Kategorija: Dzīve

Neesmu es no tiem autobraucējiem, kam patīk ielīst auto rindā, bet gan kārtīgi pēc labākās sirdsapziņas stāvu sev atvēlētajā joslā un necenšos visus apsteigt. Lūk, šodien pēc pirmās lekcijas universitātē sanāca uzvesties ne tā, kā parasti. Izrādās Rīgas centrā pie Stockman aktīvi notiek remontdarbi. Neko sliktu nedomādams, kā ierasts pirms tam, iebraucu tukšajā pirmajā joslā, lai vēlāk turpinātu ceļu pa Čaka ielu, taču izrādās, ka praktiski tikai pirms pašiem remontdarbiem izlikta zīme, ka trīs joslas pāriet divās. Nācās līst iekšā. Paldies, šoferīt.

Bet galvenā sāpe ir ne par to. Zemitānu tilts virzienā uz centru ir pilns ar mašīnām katru rītu jau, taču pēc sabiedriskā transporta joslas ieviešanas šovasar automašīnu kustība rīta stundās ir kļuvusi lēnāka. Citreiz kolonu rindas ir arī ap pulksten desmitiem no rīta. Protams, ka netrūkst šoferīšu, kas trešo joslu, kura paredzēta tikai kreisā pagrieziena veikšanai uz Pērnavas ielu, izmanto, lai pēc tam ielīstu blakus joslā un mierīgi turpinātu ceļu. Ja zīmes tiktu, izvietotas laicīgi, tad es vēl saprastu, bet pirmā zīme parādās tikai pirms paša krustojuma. Un arī, ja tā zīme tiktu izlikta ātrāk, tad netrūktu autovadītāju, kas turpinātu izrīkotos līdzīgā manierē.

Tātad, lūk, risinājums. Virzienā uz centra pusi, trešo joslu aptuveni tilta vidū pārveidot pēc dotā parauga, lai joslā var iebraukt, bet nevarētu izbraukt. Un, protams, neaizmirst visa tilta garumā izlikt zīmes, ka joslas beigās atļauts nogriezties tikai pa kreisi. Ja tilta beigās šoferītis mēģinātu ielīst joslā, kas brauc taisni, lūdzu – maksā.

Nevienu nekad necenšos nelaist savā joslā, ja skaidri nojauši, ka viņš bijis viens no nepacietīgajiem, kas vienkārši nevarējis pastāvēt rindā, bet visus apsteidzis pa joslu, kas beidzas vai maina virzienu. Galu galā, arī man ir jāsteidzas.

No mājām uz Rīgu šodien izbraucu 15 minūtes ātrāk nekā parasti, taču arī ceļā pavadīju par piecām minūtēm mazāk. Acīmredzot sniegs pārstāja snigt diezgan laicīgi, tāpēc arī sniega mašīna īsi pirms septiņiem Daugavpils šoseju bija jau notīrījušas. Palīdzēja arī siltais laiks. Līdz ar to gaidāmie satiksmes sastrēgumi izpalika. Tiesa, vēl jau pusstundas laikā jātiek līdz Imantai. Redzēsim, kas darās pašā Rīgā.

Tādas aizdomas, ka līdz pusdienlaikam viss jau būs nokusis.

Pašlaik ir dažas minūtes pirms diviem naktī. Veicot ikvakara reidu uz vannas istabu, logā pamanīju pārāk daudz baltu plankumu zemes virsū. Varu derēt, ka rīt no rīta Rīga un visi apkārtējie pilsētas ceļi būs paralizēti. Pārliku modinātāju pusstundu agrāk, savādāk laikus uz pirmo stundu nepaspēšu. Nav jau skola, ko varētu kavēt, bet gan darbs. Gan jau, ka Rīgā līdzīga situācija, kā Ikšķilē.

Vēl jau sniegs nav daudz, bet neizskatās, ka vējš un nokrišņi varētu rimties.

