Sociālie tīkli izglītībā

Dažādu tipu sociālie tīkli pēdējos gados saradušies kā sēnes pēc lietus. Veiksmīgi šajā sfērā iebraukuši mediji, bet vai kāds ir padomājies, kā šīs metodes varētu izmantot izglītībā? Sākšu ar lielāko un oranžāko Latvijas portālu draugiem.lv, kurā reģistrējušies gandrīz visi skolnieki, kas māk izmantot datoru un internetu. Arī skolotāji šo vietni atkoduši kā vietu, kurā var izpausties dienasgrāmatas veidolā, publicēt savas klases fotoattēlus no pasākumiem galerijās, komunicēt domubiedros un vēstulēs. Arī es savu atzīmi ģeogrāfijas eksāmenā 10. klasē uzzināju tieši oranžā portāla dienasgrāmatā. Ja esi klases audzinātājs, un gribi sekot līdzi saviem skolniekiem, tad, manuprāt, reģistrēšanās tur ir obligāta.

Lietderīgi skolotājiem būtu uzturēt savu blogu, kurā publicēt mācību materiālus, veikt aptauju vai vienkārši saņemt atsauksmes no skolniekiem. Cik interesanti skolotājam būtu lasīt skolnieku blogus, domājiet paši, taču bezjēdzīgās dienasgrāmatas draugiem.lv bija viens no iemesliem, kāpēc es izdzēsu visus pamatskolas skolniekus no sava draugu pulka.

Un visbeidzot pieminēšu arī čivināmo centrāli twitteri. Šim rīkam izglītībā neredzu nākotni. Varbūt es pats nemaz tik daudz ierakstus neveicu savā čivinātājā, tomēr pati labākā daļa ir iespēja sekot dažādiem jaunumu portāliem (piemērma, LETA) un citiem cilvēkiem. Jā, arī skolotājs var izveidot savu privāto kontu un publicēt saviem sekotājiem skolniekiem dažādus mācību materiālus, mājas darbus vai citus ieteikumus, tomēr mazāko klašu skolnieki twitterī jēgu neredzēs, ja jau tāds pats sviests ir integrēts arī draugiem.lv.

Jebkurā gadījumā visi šie rīki ir viens liels laika kavēklis, kas ikdienu atņem kādu stundu laika. Ja ir vēlēšanās izmantot internetu kā mācību palīglīdzekli, tad izmantojiet Moodle sistēmu. Ar nelieliem finansiāliem līdzekļiem un darbu tiks panākts maksimāls efekts.

Redzēju desmitnieku

Desmit lati dabā

Nedēļas nogalē kopā ar citiem skolotājiem apceļojām Latgales āres. Pirmo reizi savā īsajā mūžā izbraukājām arī Daugavpils loku maršrutu no Krāslavas līdz Daugavpilij. Nonākot Daugavpilī ir sajūtas, ka esi aizbraucis uz pavisam citu valsti. Turklāt vienas no iespaidīgākajām pilsētas būvēm bija baznīcas, cietoksnis un cietumi. Arī latviešu valoda ikdienā tur bija liels retums.

Biju arī Vasargelišku skatu tornī, kas ir 18 metrus augsts un no kura fotografēts attēls, ko var ieraudzīt uz desmit latu naudaszīmes. Šajos apstākļos, varētu katra fotogrāfija pārvērsties par desmitnieku. Redz, manējā jau ir līdzīga…

Ls 10

Holivudas filma Rīgā

Filmas uzņemšana Rīgā

Vakar Rīgas Kongresu namā demonstrēta televīzijas filma “Irēnas Sendleres drosmīgā sirds”, ko pagājušajā rudenī uzņēma Rīgā. Tā ir viena no pirmajām šāda mēroga amerikāņu filmām, kas tapusi tepat Rīgā. Zīmīgs ir fakts, ka ASV to noskatījušies jau desmit miljoni televīzijas skatītāju, kas Holivudas filmu studijai “Hallmark” ir rekords, ziņo TVNET.

Žēl, ka esmu palaidis skatu, kā simtiem cilvēku, apbruņojušos ar dažādu filmēšanas tehniku skraida pa kluso centru, Vecrīgu un Andrejsalu. Izklausās, ka tādu filmu nedrīkst nenoskatīties. Filma “Irēnas Sendleres drosmīgā sirds” ir balstīta uz patiesiem notikumiem un stāsta par Irēnu Sendleri, kas, riskējot ar savu dzīvību, Otrā pasaules kara laikā Polijā slepus no Varšavas geto izveda tūkstošiem ebreju bērnu, lai viņus glābtu. Pirms diviem gadiem Irēna Sendlere tika nominēta Nobela Miera prēmijai. Pagājušajā gadā, deviņdesmit astoņu gadu vecumā, viņa aizgāja mūžībā.

Filma pat tikusi nominēta trim Emmy balvām, kas uzskatāmas par televīzijas “oskariem”, un saņēma Emmy par labāko grimu. Šobrīd notiek sarunas, lai filmu varētu redzēt televīzijas skatītāji arī Latvijā.  Tie, kas negrib gaidīt, atradu filmu arī torrentos. Skatītāji, kādas atsauksmes?

