Jau kopš pagājušās ceturtdienas esmu portatīvā datora Asus EEE PC lietotājs. Tiesa, uz trīs dienām man bija jāpārtrauc iepazīšanās process, jo, mēģinot uzlikt latviešu klaviatūras izkārtojumu, izdevās uzkārt Linux’i, ka viņš tālāk par ielādes logu netika. Pirmdien dabūju portatīvo DVD lasītāju un kļūda tika labota – Linux atkal gāja. Arī latviski, redz, māku rakstīt.
Kāpēc nopirku? Gribējās man mazu datoru, kas būtu līdzi jebkurā mirklī. Vieta kompaktajam datoram vienmēr atradīsies sporta somā starp botām un zeķēm, arī gaidāmajā braucienā martā uz Baltkrieviju un Serbiju. Pie mazās klaviatūras esmu jau tīri labi piešāvies, arī septiņu collu ekrāns ir pietiekoši liels. Internetā visu saskatīt var. Beidzot man Skype sarunām ir arī web-kamera. Uzdrukāju gan rakstu žurnālam “Sports”, gan palielu palagu eSportā.
Tagad arī visas lekcijas, kas atsāksies pirmdien, tiks iemūžinātas datordrukā. Vieglāk pēc tam sesijā mācīties un veidot špikerus. Tiesa, akumulators datoriņam ir galīgi neizturīgs – ilgāk par trīs stundām netur.
Nav arī domas pāriet uz Windows XP, iepaticies man Linux, ērts. Vienīgi vēl datorā prasītos kādu attēlu rediģēšanas lietotni, ar kuru samazināt un graizīt bildes, bet tik daudz es vēl neesmu paspējis atrast. Patīk man mans jaunais pirkums. Slinkoju vēl pēdējo nedēļu pirms otrā semestra…
Nekad nebūtu iedomājies, ka pirmo sesiju nokārtošu praktiski nepiepūloties. Pirms tam bija dzirdēti nostāsti, ka students sesijas laikā to vien dara, kā mācās un cenšas visu atcerēties, bet man lielākā mācīšanās bija pirms filozofijas eksāmena – vesela stunda. Pārējie četri eksāmeni prasīja vēl mazāk laiku, bet vēl trijos, ja man matemātika nejūk, bija automāts. Varbūt teiksiet, ka cītīgi mācījos visu semestri, bet nē… Studēt ir desmit reizes vieglāk, nekā mācīties vidusskolā. Vismaz man un vismaz Latvijas Universitātē.
Rihis man parādīja oranžajā portālā atrasto 
Vakar kaut kur laikā starp plkst. 20 un 21 izgāju arēnas Rīga laukumā un ar basketbola bumbu mēģināju iekarot tās basketbola grozus. Izmetu pāris reizes neveiksmīgu un, atmetot visam ar roku, aizgāju prom.
