana komanda “LSPA” nospēlēja ļoti labi, svinot uzvaru ar ar 37:26.
Biju jau aizmirsis par sapni, kad Ieva man atgādināja atpakaļceļā no Baltijas līgas mača Igaunijā svētdienas vakarā. Izrādās biju nosapņojis maču, kas notika dienu vēlāk, jo Igaunijas čempionāta līderiem “Polva Serviti” mēs zaudējām ar 28:30 – tieši tādu rezultātu biju nosapņojis naktī uz svētdienu.
Žēl, ka trešdien piedzīvojām sāpīgu neveiksmi Dobelē, ar 34:38 piekāpjoties “Tenax” handbolistiem. Ja būtu uzvarējuši, tad praktiski varētu jau sākt svinēt Latvijas čempionāta zelta medaļas. Tagad priekšā vēl divi svarīgi mači, kuros nedrīkst zaudēt ne punktu. Pirms tam gan jānogriež pāraugušie mati, jo pat bildē no vakardienas spēle tie sāk izskatīties galīgi smieklīgi.
Vēl tikai svētdien atgriezos mājās no Luksemburgas, bet šovakar sadarbībā ar 
Esmu izlutināts! Jau otro nedēļu esmu bez mašīnas, kura nodota remontā, lai beidzot nomainītu pirms pusgada saplīsušos stūres pastiprinātāju. Daudzi no jums ir vadījuši auto, kuram pēc komplektācijas nav stūres pastiprinātāju (nav nemaz tik grūti), taču ar saplīsušu braukt ir vismaz divreiz grūtāk. Pašlaik tiek meklēts lietota detaļa, jo jauna maksā par pusotru simtu latu vairāk. Nav jēga tādā mašīna iegrūst jau tā lielu naudu (kaut tā es būtu domājis agrāk).