Ziemassvētkiem vajag sniegu

Vakar ar Ievu izlēmām iztērēt vienu no Alfas kuponiem un Cinamon apmeklējām pirmo Ziemassvētku filmu “Ziemassvētku dziesma“. Filmas sižets līdzīgs Riekstkodim, kad skopajā Skrūdžā atplaukst Ziemassvētku gars un viņš pret visiem kļūst jauks un atvērts, lai nenomirtu vientulībā.

Biju cerējis, ka arī es pēc filmas noskatīšanās kļūšu tuvāks Ziemassvētkiem, bet tā nebija. Filma bija diezgan baisa un es pat pāris reizes noraustījos no pēkšņajām pagātnes/tagadnes/nākotnes rēgu kustībām. Šodien, braucot uz augstskolu, sapratu ka Ziemassvētku noskaņas radīšanai ir nepieciešams sniegs. Visa pasaule tad kļūst pūkaina un balta, arī cilvēkiem jauks prāts. Gaidu decembri un sniegu.

Un vispār, kopš kuriem laikiem viena biļete vienai filmai maksā Ls 4,70? Biju nedaudz pārsteigts par augsto cenu.

Dziedāsim himnu

Sveicieni visiem Latvijas 91. dzimšanas dienā! Domubiedru grupa kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru aicina visus Latvijai piederīgos neatkarīgi no atrašanās vietas 18. novembrī pulksten 21:00 pēc Latvijas laika vienoties dziedāt mūsu valsts himnu – Baumaņu Kārļa lūgsnu Dievs, svētī Latviju!

Himnu es dzirdu tikai dažas reizes gadā. Vismaz vienu reizi Latvijas svētku mēnesī novembrī, kā arī pirms/pēc dažādām sporta spēlēm. To dzirdot, manam ķermenim vienmēr pārskriet pāri skudriņas, un, iespējams, tieši tāpēc, kaut klusiņām, bet vienmēr himnai dziedu līdzi. Arī es tevi šodien aicinu pēc dažām stundām ieslēgt TV vai doties uz Daugavmalu un kopā ar latviešiem visā pasaulē dziedāt Latvijas himnu. Būsim vienoti!!

Vienoti ir arī vairāki Latvijā pazīstamu mūziķi, kuri apvienojušies kopīgā mērķī atgādināt sabiedrībai par latviešu vienotības spēku, radot jaunu versiju Ievas Akurāteres 1988. gadā izpildītajai dziesmai “Manai Tautai”, kas teju kļuvusi par neoficiālu latviešu himnu.

Kā izsargāties no cūku gripas?

Cūku gripa

Vinnijs Pūks un viņa draugi vienmēr atradīs risinājumu.  Galvenais ir tikt vaļā no cūkām. Bet ja runājam nopietni – esiet uzmanīgi, draugi. Atcerieties regulāri mazgāt rokas. Simptomi ir līdzīgi sezonālajai gripai – pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, klepus un/vai iesnas, sāpes kaklā. Ja jūs jūtaties līdzīgi, tad nekavējoties apmeklējiet savu ģimenes ārstu. Veselībā! Vairāk informācijas par A(H1N1) gripu meklējiet šeit.

Itāļu China Town

China Town (Foto: Raitis Puriņš, Diena)

Ar Ievu svētdien bijām jaunatvērtajā ķīniešu preču veikalā China Town, kurš atrodas zem viena jumta ar Maximu Vienības gatvē 113. Man ir iespaids, ka visos citos veikalos pārdod arī ķīniešu ražojumus, taču ar lielu uzcenojumu, kas ļāva cerēt, ka China Town cenas būs ļoti zemas. Tā nebija!

Visas preces sakrautas milzīgā telpā vairākās ejās. Pircējos apkalpo tikai divas kases, turklāt tajās nevar norēķināties ar bankas kartēm. Arī cenas nebija tuvu gaidītajām zemajām, bet īpaši neatšķīrās no pārējiem veikaliem. Man jau liekas, ka dažas preces, kuras līdzīgas var atrast Maxima sortimentā, bija pat dārgākas. Izrādās nosaukums smagi melo – nopirkām dažus mazus nieciņus (matu sprādzītes un krājkasi), kuri izrādās visi ir ražoti Itālijā (!!).

Speciāli nobraucām 15 kilometrus, lai apmeklētu jauno veikalu, bet bijām smagi vīlušies. Jāatzīmē, ka tas nav vietējo cilvēku mēģinājums Latvijā pārdot importa preces, bet gan pašu ķīniešu lolojums. Par pašu veikalu vairāk varat lasīt portālā Diena.

