Mēnesis: 2008. gada septembris

Beidzot radio

Raikons 2 komentāru

Uzņēmis virzienu uz Ikšķili, es savā automašīnā noregulēju savu radio uz vilni 89,2 – radio SWH rock. Mūžīgās čerkstoņas vietā, kas mani mocīja vairāk nekā gadu, es izdzirdēju mūziku, tīru skanīgu mūziku. Paldies, komandas biedram Lācim, kas man šodien pareizi pieslēdza elektrību jaunajai Pioneer magnetolai, lai, izslēdzot automašīnas motoru un izņemot atslēgu no aizdedzes, radiostacijas saglabātos un disks turpinātu skanēt no vietas, kur iepriekš apstājā, kā arī salaboju antenu, kas bija sagājusi uz īso. Škodas centrā mehāniķi kaut kad vēl senāk bija nohaltūrējuši, pievienojot jaunu antenas pastiprinātāju, bet neatvienojot veco.

Iepriekš dzīvoju ar Sony magnetolu, kurai bija sabojājušās visas pogas, kā arī nerādīja ekrāns. Pirmajā reizē izdevās to salabot pēc krievu metodes, taču pēcāk spēka pielietošana pret aparātu nebija ar rezultātiem. Pēdējās divas nedēļas varēju tikai atskaņot vienu un to pašu CD disku, kas vienmēr sāka skanēt no jauna, bet ne regulēt skaņas līmeni, ne pārslēgt citu dziesmu.

Rītdien septiņos mani ceļā uz darbu sākot no Ikšķiles varēs priecēt Star FM jautrā kompānija, bet vēlāk nekur nepazudīs arī SWH rock skaņdarbi.

Uz paradīzi

Raikons 5 komentāru

Studentu paradīze

Ja esi students, tad noteikti esi pamanījis, kas ceturtdien Arēnā Rīga notiks pasākums “Studentu Paradīze”, kurā uz trīs skatuvēm uzstāsies 15 mākslinieki. Organizētāji parūpējušies par kārtīgu legālo spamu, izmantojot e-pastu un pat mobilos telefonus (par to pacentusies Latvijas Universitātes Studentu padome).

Šobrīd liekas, kas ies visi studentu un skolēni. Daudzi ieejas biļetes dabūjuši pa brīvu. Es gan to vakar bezrindas.lv nopirku pa Ls 2.50. Vairāk par Ellas un pārējo dziedāšanu neesmu gatavs maksāt.  Labprāt paklausīšos R.A.P. un divkosīgo zušu (DFE) dziedāšanu, kurus neesmu dzirdējis jau labu laiciņu. Cena maza, tā kā alkohola patēriņš uz kopējo skaitu noteikti būs mērāms tūkstošos litru.

Pozitīvi, ka pasākuma ieeja ir tikai no deviņiem vakarā (sazin, cikos tas sāksies), bet ne tas, ka paradīzē būs jāviesojas ceturtdien. Jā, Latvijas Universitātes studentiem piektdienā praktiski nevienam nav mācības, bet citiem pēdējā darba dienā ir arī jāstrādā (pie tam tas sākas plkst. 7:45). Sen neesmu bijis uz nevienu sabiedrisku pasākumu. Ejam atpūsties, taču prātīgi – nākošajā dienā taču darbs un vakarā spēle.

P.S. Studenti dažādi – paradīze viena.  Kas vēl iet?

Aukstums

Raikons 2 komentāru

Rudens atnācis pārāk ātri. Ja vēl pirms nepilnas pusotras nedēļas es vēl peldējos Daugavā pēdējā siltajā gada dienā, tad šodien temperatūra iekštelpās ir aptuveni tikpat zema, kā tā bija tad ūdenī. Pārāk vēss ir gan darbā skolā, gan darbā žurnālā, gan universitātē, gan treniņā. Pie tam SKIFĀ (lasīt – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā) un tuvējās studentu kojās vēl nav pat pieslēgts siltais ūdens. Līdz ar to pēc treniņiem ir jāmazgājas aukstā dušā, kas man sen riebjas (riebjas!!!). Augustā to vēl varēja paciest, bet vairs man pat negribas vērt vaļā ūdens krānu.

