Četrās frontēs

Gandrīz pirms divām nedēļām piektdienā pēc darba skolā nogūlos gultā ar gripu. Piecēlos jau pēc četrām dienām un ar nelielu temperatūru devos uz obligāto semināru PPF. Pēc sešām dienām, pateicoties nenormālajām aukstumpumpām uz lūpām, biju praktiski vesels. Ārsts gan teica, ka gripu nedēļas laikā nevar izslimot. Redz, ka var…

Piektdien aizgāju uz darbu, paklausījos gudros skolnieku projektus, un pēc tam savā vecajā skolā apmeklēju Valentīndienas pasākumu. Jau stāstīju, ka februārī tika ieplānotas 11 spēles, taču gripas dēļ skaitlis sarucis tikai līdz četrām. Brīvdienās apmeklēju divas savas komandas spēles, papildinot skatītāju rindas un šoreiz tās redzot no cita skatu punkta. Sestdien vakarā biju uz Rīgas Ekonomikas augstskolas (lasīt – “zviedru” augstskolas) studentu pasākumu, kuru, manuprāt, nevar salīdzināt ar nevienas citas augstskolas vai skolas tusiņu. Cits līmenis. Tā kā Rihis, kurš tur mācās, bija aizņemts ar savām harēmām un mēs jutāmies sveši, ar Roni aizbraucām uz Studentu klubu, kur noklausījāmies New Old koncertu un normāli izdejojāmies. Tik sen nebiju izrāvies no ierastā ritma – atbraucu mājās tikai pēc pieciem.

Lieki piebilst, ka iekavēts tika viss. Darbs skolā, studijas, žurnālistikas darbi un handbols. Vidusskolas laikā bija jāmācās vairāk, tomēr nebiju uzņēmies pienākumus skolā un žurnālistikas jomā. Tagad grafiks ir blīvāks, tomēr laiks atrodas visam. Cieš miegs. Ronis jau izteicās, ka biju pelnījis saslimt, jo pārāk daudz darīju. Arī Ieva saka, ka esmu pārāk maz pieejams. Man bija brīvlaiks :) Tagad jau trenējos, strādāju, pašlaik arī mācos, sestdien atkal sarunāta tikšanās, lai taptu kārtējais raksts Sportam. Viss turpinās…

Matemātika

EinšteinsŠonedēļ atsākās studijas Latvijas universitātē. Mācījos pirmdien, otrdien un mācos arī šobrīd (sociālā psiholoģija šobrīd). Vakar bija pirmā lekcija matemātikā. Sākām ar kompleksajiem skaitļiem. Nāves briesmas ne? Tā likās arī lielākai daļai pārējiem studentiem, kas atradās auditorijā, bet ne man (ļauns smaids).

Jāsaka liels paldies manai klases audzinātājai un matemātikas skolotājai Diānai Orbidānei, kas padziļināti mācīja skaitļu gudrības Rīgas 84. vidusskolā. Kompleksie skaitļi pie Andreja Geskes vēl nesagādāja nekādas problēmas. Arī turpmāk tādām nevajadzētu rasties. Atliek tikai mācīties un apmeklēt lekcijas. Jūtos šausmīgi gudrs.

Handbola maratons

Vārtos…Aiziet! Mana pēdējā brīvdiena bija pirms divām nedēļām, jo iepriekšējās brīvdienas pavadīju Murjāņu sporta ģimnāzijā, gatavojoties Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram, kas martā notiks Serbijā.

Februārī un martā manu brīvdienu sarakstā ietilps tikai handbols, jo rīt atsāksies Latvijas čempionāts handbolā. Tā kā es esmu LSPA komandas vārtsargs un arī Latvijas U-20 izlases kandidāts, tad paralēli jāspēlē divās komandās, kas spēļu skaitu februārī palielina līdz vienpadsmit. Starp spēlēm grūti atrast trīs dienas starpā, nemaz nerunājot par spēlēm, starp kurām netiek ieturēta pat 24 stundu pauze.

Martā vispirms paredzēts četru dienu brauciens uz Baltkrieviju, kur tiksimies ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas vienaudžiem, bet pēc tam Lieldienās Serbijā izspēlēsim divas ceļazīmes uz Eiropas finālturnīru starp Nīderlandes, Igaunijas un Serbijas U-20 izlasēm.

Ja uzvaras garšu Serbijā piedzīvojam vismaz divas reizes, tad maratons turpinās visu pavasari un arī vasaru. Vienu vasaru šādam nolūkam var arī noziedot. Vismaz kāds atalgojums un prieks ikdienas treniņiem. Nesaprotu tos, kuri var tikai trenēties, ne ar vienu nesacenšoties. Zūd sporta labākā panākumu garša.

Read More

Asus EEE lietotājs

Jau kopš pagājušās ceturtdienas esmu portatīvā datora Asus EEE PC lietotājs. Tiesa, uz trīs dienām man bija jāpārtrauc iepazīšanās process, jo, mēģinot uzlikt latviešu klaviatūras izkārtojumu, izdevās uzkārt Linux’i, ka viņš tālāk par ielādes logu netika. Pirmdien dabūju portatīvo DVD lasītāju un kļūda tika labota – Linux atkal gāja. Arī latviski, redz, māku rakstīt.