Rīgas Cirkā nekas nav mainījies

Rīgas Cirks

Svētdien pēc apmēram 15 gadu pārtraukuma atkal apmeklēju Rīgas Cirku. Izrāde “Baltie tīģeri un baltās lauvas” notika ar viesmākslinieku dalību – cilvēki lidoja debesīs, pazuda kastēs, klauni smīdināja cilvēkus un zvēri baidīja un priecēja skatītājus, tomēr, liekas, nekas cirkā nav mainījies. Izskatās, ka krēsli palikuši vecie, arēna izskatās novecojusi un arī aromāts (gan jau, ka tas dzīvnieku dēļ) nekur nav pazudis.

Kopā ar Ievu sēdējām pirmajā rindā. Dažbrīd bija diezgan bailīgi, kad nedaudz satrakojās zirgi un kamieļi, vai kad dresētājs vicinājās ar savu garo pātagu gar mūsu degunu. Vislielākā sāpe bija par bēdīgajiem dzīvniekiem, kas tiek mocīti, lai viņi veiktu visus vingrinājumus, ko vēlās viņu saimnieks. Ieva pat pēc priekšnesumiem neļāva aplaudēt. Lai arī lauvas ar atņirgtiem zobiem mēģināja pretoties savam pavēlniekam, tomēr viņas tik un tā visu izpildīja.

Uz Rīgas cirku ir vērts aiziet, taču diez vai es tur tuvākajā laikā gatavojos atgriezties. Par krievu klaunu pierastajiem jokiem es nesmējos, arī pārējais nelikās īpaši aizraujošs. Un noteikti nesēdēšu nevienā no pirmajām trīs rindām. Kad tu biji pēdējo reizi Rīgas Cirkā?

Atvērsies jauns klubs Sviests

Kefīrs + Piens = Sviests

Vispirms tika atvērts klubs Piens, pēc tam tam sekoja klubs Kefīrs, bet jau šo piektdienu 30. oktobrī starp tiem atklās klubu Sviests. Uzreiz brīdinu, ka šis ieraksts nepretendē uz oficiālas ziņas statusu, bet šī informācija iegūta no neapstiprinātiem avotiem un par tās patiesumu dzīvē varēs pārliecināties tuvākajās dienās vai sliktākajā gadījumā piektdien.

Pagaidām zināms, ka jaunais klubs Sviests būs atvērts tikai divas reizes mēnesī, piedāvājot alkoholiskos dzērienus par daudz lētākām cenā nekā tuvējā Kefīrā vai Pienā.  Tāpat dzirdēts, ka tālākā nākotnē varētu atvērties arī kafejnīca Krējums.

Kā tu aizsargā dabu?

Hot EarthDaudzi novērojuši, ka pēdējos gados strauji mainījies klimats. Viens pēc otra pasaules dažādās malās plosās taifūni, Spānijā uzsnieg sniegs, bet tuksnesī sāk līt lietus. Arī Latvijā decembrī no sniega nav miņas un ir tik silts kā vēlā rudenī. Turklāt vidējā gaisa temperatūra ik gadu pārsit iepriekšējā gada siltuma rekordus. No tā cieš ne tikai daba, bet arī dabas katastrofās mirst cilvēki. Ar klimatu noteikti kaut kas nav kārtībā, tāpēc Blog Action Day 2009 ietvaros uzdošu sev un jums jautājumu: Kā aizsargāt dabu un klimatu?

Katru dienu es vismaz 50 kilometrus visbiežāk vienatnē nobraucu ar savu privāto automašīnu. Arī trīs no maniem kursa biedriem uz lekcijām LU PPF brauc ar savu auto. Ja mēs meklētu ceļa biedrus, tad noteikti izdales gāzes būtu mazāk, degviela patērētu mazāk un turklāt ieekonomētu naudu. Protams, var braukt arī ar sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar velosipēdu, taču tādā veidā cilvēks zaudē dārgāko dzīves elementu – laiku. Nevar izpatikt visiem.

Ejot uz veikalu es cenšos ņemu līdzi savu somu, nevis pauļauties uz veikala plastmasas maisiņiem. Jā, bieži vien es joprojām nevaru aprast ar domu, ka veikali jau sen vairs nedod mazos maisiņus par brīvu, bet, ja par to nedomās, tad mēs apklāsim zemi ar celofānu.

Ar tām entajām reklāmām esmu iemācīts ikvienu plastmasas pudeli pirms izmešanas saplacināt. Labākais variants būtu tās šķirot, taču Ikšķilē neesmu tādus konteinerus uzgājis. Kad dzīvoju Rīgā, visas plasmatas pudeles nonāca attiecīgajā dzelzs kastē. Vienīgais, ko šķiroju, ir alus pudeles, kuras vairāki simti aizņem pagraba plauktus. Slinkums nodot.

Visā visumā tās ir minimālas lietas, ko viens pats cilvēks var paveikt. Lielākos draudus klimatam rada dažādas fabrikas un rūpnīcas, taču, ja neviens neko nedarīs, tad nekas labāk nekļūs.