2010 – Lapa 3 – raikons.lv

Marseļa – Singapūra

2010. gada 11. augusts2010. gada 12. augusts Raikons 3 komentāru

Pirms nepilnas nedēļas ceturtdien no rīta mana Škoda ar latviešiem no tālās Marseļas atgriezās Latvijā, bet jau šo ierakstu es rakstu no Singapūras, kur 14. augustā sāksies 1. jaunatnes olimpiskās spēles. Slinkoju Latvijā, tāpēc vispirms fotoieskats Francijā, bet pēc tam daži vārdi par Singapūru.

I’m in Marseille. Skats no augstākā punkta Marseļā, kur atrodas baznīcas Notre-Dame de la Garde.

Lūk, arī pati baznīca. Runā, ka katrs jūrnieks pirms došanās ceļā uzkāpj kalnā un baznīcas lūdz svētību.

Viena no salām, ko varēja redzēt no jau pieminēta baznīcas kalna. Lasām tālāk…

Marseļas kultūra

2010. gada 29. jūlijs2010. gada 29. jūlijs Raikons 3 komentāru

Saulriets Marseļā

Nav nemaz tik slikti atrasties Marseļā. Vakar man Ieva pārmeta, ka es par otro lielāko Francijas pilsētu neesmu uzrakstījis neko labu. Kā jau gandrīz visas jaunās pilsētas/valstis, kurās redzu pirmo reizi, mani atkal pārsteidza ar savu arhitektūru, skaistajām pilīm un baznīcām. Izrādās Marseļa atzīta par 2013. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Pēc visiem paveiktajiem remontdarbiem pilsēta noteikti izskatīsies vēl labāk.

Protams, jūra izskatās pilnīgi savādāka nekā Latvijā. Jūru rotā dažādas salas, klintis un tuvēji kalni. Tiesa, ūdens vēju iespaidā šobrīd ir vismaz par desmit grādiem aukstāks nekā Latvijā. Vakardien gan tas neliedza doties vakara peldē un baudīt saulrietu vienā no Marseļas pludmalēm pašā pilsētas pakājē.

Satiksmes te ir nenormāla. Otrdien pa Marseļu nobraucu gandrīz 30 kilometrus, tomēr šaurās ielas, trakos autovadītājus un vēl trakākus motorolleru vadītājus neesmu izpratis. Visi brauc, kā grib un ienāk prātā. Un atrast vietu, kur novietot automašīnu stāvvietā pēc pusnakts ir praktiski neiespējami. Tā nu mēs te dzīvojam. Turpinājums sekos!

I’m in France

2010. gada 27. jūlijs2010. gada 27. jūlijs Raikons 5 komentāru

Marseļa

Trīs dienu laikā kopumā nobraukti gandrīz 3000 kilometri, un es sveiks un vesels esmu nonācis Francijas dienvidpilsētā Marseļā. Līdz Zveibrukenai kopā ar divu stundu miegu Polijas un Vācijas pierobeža ceļā pavadījām 24 stundas, bet pēc tam izbraukšana cauri Francijai man prasīja nepilnas deviņas stundas. Nesagatavoti mani pārsteidza Francijas autobāņi, uz kuriem ceļu nodoklī samaksāju gandrīz 50 (!) eiro. Ātrums 140 km/h, kuru Latvijā biju atļāvies sasniegt tikai retu reizi, jau palicis apnicīgs. Pirms tam Vācijā mana Škoda attīstīja arī ātrumu 175 km/h, taču tik ātri braucot auto varētu arī izjukt, un degviela patēriņš ir pārāk liels.

Izrādās Zveibrukenā trāpījām tieši uz pilsētas svētkiem, sapazinos ar vietējiem handbolistiem, apskatījām pilsētu, iedzēru vācu alu (ar citrona limonādi un kokakolu) un pēc tam negulētās nakts dēļ atlūzu gultā. Polijas līkumainie un šaurie ceļi līdz autobānim tumsā un lietū tomēr ir smags pārbaudījums jebkuram autobraucējam.

Ja pēc Positivus festivāla secināju, ka Salacgrīvā ir šausmīgākā pludmale, kurā esmu peldējies, tad Marseļa ir netīrākā pilsēta, kurā esmu bijis. To tīra katru rītu, bet vakarā tā ir pārvērtusies milzīgā miskastē. Arī francūžu te nav ļoti daudz, brīžiem liekas, ka vairāk Marseļā mitinās cittautību cilvēki – arābi, turki un citi. Un mums te ir tikpat karsts, kā jums! Tiekamies Latvijā nākamnedēļ!

Caur Vāciju uz Franciju

2010. gada 23. jūlijs2010. gada 23. jūlijs Raikons 1 Comment

Pēc aptuveni 30 minūtēm sežos pie stūres savā superŠkodā, lai svētdien pēcpusdienā nonāktu Francijas dienvidu pilsētā Marseļā, kur jau mēnesi dzīvo Ieva un viņas draudzene Jūlija. Pirmais galapunkts ir maza Vācijas pilsēta Zveibrukena, kurā plānots ierasties pēc 22 stundām un 17 minūtēm (1925 kilometriem), bet svētdien 7 stundās un 52 minūtēs jāveic 868 kilometru garš ceļš līdz Marseļai. Laika un GPS iespaidā google noteiktās minūtes un kilometri noteikti mainīsies, tomēr mērķis ir zināms un mums tas ir jāsasniedz.