Kāpēc nopirku? Gribējās man mazu datoru, kas būtu līdzi jebkurā mirklī. Vieta kompaktajam datoram vienmēr atradīsies sporta somā starp botām un zeķēm, arī gaidāmajā braucienā martā uz Baltkrieviju un Serbiju. Pie mazās klaviatūras esmu jau tīri labi piešāvies, arī septiņu collu ekrāns ir pietiekoši liels. Internetā visu saskatīt var. Beidzot man Skype sarunām ir arī web-kamera. Uzdrukāju gan rakstu žurnālam “Sports”, gan palielu palagu eSportā.

Tagad arī visas lekcijas, kas atsāksies pirmdien, tiks iemūžinātas datordrukā. Vieglāk pēc tam sesijā mācīties un veidot špikerus. Tiesa, akumulators datoriņam ir galīgi neizturīgs – ilgāk par trīs stundām netur.

Nav arī domas pāriet uz Windows XP, iepaticies man Linux, ērts. Vienīgi vēl datorā prasītos kādu attēlu rediģēšanas lietotni, ar kuru samazināt un graizīt bildes, bet tik daudz es vēl neesmu paspējis atrast. Patīk man mans jaunais pirkums. Slinkoju vēl pēdējo nedēļu pirms otrā semestra…

Sesija – brīvlaiks?

PedPsihiNekad nebūtu iedomājies, ka pirmo sesiju nokārtošu praktiski nepiepūloties. Pirms tam bija dzirdēti nostāsti, ka students sesijas laikā to vien dara, kā mācās un cenšas visu atcerēties, bet man lielākā mācīšanās bija pirms filozofijas eksāmena – vesela stunda. Pārējie četri eksāmeni prasīja vēl mazāk laiku, bet vēl trijos, ja man matemātika nejūk, bija automāts. Varbūt teiksiet, ka cītīgi mācījos visu semestri, bet nē… Studēt ir desmit reizes vieglāk, nekā mācīties vidusskolā. Vismaz man un vismaz Latvijas Universitātē.

Pati labākā daļa ir divu nedēļu brīvlaiks, kas sākās pirmdien pēc devītnieka saņemšanās pedagoģijā. Mācības ar tikpat lielisku lekciju sarakstu kā pirmajā semestrī atsākas tikai 4. februārī. Sesijas beigas arī tika labi atzīmētas. Vai ne Roo? Nebūtu treniņi un darbs, tad cauru dienu urbinātu degunu Ikšķilē…

Normāli salaveči

VAZRihis man parādīja oranžajā portālā atrasto video, kā salaveči piegādā dāvaniņas bērniem Ziemassvētkos, dzenoties prom no policijas. Video ar TV Dzintares palīdzīu izveidojusi amatieru kino studija The Reality Studios, kuru mājas lapā vēl atrodama tikai ieskats topošajā filmā. Noskatieties līdz beigām un uzzināsiet, kas notika ar žiguli.

Tie, kas boikotē oranžos, piedāvāju video noskatīties youtube.com.

Apsveikumi vārda dienā

Gan jau, ka kāds pamanīja, ka pirmdien zem cipara 14 kalendārā gozējās arī mans vārds – Raitis. Saņēmu ne mazum apsveikumus ar īsziņu palīdzību, nesaskaitāmi daudz apsveikumus arī oranžajā portālā, vairākus mutiskus sveicienus, vienu apsveikumu no skolnieka pa e-pastu un trīs telefoniskus sveicienus. Sakiet, ko gribiet, bet patīkami lasīt tos daudzus apsveikumus draugiem.lv. Ne jau tos, kuri sastāv no dažām frāzēm, bet tur, kur cilvēks kaut nedaudz pacenties kaut ko vairāk uzrakstīt un padomāt. Pie velna, patīk lasīt arī visus ķeksīšu sveicienus – Apsveicu un Daudz laimes. Vēl vairāk patīk, ja atsūta īsziņu vai piezvana. Ronalds pat piezvanīja minūti pirms pirmdienas iestāšanās, lai nedaudz parunātu un apsveiktu pirmais…

“Sveicu tevi vārda dienā, jaukais puika.Vēlu pieēsties daudz kūku “Cielaviņa”, izdzert daudz,daudz šampānieti “Mežezers” un ielūgt mani ciemos, lai varu palīdzēt noēst. Ā, un jā. Vēl es tev vēlu augt lielam un resnam,” mani apsveica Evelīna.

“Tā kā es nevaru piezvanīt un biju par slinku lai ietu ar Tevi un roni skatīties filmu un apsveiktu dzīvajā tad apsveicu Tevi caur draugiem.lv. Tā kā Tev ir gan draudzene gan darbs gan mašīna gan reāli forši draugi (tobiš es inta skrasts utt) tad vienīgais ko novēlu ir lai katra diena ir riktīgi laba un saulaina + lai laba veselība. priekā!!!” par mani atcerējās arī Rihards, kurš gan vēlāk mani satika personīgi un apsveica.

“Sveicu! Varētu mēs Raitus pasludināt par valsts svētkiem un tad visiem tajā dienā būtu svēts pienākums uzrakstīt kādu rakstu un pastāvēt vārtos,” oriģināls bija Viesturs.

Jubilāram būt ir forši. Nedaudz jau vārda svētki tika atzīmēti. Atnāca kaimiņienes. Biju ar Ronaldu uz Rīgas Sargiem. Gaidīju vairāk.