Četrās frontēs

Gandrīz pirms divām nedēļām piektdienā pēc darba skolā nogūlos gultā ar gripu. Piecēlos jau pēc četrām dienām un ar nelielu temperatūru devos uz obligāto semināru PPF. Pēc sešām dienām, pateicoties nenormālajām aukstumpumpām uz lūpām, biju praktiski vesels. Ārsts gan teica, ka gripu nedēļas laikā nevar izslimot. Redz, ka var…

Piektdien aizgāju uz darbu, paklausījos gudros skolnieku projektus, un pēc tam savā vecajā skolā apmeklēju Valentīndienas pasākumu. Jau stāstīju, ka februārī tika ieplānotas 11 spēles, taču gripas dēļ skaitlis sarucis tikai līdz četrām. Brīvdienās apmeklēju divas savas komandas spēles, papildinot skatītāju rindas un šoreiz tās redzot no cita skatu punkta. Sestdien vakarā biju uz Rīgas Ekonomikas augstskolas (lasīt – “zviedru” augstskolas) studentu pasākumu, kuru, manuprāt, nevar salīdzināt ar nevienas citas augstskolas vai skolas tusiņu. Cits līmenis. Tā kā Rihis, kurš tur mācās, bija aizņemts ar savām harēmām un mēs jutāmies sveši, ar Roni aizbraucām uz Studentu klubu, kur noklausījāmies New Old koncertu un normāli izdejojāmies. Tik sen nebiju izrāvies no ierastā ritma – atbraucu mājās tikai pēc pieciem.

Lieki piebilst, ka iekavēts tika viss. Darbs skolā, studijas, žurnālistikas darbi un handbols. Vidusskolas laikā bija jāmācās vairāk, tomēr nebiju uzņēmies pienākumus skolā un žurnālistikas jomā. Tagad grafiks ir blīvāks, tomēr laiks atrodas visam. Cieš miegs. Ronis jau izteicās, ka biju pelnījis saslimt, jo pārāk daudz darīju. Arī Ieva saka, ka esmu pārāk maz pieejams. Man bija brīvlaiks :) Tagad jau trenējos, strādāju, pašlaik arī mācos, sestdien atkal sarunāta tikšanās, lai taptu kārtējais raksts Sportam. Viss turpinās…