Šodien mājās notiek svinības par godu tam, ka tuvākajās dienās paies apaļi divi gadi, kopš ar ģimeni dzīvojam Ikšķilē. Pabeigti arī visi remonti. Nav vairs jādzīvo putekļu mākonī un ikdienu jāsveicina strādnieki. Māja no Rīgas centra atrodas 33 kilometru attālumā, kuru ar mašīnu no rīta var veikt nepilnā stundā. Tagad parēķinām, cik ilgi jābrauc, piemēram, no Mežciema vai Purvciema uz centru?

Pirms tam Rīgā dzīvoju Mežciemā četristabu dzīvoklī. Tagad dzīvoju lielā mājā ar dārzu. Pirms tam ar māsu dalījām 13 kvadrātmetru lielu istabu. Tagad man vienam pašam ir gandrīz 20 kvadrātmetru liela dzīvojamā istaba un skapis, kas ir nedaudz mazāks par bijušo istabu. Agri no rītiem braucu uz darbu, pa dienu mācos vai strādāju, vakarā treniņš. Esmu diezgan noslogots, tāpēc gada tumšajās dienās (ziemā un rudenī) nav īpaši patīkami braukt uz Rīgu, kad vēl saule nav uzaususi, bet atgriezties, kad tā jau ir norietējusi. Tāda neliela depresija var iestāties, taču nav tik traki, jo bieži vien nakšņoju arī Rīgā.

Visu atsver vasarīgās dienas maijā, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī. Nav nekur jābrauc. Izej ārā, apgulies siltā saulītē un vienkārši atpūties. Arī draugi pie manis ir diezgan bieži viesi, līdz ar to pirts tiek kurināta diezgan bieži, it īpaši ziemā. Pirms diviem gadiem noteikti izdarījām pareizo izvēli, nomainot dzīvokli pret māju.

Vārdu paskaidrošanas spēle, kurā pārim minūtes laikā jāmēģina citiem vārdiem vienam otram pateikt vārdus, kas norādīti attiecīgajā vārdu kartītē, Alias noteikti ir viena no jautrākajām galda spēlēm, kuru esmu spēlējis. Īpašs jautrības līmenis tiek sasniegts ar patērētajiem alkohola pudelēm, mililitriem un litriem. Tad vārdi tiek skaidroti vēl nedzirdētos veidos un smieklu jūra garantēta katram spēles dalībniekam un vērotājam.

Daudz galda spēles neesmu spēlējis. Mājās vienīgi no seniem laikiem mētājas Monopols, taču tas sen jau ir noriebies. Ticu, ka Alias ar nevarēsim mūžīgi spēlēt. Tās vārdu kartiņas nemaz nav tik daudz. Ko jūs esat iecienījuši?

Vai tev jau piezvanīja? Labi, muļķīgs jautājums. Diez vai blogus lasa pusmūža vecuma vīrieši, jo pašreiz uz mašīnu pretendē 40 gadus vecais Oskars un 50 gadus vecais Bruno. Pirmo reizi laikam tik nopietni pieeju šai akcijai, jo pagaidām visiem man nepazīstamajiem numuriem esmu sveicinājis ar “Mans mīļākais radio ir radio Skonto!”. Pirmdien šokēju Metaleks un ema.lv darbiniekus, vakarā samulsināju Justīni, bet šodien trīs mājas tālāk mani pasūtīja Einārs. Ne Rita, ne Valdis, ne Kārlis, ne Elita, ne Jānis man nav zvanījuši.

Jau jau sestdien Skonto radio cilvēki  sazvanīja draudzenes māsīcu Leldi, kura mācās laikam 7. vai 8. klasē, bet viņa bija aizmirsusi par Skonto akciju un atbildēja vienkārši “Hallo!”. Jau jau viņai zvanīja, tad vienkāršam skolotājam, sportistam un žurnālistam arī var piezvanīt.