Otrreiz Rīgas čempions

LSPA komanda (Foto: Sandra Škutāne)

Vakardienas mačā ar 46:23 sagraujot desmitkārtējos (!) Latvijas čempionus “ASK”, priekšlaicīgi jau otro gadu pēc kārtas mana handbola komanda “LSPA” nodrošināja uzvaru Rīgas atklātajā čempionātā.  Aizejot tik daudziem spēlētājiem (Jurdžs, Pavlovičs, Straume, Dude, Lībergs, Alps un Glušaks), “ASK” komanda zaudējusi savu spēku, taču tas tik un tā nemazina mana kluba prieku par priekšlaicīgu uzvaru turnīrā.

Lielākais prieks tomēr bija par daudziem skatītājies, kas ar aplausu vētru mūs sveica pēc izcīnītās uzvaras. Protams, uzvara būtu saldāka un mačs daudz interesantāks, ja “ASK” vienībā spēlētu visi aizgājušie, taču valsts finansiālā krīze visu salikusi pa plauktiņiem. Izskatās, ka Latvijas čempionāts būs kļuvis nedaudz vājāks, tomēr spēles starp visām komandām noteikti būs daudz interesantākas. Kad būs zināms, Baltijas līgas galējais kalendārs, visu savu spēļu sarakstu publicēšu arī savā blogā.

Tusētāju paaudze

Basketbolisti

Ap tiem basketbolistiem, kuri izgāzās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, sacelts vēl lielāks bums nekā pirms tam (Tagad vai nekad – haha). Valstsvienības līderi Kristaps Valters diskvalificēts uz trijiem gadiem, Armands Šķēle uz diviem gadiem, bet Kasparam Bērziņam, Andrim Biedriņam un Kasparam Kambalam sods piespriests uz vienu gadu nosacīti. Saprotu, ka patīk patusēt, bet, puiši, tā tomēr ir Latvijas izlase. Jārāda piemērs mazajiem, kas vēl tikai domā bumboties.

Nopirku pat šīsdienas Sporta Avīzes numuri, kurā septiņos atvērumos izklāstīta Latvijas nacionālo basketbola valstsvienība maenedžera Edagara Buļa atskaita (fragmenti šeit). Kādus tik brīnumus viņi tur nav sadarījuši – dzēruši un demolējuši. Lai pamācās no Anetes, ar kuru intervija žurnālā ir dažas lappuses uz priekšu, kas raujas melnās miesās basketbola dēļ.

Un vispār handbolistiem pēc spēlēm un treniņiem Vācijā tas ir normāli izdzert vienu vai divas alus pudeles. Latvieši laikam normāli ir viena pudele šņabja. Priekā! Nez, kas tiem basketbolistiem patīk bārā Coyote Fly?

Gandrīz kā paradīzē

Studentu paradīze

Kā jau iepriekš minēju, arī es biju viens no studentiem, kurš piektdien vakarā devās uz Arēnu Rīga, kurā otro gadu pēc kārtas notika mācību gada atklāšanas pasākums Studentu Paradīze. Ja pērn, grandiozo pasākumu pametu ļoti neapmierināts, tad šogad pasākums noteikti bija izdevies. Kāpēc?

  1. Paradīze nevajadzēja spiesties kā trolejbusā rīta agrumā. Biļešu cenas bija daudz augstākas, un tās, kaut arī ļoti daudz mani draugi dabūja ielūgumus, netika mētās pa visiem stūriem;
  2. Augstskolu stendi bija aizvākti uz trešo stāvu, kur cilvēku plūsma nebija tik liela;
  3. Ieejas vārti pasākumā bija uztaisīti jau ēkas ārpusē, samazinot drūzmu pie arēnas ieejas;
  4. Pasākums notika piektdienā, nevis ceturtdienā;
  5. Dzelzs Vilks nospēlēja fantastiskāko koncertu, kādu jelkad viņu izpildījumā biju dzirdējis.

Pasākumā ierados tikai ap plkst. 23, kad jau galvenajā skatuvē uzstājās Ivo Fomins. Uzreiz gribējām tikt arī uz augšējo stāvu, taču gala kāpnes bija slēgtas, bet mēs pat ātrumā neatradām citas. Vēlāk paklausījos arī Instrumentus, kas sacerējuši dažas jaunas dziesmas, bet vakara nagla noteikti bija Dzelzs Vilks, kas ap plkst. 1:00 naktī sāka savu koncertu Alternatīvajā skatuvē. Visi PeR un Aicha lielajā skatuvē vienkārši varēja nobālēt trešā stāva priekšā. Publika bija fantastiska, arī grupas solists Juris Kaukulis apgalvoja, ka tas ir viens no labākajiem Dzelzs Vilka koncerts pēdējo gadu laikā. Izrādās es pat gandrīz visām labākajām grupas dziesmām zinu vārdus.

Diemžēl arī šogad es nejutos kā paradīzē. Galu galā, kurš no mums ir bijis paradīzē un zina, kā tur izskatās? Organizatori, jūs taču varat labāk. Kā citiem patika?