Svētdien pēc apmēram 15 gadu pārtraukuma atkal apmeklēju Rīgas Cirku. Izrāde “Baltie tīģeri un baltās lauvas” notika ar viesmākslinieku dalību – cilvēki lidoja debesīs, pazuda kastēs, klauni smīdināja cilvēkus un zvēri baidīja un priecēja skatītājus, tomēr, liekas, nekas cirkā nav mainījies. Izskatās, ka krēsli palikuši vecie, arēna izskatās novecojusi un arī aromāts (gan jau, ka tas dzīvnieku dēļ) nekur nav pazudis.
Kopā ar Ievu sēdējām pirmajā rindā. Dažbrīd bija diezgan bailīgi, kad nedaudz satrakojās zirgi un kamieļi, vai kad dresētājs vicinājās ar savu garo pātagu gar mūsu degunu. Vislielākā sāpe bija par bēdīgajiem dzīvniekiem, kas tiek mocīti, lai viņi veiktu visus vingrinājumus, ko vēlās viņu saimnieks. Ieva pat pēc priekšnesumiem neļāva aplaudēt. Lai arī lauvas ar atņirgtiem zobiem mēģināja pretoties savam pavēlniekam, tomēr viņas tik un tā visu izpildīja.
Uz Rīgas cirku ir vērts aiziet, taču diez vai es tur tuvākajā laikā gatavojos atgriezties. Par krievu klaunu pierastajiem jokiem es nesmējos, arī pārējais nelikās īpaši aizraujošs. Un noteikti nesēdēšu nevienā no pirmajām trīs rindām. Kad tu biji pēdējo reizi Rīgas Cirkā?
es cirkā pēdējoreiz pabiju baltajā naktī, tagad gribēju uz fashion is passion, bet netiku – man cirks ir pārvērties par kultūras pasākumu vietu (:
peedeejo reizi biju, ja nemaldos 1999.g.decembrii..
pasen =]
Es jau vairs neatceros, kad es biju rīgā, es zinu ka biju maza un niķojos :D
Biju pagājušonedēļ tieši uz šo pašu izrādi pēc 12 gadu pārtraukuma :) Īpaši vēl sēžot pirmajā rindā nudien bija bailīgi no tiem kamieļiem un zirgiem, kas skrēja gar malu, cik tur trūkst, lai, neveiklu soli sperot, uzkristu virsū… Un, jā, mainījies tur nav pilnībā nekas.
1996. gada ziemā.
kaut kā īpaši arī neilgojos tur atgriezties.
Pagājušogad, sēžu vienmēr balkonā, remonts tiešām nenāktu par skādi
kapec mani neņēmāt līdz, es vēl nekad neesmu bijusi cirkā!!! :(
Kintij, Ernestam būs uzdevums :)