Izmantojot vasarīgo laiku, Edgars šodien Ikšķilē atklāja jauno peldēšanās sezona. Es, izmantojot vasarīgo laiku un Edgara peldi, izveidoju time-lapse uz Daugavas fona. Vēl gan jāpatrenējas ar savu iPhone un jauno statīvu noķert taisnu horizontu. Kad tu atklāsi peldēšanās sezonu?
Mēnesis: 2015. gada aprīlis
Skutelis izgriež pogas Zeltiņam
Pēdējā gada laikā, pateicoties planšetei, pastiprināti sanācis sekot ASV tapušajiem Jimmy Fallon, Jimmy Kimmel un Ellen Degeneres šoviem, tāpēc pirms pusgada priecājos par latviešu no otrpus okeāna aizgūto “Late Night Show” tipa šovu “Vakars ar Renāru Zeltiņu”. Tomēr pēc pirmo raidījumu noskatīšanās piedzīvoju nelielu vilšanos – bija vairāki labi sižeti, izdevās piesaistīt dažādas zvaigznes (to starp arī King Charles), arī Ghetto TV seja Zeltiņš centās, kā nu spēja, taču kopumā šovs izdevās nedabīgs un samākslots. Pat šobrīd nav zināms, vai tam būs otrā sezona.
Taču, kas neizdevās Zeltiņam tas, manuprāt, tagad ir izdevies stand-up komiķim Jānim Skutelim ar šovu “Pusnakts Šovs Septiņos”. To nekad nerādīs televīzijā, jo vienīgā tiešraide būs tikai uz vietas, proti, filmēšanas laukumā un nekur citur.
Pagaidām pašam vēl nav izdevies klātienē vērot kādu no šoviem, taču katru nedēļu gaidu jaunākos sižetus Youtube kanālā. Skutelim kopā ar Latvijas sabiedrībā slaveniem viesiem un grupu “Dziļi Violets” perfekti izdevies “Late Night Show” beidzot atvest uz Rīgu. Katru nedēļu šovs satur sarunas par aktualitātēm, muzikālas parodijas, intervijas no Rīgas ielām un citādas izdarības. Prieks skatīties un pagaidām nelaižu garām nevienu ievietoto video.
Ikvienam ir iespēja perfektā atmosfērā pavadītu svētdienas vakaru. Nespēju noticēt, ka pats palaidu iespēju apmeklēt klātienē pašu pirmo “Pusnakts Šovs Septiņos” šovu.
Lai labāk saprastu, par ko es runāju, padalīšos ar dažiem saviem mīļākajiem sižetiem. Paši ziniet, ka komēdiju grūti izstāstīt vārdos.
Feikie tvīti:
Planšete – lietderīgs vai nelietderīgs pirkums?
Pagājušajos Ziemassvētkos sev uzdāvināju iPad planšeti (jeb planšetdatoru). Taču diemžēl jāatzīst, ka tas ir viens no bezjēdzīgākajiem pirkumiem manā dzīvē. Tā praktiski tiek izmantota gultā tikai Youtube video atskaņošanai.
Darbā man ir portatīvais dators, savukārt mājās izmantoju savu mazo klēpjdatoru ar 11,6 collu ekrānu. Ikdienā pārvietojos ar diviem viedtālruņiem, kas pilnībā aizstāj planšetes funkcijas.
Planšete nav lietderīgs pirkums, ja tev mājās ir jau dators vai ikdienā lieto viedtālruni. Var jau teikt, ka mūsdienās ir notikusi tehnoloģiju evolūcija – personālo datoru aizstāj portatīvais dators, bet planšete aizstāj portatīvo datoru. Un es tam noteikti piekrītu – planšete ir ideāls rīks jaunāko ziņu aplūkošanai, sociālo tīklu lietošanai, spēlēm, grāmatu lasīšanai, piezīmju veikšanai vai ikdienas rēķinu apmaksai.
