Kalni, kalni, kalni

Svētdien jau no paša rīta devos uz 30 km attālo kalnu pilsētiņu Kuhtaju, kur aptuveni 2-3km augstumā virs jūras līmeņa atrodamas labākās slēpošanas trases Insbrukas tuvienē. Fotografējot sacensības rampā, piecu stundu laikā paspēji nosalt kādas trīs reizes. Tikai pēdējā stundā piešāvos pie man svešā sporta veida un sapratu, kā un kur vislabāk fotografēt lidojošos snovbordistus un slēpotājus. Skatoties uz sniegotajām virsotnēm, arī pašam ļoti sagribējās kāpt uz slēpēm. Diemžēl šie kalni man ies secen – jāturpina fotografēt un ziņot.

Sestdien kopā ar kolēģiem bijām arī iepazīties ar Insbrukas izklaides vietām. Bija taču nedaudz jāatzīmē mana vārda diena. Diemžēl Austrijā joprojām vēl var smēķēt iekštelpās, kas man nu galīgi neiet pie sirds. Jebkurā gadījumā interesants bija 360 grādu bārs vienā no pilsētas augstāko ēku virsotnēm (skats paveras burvīgs), taču spēļu oficiālā atbalstītāja Samsung brendotais klubs bija pabriesmīgs. Vietējiem tur skanošā mūzika patika, jo tas bija pārbāzts. Tad jau es labāku eju uz esīti…

Pusdienās un vakariņās katru vakaru mēģinām ēst citā kafejnīcā, restorānā vai bārā. Esmu jau nobaudījis kādas četras dažādas Vīnes šniceles (nacionālais Austrijas ēdiens), kas pa lielam ir viens milzīgs McNuggets no McDonalda. Jāatzīmē, ka katrs pavārs to gatavo savādāk, jo vēl divas vienādas šniceles nav izdevies nogaršot. Arī alus katrā vietā garšo savādāk :)

Tikmēr Riks Kristens Rozītis Latvijas olimpiskajai komandai Insbrukā izcīnījis pirmo medaļu, finišējot otrais kamaniņbraukšanā. Diemžēl pats latvieša sekmīgo sniegumu neredzēju (biju aizkavējies kalnos), bet rītdien noteikti garām nelaidīšu Augusta Valda Vasiļonoka startu unikālā hokejistu individuālo prasmju turnīrā. Runā, ka arī viņam ir labas cerības izcīnīt kādu medaļu.

2 thoughts to “Kalni, kalni, kalni”

Atbildēt uz Juulija Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *