Tveram, ko varam, Insbrukā

Attēlā redzams Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Žaks Roge. Šajās dienās Insbrukā esmu notvēris vairākus labus kadrus no dažādām sacensībām, taču šo vienkāršo bildi uzskatu par savu labāko. Ne tikai tāpēc, ka viņš ir liels sporta vīrs, taču arī viņu nevar bieži redzēt smaidot. Turklāt Roge no šīs tribīnes nolūkojās, ka tieši mūsu hokejists Augusts Valdis Vasiļonaks ieguva zelta medaļu.

Rit nu jau manas pēdējās stundas Insbrukā. Paralēli strādāšanai esmu arī daudz atpūties kopā ar kolēģiem. Atpūta darba laikā nozīmē īsas miega stundas. Galu galā, šis ir mans atvaļinājums…

Insbrukā Austrijā ir tāda pati pilsēta kā Jelgava Latvijā. Kopumā Insbrukā ikdienā apgrozās aptuveni 25 000 studenti. Laikam tieši tāpēc gandrīz visas izklaides vietas pilsētā brīvdienās ir pārbāztas līdz malām, ka vienīgais, ko tur var darīt, ir svīst nevis labi pavadīt laiku.

Ko es varu paņemt līdzi sev no šīm spēlēm? Bija atkal lieliski satikt cilvēkus, ko nebiju redzējis pusotru gadu. Lieliski cilvēki. Vēl vairāk esmu uzlabojis savas angļu valodas prasmes – vairāk mutiskās, nevis rakstiskās.

Protams, esmu papildinājis savas zināšanas par fotogrāfiju un žurnālistiku kopumā. Tagad zinu, kā strādā SOK informācijas dienests olimpisko spēļu laikā. Kopumā šeit un Singapūrā esmu guvis neatsveramu pieredzi žurnālistikā, ko citādākā veidā nevar iegūt. Joprojām tveru, ko varu, lai papildinātu savu zināšanu loku. Kārtējo reizi esmu papildinājis paziņu loku no visas pasaules. Beidzot ir jāsadūšojas aizbraukt uz Austrāliju un ASV. Tās ir divas valstis, kuras es gribētu paviesoties.

Jau pirmdien vakarā atgriežos atpakaļ Rīgā. Otrdien vēl atpūšos no atvaļinājuma, bet trešdien esmu atpakaļ ikdienā. Man ir vēl 23 gadi un es gribu saprast, ko gribu darīt un sasniegt savā dzīvē.

One thought to “Tveram, ko varam, Insbrukā”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.