Taču man prasības ir augstākas, ar kurām nespēs tikt galā planšete, kurai pieslēgta arī klaviatūra. Ar visu to, ko var paveikt planšete, tiek lieliski galā arī viedtālrunis tikai uz mazāka ekrāna.
Atceros, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas oficiālajiem žurnālistiem Insbrukā tika rīcībā nodota planšete un klaviatūra, lai uzreiz pēc sacensībām no mediju telpas uzrakstītu un nosūtītu sagatavotu tekstu. Nebija viņi īpaši laimīgi bakstīt ar pirkstu, lai izlabotu kādu no pareizrakstības kļūdām savā tekstā.
Bet noteikti ir daļa sabiedrības, kuriem planšete atvieglo ikdienas darbus. Tie noteikti ir vecāki ar bērniem, podziņtelefonu lietotāji, pārdevēji, runas vīri un citi. Turklāt šo ierīču cena jau ir nokritusi tik zemu, ka tā ir teicama alternatīva datora iegādei vai pat var aizstāt ikdienas pierakstu kladi.
Kāda ir tava pieredze ar planšetēm?
eu2015.lv – slikts blogs par 119 200 EUR
Arī mani pārsteidza Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē mājaslapas eu2015.lv izstrādāšanas izmaksas. Principā bloga izveide četrās valodās ar dažām sarežģītām sadaļām – notikumu kalendārs, mediju akreditācija – izmaksājusi 119 200 EUR.
Nedaudz iedziļinoties eu2015.lv mājaslapas tehniskajā specifikācijā, 5.2. punktā ir norādīts, ka izstrādātājam ir jāizvēlas atvērtā pirmkoda satura vadības sistēma (SVS jeb CMS). Tāpēc varbūt nav jābrīnās, ka lapu darbina Joomla!. Izskatās, ka arī citos elementos galvenokārt ir izmantoti jau gatavi šabloni, kuri pielāgoti attiecīgajam dizainam un vajadzībai. Pat man nebūtu lielas problēmas to izdarīt un es tiešām neesmu ne dizaineris, ne programmētājs.
Ja regulāri atjauno Joomla!, tad tā nav slikta vadības sistēma, tomēr slikti ir par tās uzstādīšanu un uzturēšanu pieprasīt 119 200 EUR. Vai tiešām arī šajā konkursā SIA “DIVI grupa” un SIA “Datorikas institūts DIVI” bija vienīgie pretendenti? Par šādu summu arī es esmu gatavs atstāt savu darbu un kļūt par programmētāju/dizaineri.
Šādai lapai ir jāizmaksā vismaz piecas reizes lētāk, tāpēc varu pievienoties tikai Krišjāņa Feldmaņa vēstulei KNAB, lai izskata šī iepirkuma pareizību.
Priecē, ka vismaz pēc komentāriem portālos un ziņu portālos eu2015.lv izstrādāji samazinājuši pirmās lapas smagumu samazinājuši no nenormālajiem 45,2mb līdz 1,2mb, tomēr lapas darbības ātrumu gan vēl varētu uzlabot. Piemēram, fotogalerijas sadaļa uzreiz ielādē visu galeriju visus attēlus – 117,3mb(!!) izmērā.
Un vēl, kāpēc par vienu un to pašu tēmu – Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē – nepieciešamas trīs dažādas mājas lapas? Vai to tiešām visu nevar apvienot vienā?
Kādam NAV jābūt trenerim?
Dalos ar Valtera Gražuļa sociālajā tīklā Facebook ievietoto video, kurā var katrs pārliecināties, kā noteikti nevajag vadīt sporta (it sevišķi bērnu) komandu.
Redzot šo situāciju, noteikti daudzi atceras līdzīgas ainas no bērnības skolās vai sporta nodarbībās, taču tur šīm atmiņām ir arī jāpaliek. Arī PSRS laikā dzimušajiem treneriem ir jāiet līdzi laikam un nav jāpielieto tās pašas metodes, kuras pielietoja pirms 20 gadiem. Pārāk bieži joprojām šādu ainas var vērot ne tikai basketbolā, bet arī handbolā un noteikti citos sporta veidos.
