Mēnesis: 2007. gada novembris

Tā kā es neatradu veidu, kā automātiski pārnest rakstus un komentārus no CuteNews uz WordPress, tad lēnā garā vismaz rakstus ir jāpārkopē pašrocīgi, jo gribas saglabāt visus brīnumus, ko esmu sarakstījis kopš 2004. gada beigām. Kopējot atradu vairāk nekā divus gadus vecu rakstu “Informātika“, kura pirmās rindas satur teikumu: “Nevaru iedomāties sevi informātikas skolotāja vietā…”

Kas to būtu domājis, ka es tagad mācīšos Latvijas Universitātē par lietišķās informātikas skolotāju, kur nu vēl, ka jau trešo mēnesi to arī pasniegšu Rīgas 100. vidusskolā? Redz, kā domas mainās!

Tā kā man te Zandis pārmet, ka pārāk daudz domāju par auto, tad, viņam par spīti, piemetīšu vēl klāt – šodien, saprotot, ka ziema tuvojas, pēc divu stundu gaidīšanas servisā par 14Ls uzliku ziemas riepas. Rīt uz servisu eļļu mainīt, bet vēl pēc nedēļas jāiet tehniskā apskate. Labi, ka vismaz mēneša sākums…

Šodien, grābjot pagalmā sakritušās rudens lapas, aizdomājis – žēl, ka nav vasara, kas tomēr ir mans un, iespējams, arī jūsu mīļākais gadalaiks. Padomājiet – rudenī nebeidz lietus līt, ziemā auksts, bet pavasarī viss ir slapjš, bet vasarā? Vasarā tu vari zvilnēt saulītē, nodoties peldei atklātajos ūdeņos…

Protams, arī pārējiem gadalaikiem ir savi “plusi” – ziemā ir sniegs, kad var slēpot, snovot vai velt sniegavīru, rudenī tev tiek dota iespēja izbaudīt koku krāsainās lapas, bet pavasarī – puķu ziedēšanu. Arī mājas darbi, vismaz man, vasarā ir mazāk, jo rudenī jāvāc lapas, ziemā jāšķūrē sniegs (arī dažādas klapatas ar mašīnu), bet pavasarī jāizdara tās lietas, kas netika paveiktas rudenī. Tagad jau sanāk, ka es izbraucu tumsā un arī mājās atgriežos, kad jau ir tumšs – dienas gaismu citreiz pa savas istabas logu nesanāk ieraudzīt arī brīvdienās, jo handbols dara savu.

Starp citu, vai esat ievērojuši, ka Latvijas populārākajam ansamblim Prāta Vētra nav dziesmas par vasaru? Pavasarim ir “Plaukstas Lieluma Pavasaris”, rudenim ir dziesma “Rudens”, bet Ziemai ir “Ziema”.

Eh… tā nedēļas sākumā nopriecājos, ka tie 37 kilometri uz fakultāti rīta agrumā kādu laiciņu vairs nebūs jāmēro tumsā, bet nekā. Pienāca piektdiena (lasīt – šodiena) un atkal septiņos no rīta vēl ārā valda tumsa… Cerēju, ka kādu ilgāku laiku būs gaišs, bet tumsa pienāca pārāk ātri. Tāpat arī diena beidzas pārāk ātri, jau sešos no saules ne miņas, bet who cares? tāpat agrāk par 20 nekad mājās nebraucu vēlo treniņu dēļ.

Un vispār – drausmīgi nepatīk kombinācija lietus + tumsa, jo braukšana pa šādiem laika apstākļiem tiešām kaitē manām acīm. Tiesa, ceļu uz mājām gan es jau zinu gandrīz no galvas…