Kategorija: Dzīve

Īsti jau nezinu, kā iesākt, bet vakar apmeklēju Nokia Air pasākumu. Diemžēl fotoaparāts līdzi nebija, tāpēc šoreiz iztiksim bez bildēm…

Pasākums visumā ļoti labs, sākumā nedaudz kavējās (kā tad bez kavēšanās), kad beidzot uz skatuves uzkāpa Ufo! Kurš deva vārdu otram komentētājam, lai iepazīstina ar snovotājiem, tie sevi pieteica katrs ar savu prezentējošo lēcienu!

Pēc tam sekoja Gustavo uzstāšanās (kā es neciešu šo mākslinieku). Kad beidzot Gustavo beidza ākstīties, sākās pašas sacensības. Tās sastāvēja no trīs mēģinājumi, pēc tam sekoja superfināls, kurā piedalījās pieci labākie no priekšsacīkstēm.

Ļoti daudz lēcieni/lidojumi neizdevās, bija tikai kādi trīs vai četri tādi iespaidīgi lēcieni, līdz galam gan nepaliku, jo biju tā pārsalis (nākamreiz klausīšu mammu), ka neizturēju un gāju mājās.

Starp lēcieniem/lidojumiem uz skatuves atkal kāpa uz skatuves, kur iesaistīja publiku konkursos. Visvairāk man atmiņām palika Ufo teiciens “Klausiet policistus, viņiem ir taisnība”!

Cilvēku bija pietiekami daudz, bet ņemot vērā biļetes cenu (1ls), varēja būt vairāk! Nākamreiz, kad iešu uz kaut ko līdzīgu, noteikti saģērbšos siltāk!

P.S. Man tā gribās vasaru, neciešu visu šo biezo apģērbu…

Šodien dabūju četrus ielūgums uz Nokia Air tussu, kas notiks šo piektdien 20:00 Skonto stadionā. Domāju, ka būs baigais šovs, uzstāsies snovbordisti no ārzemēm, dzirdēju, ka būs arī Gustavo (man vispār hip-hop nepatīk, bet infas dēļ jāziņo), manuprāt, jābūt labam pasākumam!

Cik dzirdēju, biļetes nemaksā dārgi – 1 vai 2 Ls, ja vēlaties doties, lūdzu!
Vairāk info šeit!

Šodien gan tāda paštruntīga diena, skolā tā kā viss būtu kārtībā, vienīgi vēl dienas galā ielika vienu no (priekš manis) pretīgākajiem priekšmetiem – ķīmiju.

Iznāca tā, ka uzreiz pēc stundām (ķīmijas dēļ) bija jādodas uz treniņu, uz mājām aizbraukt nepaspēju. Gribējās vienkārši atpūtas treniņu, jo iepriekšējās dienās bija trīs dienu nometne Murjāņos, bet nekā… tika uzlikta vēl lielāka slodze, kā bijusi!

Rezultātā man tagad sāk mugura (visu laiku jāsēž taisni), rokas un kājas. Labi, es iešu gulēt!

Šodien, kā jau gandrīz katru piektdienu, skolas sākas tikai 10.45 (vai nav jauki?). Es ar mierīgu prātu guļu līdz desmitiem, bet pieceļoties konstatēju faktu, ka tuvākais autobuss ir tikai 10:35, nevis 10:25, kā biju domājis.

Tad nu tā, nedaudz padomājam, ātri nomazgājamies, pabrokastojam un dodamies ceļā. Līdz skolai kājām jāiet apmēram 20 minūtes. Ir divi varianti: iet pa nedaudz garāku ceļu vai nedaudz īsāku ceļu. Es izvēlējos īsāko ceļu, tagad to smagi nožēloju, jo tur nekas nebija tīrīts, sniegs līdz potītēm, rezultātā skolā ierados laikus, bet kurpes un bikses līdz ceļiem slapjas. Jaka arī slapja, jo ceļa vidū sāka snigt slapjš sniegs, ūdens tek, šausmas.

Tas viss tikai darīts, lai paspētu uz angļu valodas kontroldarbu. Vienīgais labums, ka skolā notika tikai divas stundas – tikai šīs pašas angļu valodas (iepriekš to nezināju), jo skolā notiek rajona olimpiāde matemātikā. Labi, ka tā, jo citādi skolā būtu sēdējis līdz četriem.

Šodien visu dienu nosēdēju mājās, taisot projektu informātikā un ģeogrāfijā, taisīju prezentāciju par Igauniju un Lietuvu, bet ne par to šis stāsts.

Tātad vakarā es sarosījos, ka jādodas ārā, tā es aizbraucu uz Purvciemu, kur vēl satiku dažus citus, kam mājās sēdēšana jau ar bija līdz kaklam. Ārā tāds, priekš šīs ziemas, paliels aukstumiņš -7. Visi sasaluši devāmies uz tuvējo kalnu pie skolas, jautri dažās reizes nobraucām, dibenus sasitām, arī nosalām. Labi parunājām par šo un to. Vēl pēc tam viens otru apbēra ar sniegu, bija jautri. Pēc tam sasaluši devāmies uz mājām. Man bija vispatīkamāk – līdz mājām jāmēro vistālākais ceļš, labi, ka ātri atnāca autobuss.

Rīt laikam došos uz kādu lielāku kalnu izbaudīt – uz Baldones pusi! Kā jūs pavadījāt šo auksto ziemas dienu?

Jūs jau esat pamanījuši, kas pašreiz notiek ārā – viss balts – zeme, koki, gluži kā pasakā. Bildes bildēju vakar, pirms iešanas uz skolu un pēc tam, kad izkāpu no autobusa pieturā. Uz mežu negāju, jo neviens man nesastādīja kompāniju. Vakarā, kad nācu mājās no treniņa caur mežu bija tumšs un līdzi arī nebija fotoaparāts. Cerēsim, ka rīt sadūšošos aiziet uz tuvējo mežu.