Pēc nakšņošanas (lasīt negulēšanas) Londonas Stanstedas lidostā un diviem braucieniem autobusā nokļuvām Velsas galvaspilsētā Kārdifā. Laiciņš piektdien bija foršs – spīd saulīte, ārā +10 grādi, kamēr latvieši samierinās ar 30 grādiem zemāku temperatūru. Dienu vēlāk gaisa temperatūra atkal pietuvojās nulles atzīmei (~ +2 – +5), taču tik un tā Velsā ir daudz siltāks nekā Latvijā. Turklāt briti ģērbjas it kā ārā būtu aptuveni +12 vai +22 – daži pat t-kreklos un šortos.
Daudziem jau zināms, ka briti uz visas pasaules fona grib atšķirties. Brauc pa pretējo pusi, automašinām stūre ir labajā pusē, kā arī elektrības kontakti ir pavisam atšķirīgi. Vakar pat autobusu instinktīvi gājām gaidīt pretējā pusē, kamēr īstais autobuss īstajā ielas pusē aizbrauca projām. Nācās iet kājām…
Zināms, ka Lielbritānija ir sadalīta vairākās daļās. Kā jau minēju, Kārdifa ir Velsā, savukārt Londona ir Anglijā. Velsiešiem ir pat sava valoda, kas pēc izskata līdzinās franču valodai, taču patiesībā, ja pareizi izlasīju Rynair žurnālā lidmašīnā, atvasināta īru valodas. Pārsvarā te visi lieto angļu valodu, tāpēc dzirdējis to neesmu.
Sestdiena bija mūsu iepirkšanās diena. Kopumā par apģērbu, apaviem un aksesuāriem divatā veikalā atstājām aptuveni 200 mārciņas, nopērkot divus milzīgus maisus ar nenormāli daudz dažādām mantām. Lielāko naudu iztērējām Primark, kurš uz pārējo veikalu fona ir lēts un apģērbj lielāko daļu britu. Tieši tāpēc vietēji latvieši jau izvairās iepirkties šajā veikalā, lai nelīdzinātos pārējiem Kārdifas iedzīvotājiem. Runājot par pārtiku, tā ir nedaudz dārgāka nekā Latvijā. Piemēram, alus maksā vairāk par latu (0,5 litru bundža). Turklāt angļu alus nav sevišķi garšīgs… Vienīgais labums, ka alkoholu var iegādāties visu diennakti, kā arī tā dzeršana publiskās vietās nav aizliegta.
Svētdien bija plāns doties uz Bristoli, taču no šīs iespējas atteicāmies. Šo to vuz ēl paskatīsimies arī Kārdifā. Pirmdien gan dosimies Londonu, kur paredzēta tikšanās ar BigBen pulksteni. Nenosalstiet!