Vismaz mājās silts. Rudens kā rudens, bet gaidu silto un krāsaino rudeni. Pagaidām viss ir melnbalts.

Nenaksnīgā Kauņa

Raikons 2 komentāru

Kauņas pils

Pēdējā augusta nedēļas nogalē kopā ar Roni, Ievu un Diānu bijām aizbraukuši atpūsties uz Lietuvas pilsētu Kauņu. Jau iepriekš internetā rezervējām viesnīcā Metropolis četrvietīgu numuriņu pašā pilsētas sirdī – uz gājēju ielas netālu no vecpilsētas. Mūsu mitināšanās vieta nebija smalka, taču diezgan lēta (četriem cilvēkiem 90 lati par divām naktīm). Numuriņā bija divas istabas, divas vannas istabas ar vienu tualetes podu. Istabu izskats nebija tajā augstākajā līmenī, taču neko vairāk par tādu naudu arī negaidījām.

Kauņā ieradāmies ceturtdienas vakarā, jo gribējām pilsētā pavadīt divas naktis, bet Rīgā atgriezties sestdien, lai apmeklētu Baltās naktis. Iekārtojāmies viesnīcā un devāmies apskatīt pilsētu. Šeit biju bijis arī iepriekš, taču tikai handbola dēļ, tāpēc pilsētu nezināju pārāk labi. Vadījāmies pēc viesnīcas administrācijā iegūtās kartes. Iela jau pēc deviņiem izskatījās izmirusi. Aizstaigājām līdz vecpilsētai. Tur situācija nebija labāka. Gājām ēst vienā no ielas picērijām, kas vēl bija vaļā. Varbūt ceturtdienā tiešām lietuvieši cītīgi strādā?…

Piektdien aizstaigājām līdz Kauņas lielākajam tirdzniecības centram Akropolis. Tik lielos veikalu džungļos vēl nebiju bijis. Mūsu Domina nestāv klāt Akropolei, turklāt tas nav lielākais tirdzniecības centrs Lietuvā. Tajā ēkā bija pat slidotava un, protams, Maxima ar trīs iksiem. Pastaigājām pa veikaliem, papusdienojām un lēnā garā atgriezāmies viesnīcā. Meitenes dikti gribēja iet dejot, tāpēc noskaidroja, kur šajā pilsētā ir kāds klubs. Iepriekšējā dienā mums teica, ka uz ielas ir pilns ar tādiem, taču nevienu neatradām.

Vakars ātri vien pienāca. Klubu meitenes atradu, taču iekšā neiegāja, jo urlu daudzums un krieviski skanošā mūzika pie ieejas par neko labu neliecināja. Tur nav pat neviena normāla bāra, kur pasēdēt pēc pusnakts. Ar Roni aizgājām līdz ielas galam, līdz Kauņas pilij (attēlā), kas naktī izskatās diezgan bailīga. Nekas cits neatlika, kā vien iet gulēt.

Rīta gaismā Kauņas pils izskatās labāk. Iegājām arī kādā ļooti vecā baznīcā. Tālāk virzījāmies nedaudz tālāk pie citas baznīcas, pie kuras saskaitījām četrus pārus, kas gatavojas laulāties gandrīz vienlaikus. Sanāca mums tāds kultūrvēsturisks brauciens ar geocaching elementiem (beigās gan nevienu neatradām).

Rīgā līdz ar to atgriezāmies diezgan ātri. Interesanti, ka braucot līdz pat Latvijai ar ātrumu 100-110 km/h mani neapdzina neviena mašīna. Latvijā ceļā līdz Bauskai mani vien apdzina vairākas. Un ņemiet līdzi pases. Kad atgriezāmies Latvijā, onkulis jau mūsu valsts teritorijā vienai no mūsu dāmām, kam nebija līdzi pases, solījās piespriest 150 latu sodu, taču beigās atļāva turpināt ceļu.

