Daudzi novērojuši, ka pēdējos gados strauji mainījies klimats. Viens pēc otra pasaules dažādās malās plosās taifūni, Spānijā uzsnieg sniegs, bet tuksnesī sāk līt lietus. Arī Latvijā decembrī no sniega nav miņas un ir tik silts kā vēlā rudenī. Turklāt vidējā gaisa temperatūra ik gadu pārsit iepriekšējā gada siltuma rekordus. No tā cieš ne tikai daba, bet arī dabas katastrofās mirst cilvēki. Ar klimatu noteikti kaut kas nav kārtībā, tāpēc Blog Action Day 2009 ietvaros uzdošu sev un jums jautājumu: Kā aizsargāt dabu un klimatu?
Katru dienu es vismaz 50 kilometrus visbiežāk vienatnē nobraucu ar savu privāto automašīnu. Arī trīs no maniem kursa biedriem uz lekcijām LU PPF brauc ar savu auto. Ja mēs meklētu ceļa biedrus, tad noteikti izdales gāzes būtu mazāk, degviela patērētu mazāk un turklāt ieekonomētu naudu. Protams, var braukt arī ar sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar velosipēdu, taču tādā veidā cilvēks zaudē dārgāko dzīves elementu – laiku. Nevar izpatikt visiem.
Ejot uz veikalu es cenšos ņemu līdzi savu somu, nevis pauļauties uz veikala plastmasas maisiņiem. Jā, bieži vien es joprojām nevaru aprast ar domu, ka veikali jau sen vairs nedod mazos maisiņus par brīvu, bet, ja par to nedomās, tad mēs apklāsim zemi ar celofānu.
Ar tām entajām reklāmām esmu iemācīts ikvienu plastmasas pudeli pirms izmešanas saplacināt. Labākais variants būtu tās šķirot, taču Ikšķilē neesmu tādus konteinerus uzgājis. Kad dzīvoju Rīgā, visas plasmatas pudeles nonāca attiecīgajā dzelzs kastē. Vienīgais, ko šķiroju, ir alus pudeles, kuras vairāki simti aizņem pagraba plauktus. Slinkums nodot.
Visā visumā tās ir minimālas lietas, ko viens pats cilvēks var paveikt. Lielākos draudus klimatam rada dažādas fabrikas un rūpnīcas, taču, ja neviens neko nedarīs, tad nekas labāk nekļūs.