Trenerim ir jābūt stingram un mērķtiecīgam, taču tajā pašā laikā jāspēj motivēt savu audzēkni turpināt domāt, pašam pieņemt pareizos lēmumus, kļūdīties un tādā veidā arī attīstīties. Var pielietot daudz efektīvākas metodes, lai bērni savu potenciālu var parādīt jau agrākā vecumā.
Gribas, lai sportā parādās arvien vairāk gados jaunāki treneri, taču diemžēl tikai ar entuziasmu komunālos maksājumus nevarēs samaksāt. Jau tagad daudzos Latvijas reģionos ir problēmas ar handbola treneriem – vecie aiziet, bet jaunie nenāk vietā. Latvijas Basketbola savienība pie tā jau strādā, tāpēc cerams, ka arī Latvijas Handbola federācijai būs reāls plāns treneru attīstībai.
No Škoda Fabia uz Volkswagen Jetta
Vēsturiskie bloga lasītāji noteikti atceras manu nu jau leģendāro auto Škoda Fabia (2002.g.), kas bija mans ceļabiedrs vairāk nekā septiņus gadus. Maza un ekonomiska (~5l/100km) automašīna, ar kuru kopā tika nobraukti aptuveni 250 000 kilometri.
Ar Škodu tika piedzīvoti dažādi patīkami un ne tik patīkami mirkļi. Pēdējos gadus tā arī arvien biežāk prasījās pēc servisa apmeklējuma, kā arī vizuāli arvien mazāk sāka atgādināt cienījama paskata auto. Finālā tas palika bez sajūga, tāpēc bija laiks pārmaiņām.
Ar nākamo auto gribēju ieiet nākamajā līmenī. Škoda bija studentu auto, kuras vienīgā labā īpašība bija tās ekonomiskais degvielas patēriņš. Arī manam nākamajam ceļabiedram bija jābūt ekonomiskam, taču nedaudz lielākam un aprīkotam ar komfortu.
Neesmu nekāds auto eksperts, taču pēc aptuveni mēnesi ilgām pārdomām un konsultācijām ar draugiem tika veikts pirkums. Līdz ar to kopš 2014. gada rudens esmu kļuvis par Volkswagen Jetta (2009.g.) īpašnieku. Esmu apmierināts, nobraukti jau pirmie 15 000 kilometri un mana Jetta vēl nav pievīlusi.
Tā, protams, ēd nedaudz vairāk degvielu (~7,5l/100km) nekā Škoda, taču braukšana ir krietni jaudīgāka un komfortablāka. Esmu arī apņēmies vairāk rūpēties par šo auto, lai tas uz ceļa tik ātri nezaudētu savu cienījamo statusu.
Jau tagad nevaru sagaidīt karstās dienas, lai beidzot baudītu kondicioniera vēso gaisu. Škodā vienīgais kondicionieris sāka strādāt tikai pie 70km/h ar četriem atvērtiem logiem :)
Par savu Škodu varu teikt tikai atzinīgus vārdus. Ja šobrīd meklē auto, noteikti varu ieteikt Fabia kā lielisku izvēli Latvijas ceļiem. Ar to tika šķērsota Eiropa, šķērsota upes un tas niķoties sāka tikai pēdējos gados.
Mani pirmie time-lapse video
Ietekmējoties no Casey Neistat glītajiem Ņujorkas time-lapse video, ar savu iPhone šodien izmēģināju iemūžināt pavasara dzīvi Dzirciemā.
Lūk, arī divi rezultāti video formātā. Vēl tikai jātiek pie kārtīga statīva un noteikti tie nebūs mani pēdējie time-lapse jeb laika lēcieni video ar Rīgas skatiem. Kādi padomi iesācējam?