Kurš vēl ir bijis Kauņā? Varbūt mēs vienkārši nemākam meklēt…

Ventilējamies

Raikons Leave a comment

Ventilators

No olimpiskajām spēlēm žurnāla “Sports” galvenais redaktors, kā žurnālistam un informātikas skolotājam atveda kaut ko piemērotu manai karjerai – ventilatoru, ko darbina, spraužot pie datora USB ieejas. Uzreiz to nodemonstrēju redakcijā, un tikai tad viņš saprata, cik lietderīga viņa dāvana būtu bijusi Ķīnā…

Skatāmies tālāk, lai uzzinātu, kā tas izskatās dzīvē.

Read More

Svīšana

Raikons 5 komentāru

Treniņos esmu sācis nenormāli svīst, tā kā viss krekls un pat džemperis un bikses ir slapji (džemperis un garās bikses vajadzīgs, jo esmu handbola vārtsargs). Pat pēc iesildīšanās daļas, kad uzspēlējam basketbolu vai kādu citu sporta spēli, no manis jau pil sviedri. LSPA jaunajā sporta zāle nav nemaz tik karsti un tās temperatūra ir ļoti atkarīga no ārējā karstuma/aukstuma (ziemā to nespēj kārtīgi sasildīt iekštelpās esošie radiatori). Principā jau šodien ap deviņiem vēl termometrs mašīnā vestīja +23, taču svīšana nemazināt pat, ja ārā ir mazāk par desmit grādiem.

Svīst jau es varu, taču izžaujot drēbes ap desmit vakarā, tās ap pulksten septiņiem no rīta vēl nav izžuvušas. Krekls un džemperis ir diezgan mitrs. Sviedra uzsūcēji, ko liek ap rokām, ir pat vēl slapji. Bikses, džemperi, kreklu, šortus es varētu atlikt katrai dienai savu komplektu, taču pārējām vārtsargu detaļām (neizplūdīsim sīkumos) duplikāti man nav un tur rodas problēma. Arī ne katru dienu es atbraucu uz Ikšķili, gadās nakšņot arī Rīgā.

Vistrakākās ir ar LSPA dušām. Tur joprojām  nav karstais ūdens un visticamāk nebūs līdz pat oktobra sākumam. Jānoskalojas pēc treniņa ir jebkurā gadījumā. Ir iespēja mazgāties dušā ar boileri, taču dežuranti spītīgi nedod tās garderobes atslēgu. Un ja dabūtu atslēgu, boileris būtu izslēgts. Vakarā zem ledainā ūdens mazgāju matus ar šampūnu, nevis tikai izskaloju, tāpēc galva tika diezgan atsaldēta…

Sešu stundu nonstops

Raikons 6 komentāru

Vakar atsāku mācības Latvijas Universitātē pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte lietišķās informātikas skolotāja programmā (cik gari un nopietni?!). Pirmo kurus veiksmīgi pabeidzu ar vidējo atzīmi 8,6, tā kā man pat ir cerības saņemt stipendiju jau trešajā studiju semestrī.

1. septembrī fakultāte bija pilna ar pirmkursniekiem. Pirms gada viņu nebija tik daudz. Nekad vēl nebiju redzējis tik pilnu fakultāti. Man atkal šī bija garākā universitātes telpās, ko pavadīju mācoties. Četras lekcijas – lekcija par datu bāzēm, divas lekcijas par programmēšana Paskālā un vēl lekcija ar nosaukumu “Datortīkli”. Kopumā pie datora ekrāna pavadīju sešas stundas (!). Un tā tas būs katru pirmdienu no pulksten. 1o:30 līdz 18. Vai tas ir normāli?

Saprotu, ka visi biroja darbinieki ofisā pie datora pavada aptuveni tādu pašu laiku ja ne pat ilgāk, tomēr viņi nodarbojas ar visādām blakus lietām. Pēc tādas lekciju dienas acis ir pārgarušus, nepalīdz arī pusstundas starpbrīži. Aiznesīšu katram pasniedzējam (Ludmilai un Imantam) bukletu par ergonomiku..