Līdz Vācijai palīdzēs nokļūt Raimonds kurš spēlē Zveibrukenas handbola komandā, bet atlikušo daļu veikšu kopā ar Ievas māsīcu Leldi, kura neļaus astoņas stundas nīkt garlaicībā. Uz neilgu laiku plānoju Latvijā atgriezties 6., 7. vai 8. augustā, bet jau 10. augustā sēžos lidmašīnā uz Singapūru. Par to pastāstīšu kādā citā bloga ierakstā. Turamies!

Es tusēju

2010. gada 16. jūnijs2010. gada 16. jūnijs Raikons 3 komentāru

Es tusēju

Arī es esmu pievienojies Edavārdi akcijai “Es Tusēju“. Otrai no kreisās puses ir slavenais Eds. Kopš krekla iegādes manas tusēšanās iemaņas uzlabojušās par 40 procentiem. Arī tu iekāro šo krekliņu? Sejas izteiksme un glāzīte nāk komplektā. Raksti estuseju@gmail.com. Ideāla dāvana dzimšanas dienā!

Kuru žurnālu izvēlēties?

2010. gada 20. maijs2010. gada 20. maijs Raikons 5 komentāru

Ceļā uz Slovākiju piestājām ierastajā pieturā Bauskā – Rimi. Man bija tikai viens mērķis. Savu grāmatu biju aizmirsis Ikšķilē, tāpēc man bija nepieciešama kāda lasāmviela.

Sākumā plauktos meklēju “Sporta Avīzi”, taču to neatradu. Nekas. Tāpat tur neko vairāk par hokeju, basketbolu, futbolu un tenisu neraksta. Dzeltenajiem žurnāliem, kuri raksta par sabiedrībā pazīstamu cilvēku privāto dzīvi, pat nepieskāros. Ātri izšķirstīju “GEO”, “Ilustrēto pasauli” un “Ilustrēto vēsturi”, taču ne saturs, ne cena mani neuzrunāja. Uzmetu aci arī “FHM” un “Klubs”, tomēr atstāju tos guļam plauktos. Uzmanību pievērsta “Rīgas Laiks” ar Artūru Medni uz vāka, taču tas maksā, manuprāt, ir neadekvāti augsta, arī tēmas, atskaitot Medņa interviju, nesaistīja. Visbeidzot plauktā pamanīju jauno žurnālu “Ir”, kurā, ātri izšķirstot, atradu vairākas interesantas tēmas. Turklāt gandrīz no visiem manis nosauktajiem žurnāliem tas maksāja mazāk par vienu latu – 70 santīmus. Pārējiem cena ir neadekvāti augsta.

Vēl netālu no Kauņas “Ir” jau bija praktiski izlasīts (laikam vajadzēja vēl kaut ko nopirkt). Iepriekš biju lasījis tikai “Ir” pirmo numuru, taču joprojām tā žurnālisti turpina priecēt ar interesantām tēmām. Sveicieni no Slovākijas!

Pirmais gads ar Twitter

2010. gada 18. maijs2010. gada 17. maijs Raikons Leave a comment

Izrādās 7. maijā apritēja gads kopš mana pirmā tvīta populārajā mikro blogošanas servisā Twitter. Pārāk bieži par manām aktivitātēm mani 240 sekotāji nevar lasīt, jo vidēji vienā dienā uzrakstu nedaudz vairāk par diviem tvītem (kopā 800 tvīti). Bez sava personīgā konta pārvaldu arī handbola kluba “LSPA” kontu, kā arī Latvijas Handbola federācijas kontu, tomēr ar savu aktivitāti šajā jomā nav izdevies piesaistīt pārāk daudz personas uzsākt tvītot. Handbolisti, spriežot pēc sekotāju skaitu abiem handbola kontiem, Twitterī ir ļoti maz…

Neesmu aktīvs ziņu rakstītājs, taču patīk lasīt citas ziņas, kurās bieži vien var atrast daudz ko noderīgu, aktuālu un interesantu. Tiesa, ļoti daudz sekotāji apraksta arī savas ikdienas darbības, kas, manuprāt, bieži vien ir lieki un interesē tikai mazai daļu sekotāju (bieži vien arī es šajā jomā grēkoju). Sekoju līdzi arī vairākiem personīgi pazīstamiem cilvēkiem, taču uzsākt kādu lietot Twitteri praktiski nav izdevies (ir daži izņēmumi).

Viegli Twitterī atrast atbildes uz dažādiem specifiskiem jautājumiem, kur Google nevar palīdzēt. Ļoti labi Twitteris kalpo kā atsauksmju katalogs par firmām, pasākumiem, teātra izrādēm, kino un citiem notikumiem. Sekot teksta tiešraidē varēja gandrīz visām Latvijas hokeja izlases spēlēm pasaules čempionātā, tomēr pēdējos mačos ziņas bija retas un slikti informējošas. Jāatzīst, ka tomēr Twitteris ir vēl viens veids, kā nosist laiku ne tikai sēžot pie datora, bet arī sabiedriskajā transportā vai sastrēguma laikā automašīnā. Tie noteikti nav vienīgi iemesli, kāpēc būtu vērs reģistrēties Twitterī, tāpēc gaidu arī tavu viedokli. Kāpēc tu lieto vai nelieto Twitteri?