Aizgulējos. Šodien piecēlos tikai pēc pulksten 12, kad ierasties laikus PPF varu tikai uz pēdējo lekciju, uz kuru braukt, protams, ir slinkums. Slinkums netika pārvarēts, tāpēc tiek atvērts skaips, kur kursabiedrs Oskars un vienīgā kursa biedrene Laura taujā, kur es esmu palicis? Tik izdomāts risinājums…

Lai radītu esamības momentu, Oskars, kā jau gudrs ābolīšu lietotājs, izveidoja videokonferenci, kurā es varēju redzēt un dzirdēt, kas notiek kabinetā. Jau neskaitāmo lekciju arī šajā priekšmetā studenti prezentē darbus, mācot savus kolēģus par visdažādākajām izklājlapu iespējām. Vienīgais bēda, ka šodien tika prezentēti divi darbi, kuru autori vai nu runā ļoti klusu vai runā ar tik nesaprotamu krievu akcentu, ka grūti pat klātesošajiem saprast, ko viņi no tevis grib dabūt. Jā, attēla kvalitāte ir švaka, bet dzirdēt, vismaz pasniedzējas teikto, var. Otrajā lekcijā izrādās ir sava veida kontroldarbs, kuru atsūta arī man, jo pieslēgties pie PPF servera vēl neesmu nekad mēģinājis caur savu datoru. Izpildīju darbu, taču šoreiz darbi ir jāsaglabā savā esošajā datorā (&^*%&^), tāpēc nosūtu pasniedzējai uz e-pastu – cerams pieņems.

LU (Latvijas Universitātē) PPF (Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē) esmu nomācījies jau gandrīz pirmo semestri, līdz tām beigām atlikusi vairs tikai pusotra nedēļa. Ir lekcijas, kas mani garlaiko, daļa ir pilnīgi nederīga, bet daļa varbūt interesanta. Joprojām nav skaidrs, kāpēc manā programmā (lietišķās informātikas skolotājs) ir iekļauta filozofija, kas galvenokārt jau pasniedzējas dēļ ir viens no garlaicīgākajiem priekšmetiem, ko esmu jelkad mācījies. Tikpat “interesanti” ir programmēšanas pamati, kur pirmos trīs mēnešus mēs tikām teorētiski apskaidroti par visām valodām. Tiesa, pēdējās divās lekcijās esmu apguvis jau divas valodas – BATCH un HTML.

Par HTML atkal cits stāsts, kurš pirms diviem gadiem jau tika izstāstīts pie pbs. Lūk, koda piemērs, attiecīgā piemēra lasīšana un skaidrojums. Jāsaka gan, ka šī pieeja uz mums vēl nav izmantota, bet stils, kā pasniedzējs māca, vēl palicis nemainīgs. Pašreiz atsēžu datorikas pamatus, kur, liekas, jau ceturto lekciju pēc kārtas tiek prezentēti referāti, kurus pēc tam varēšu brīvi lejupielādēt savā datorā. Pasniedzējs neapšaubāmi savā jomā izglītots, bet viņa humors gan nedaudz savāds, ko saprot tikai īstie datorprāti. Pie Snuķa atrastā Tēvreize, cik saprotu, ir viņa pārveidota.

Vēl seko visi “skolotāju” priekšmeti – pedagoģija un psiholoģija, kas vismaz ir interesanti. Vakar pedagoģijā uzzināju, kā pareizi apklusināt nedisciplinētu skolnieku – vispirms aizrādām netieši nepārtraucot stundu, pēc tam aizrādām tieši pārtraucot stundu, tad liekam izvēlēties, ko viņš grib darīt labāk, piemēram, runāt pa telefonu vai atdot to man, tad aicinām uz sarunu aci pret aci, bet beigās saucam vecākus uz skolu. Tātad vēl paliek lietišķo programmu paketes, kur apmāca darboties ar izklājlapām, kas domājams un cerams noderēs turpmāk. Angļu valoda kā angļu valoda, interesantāk nekā vidusskolā – māca visus datoriskos terminus, kā arī atkārtojam gramatiku, ko, lai arī eksāmenā dabūju B, tā īsti nezinu. Kopumā vērtējot – daudz vieglāk nekā skolā, pagaidām mācos gandrīz kā teicamnieks :)

Noslēgumā, turpinot Oskara iesākto tēmu, ielikšu dažas bildītes, kas labāk raksturos mācības šeit (tā pēdējā bilde, protams, fotografēta filozofijā).