Eh… tā nedēļas sākumā nopriecājos, ka tie 37 kilometri uz fakultāti rīta agrumā kādu laiciņu vairs nebūs jāmēro tumsā, bet nekā. Pienāca piektdiena (lasīt – šodiena) un atkal septiņos no rīta vēl ārā valda tumsa… Cerēju, ka kādu ilgāku laiku būs gaišs, bet tumsa pienāca pārāk ātri. Tāpat arī diena beidzas pārāk ātri, jau sešos no saules ne miņas, bet who cares? tāpat agrāk par 20 nekad mājās nebraucu vēlo treniņu dēļ.
Un vispār – drausmīgi nepatīk kombinācija lietus + tumsa, jo braukšana pa šādiem laika apstākļiem tiešām kaitē manām acīm. Tiesa, ceļu uz mājām gan es jau zinu gandrīz no galvas…
Es esmu atgriezies no Krievijas, pirmo reizi tik ilgi atrados ārpus Latvijas robežām – 11 dienas! Mērķis, kāpēc braucu uz Krieviju bija viens – sports (tas arī bija rakstīts manā vīzā). Braucām divas komandas – zēnu un meiteņu, tas ir, aptuveni 30 cilvēku liela delegācija. Uz visiem četri fotoaparāti, vēl tikai jādabū no visiem bildes!
Visi blogotāji runā tikai par negatīvo pusi no Buša apmeklējuma, bet es uzrakstīšu par pozitīvo, ko deva mūsu valstij lielvalsts vadītāja apmeklējums!
Visi tik raksta par hokeju, bet es laimīgi izbaudīju brīvdienu Ikšķilē. Kopā ar Ernestu, kuram skola ir slēgta līdz pat pirmdienas rītam, otrdien pēcpusdienā ar vilcienu devāmies uz Ikšķili, kaut gan laikapstākļi neko spīdošu nesolīja!