Skolas nosaukuma maiņa (papildināts)

Šoreiz gan ne mana skola mainīs nosaukumu uz citu, bet Rīgas 55.vidusskola. Pats dīvainākais ir tas, ka skolas jaunais nosaukums būs Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola. Interesanti ar ko šī skola tādu izcēlusies, vai pats Žoluoks tur reiz ir mācījies? Kas zina?

Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, pat nezinu ko domāt! Vairāk lasiet šeit.

Olimpiskā kvalifikācija hokejā!
Šodien grūtā cīņā tika uzveikta Slovēnija (2:1), rīt kārta poļiem!

Mūžīgi Lilija (Lilja 4 — Ever)

Šodien pa LTV1 rādīja filmu “Mūžīgi Lilija”, tiesa es redzēju tikai pēdējās 10 minūtes, jo nebiju zinājis, ka filma tiks rādīta pa TV.

Nebiju šo filmu redzējis, jo, kad citi mani klasesbiedri gāja uz kino, lai to skatīties, es sēdēju mājās un slimoju. Gribēju dzirdēt atsauksmes par šo filmu, jo domāju to noskatīties. Liekas, ka ļoti interesanta filma, beigas gan skumīgas, bet tomēr…

Aina

Kādreiz jau nu drausmīgi nepatika šis latviskotais Okna variants, bet tagad pat var skatīties. Man jau joprojām nepatīk vadītājas runas stils, bet var paciest!

Uz raidījumu tiek aicināti interesanti cilvēki, piemēram, nesen bija divas babuļas, kas iemācījušās runāt atmuguriski, izklausījās jau dīvaini, bet interesanti. Vēl pirms nedēļas bija par to, kā skolnieki nopelna savu kabatas naudu, iedeva šiem 1000 Ls un bija kopīgi jānovienojas, kur ieguldīt naudu. Šodien arī bija ļoti interesanta tēma par to, kā sievietes nopelna sev iztiku.

Neskatos jau speciāli šovu, bet tikai tad, kad gadās ieslēgt TV. Ko jūs domājat par šo šovu?

Ziemas prieki

Šodien visu dienu nosēdēju mājās, taisot projektu informātikā un ģeogrāfijā, taisīju prezentāciju par Igauniju un Lietuvu, bet ne par to šis stāsts.

Tātad vakarā es sarosījos, ka jādodas ārā, tā es aizbraucu uz Purvciemu, kur vēl satiku dažus citus, kam mājās sēdēšana jau ar bija līdz kaklam. Ārā tāds, priekš šīs ziemas, paliels aukstumiņš -7. Visi sasaluši devāmies uz tuvējo kalnu pie skolas, jautri dažās reizes nobraucām, dibenus sasitām, arī nosalām. Labi parunājām par šo un to. Vēl pēc tam viens otru apbēra ar sniegu, bija jautri. Pēc tam sasaluši devāmies uz mājām. Man bija vispatīkamāk – līdz mājām jāmēro vistālākais ceļš, labi, ka ātri atnāca autobuss.

Rīt laikam došos uz kādu lielāku kalnu izbaudīt – uz Baldones pusi! Kā jūs pavadījāt šo auksto ziemas dienu?

Kārlis Streips

Vakar manā skolā ciemojās TV žurnālists Kārlis Streips, raidījuma “Skats No Mala” vadītājs. Manuprāt, ļoti interesants cilvēks – ar savu humoru un spēj radīt interesi tajā, ko stāsta.

Kā jau zinām viņš ir Amerikas latvietis, kur ieguvis bakalaura grādu , nedaudz arī strādājis kāda mazā Amerikas miestiņa televīzijā, kur arī sagatavoja savu pirmo sižetu par slepkavību. Tas bijis 3 minūšu gars, nevis, kā parasti 1.30.

Izrādās, ka viņš ir arī pasniedzējs Latvijas Universitātē, kur studentiem māca žurnālistiku. Daudz tika uzdoti jautājumi par to, kā tur iestāties (vismaz viena skolniece noteikti kļūs žurnālisti), jo uzdeva tik daudz jautājumu.

Viņš ir un var intervējis/ēt jebkādā sfērā darbojošu personu, to var darīt stundām ilgi, jo vienmēr atradīs jautājumu par ko pajautāt. Īsts žurnālists paskatoties ārā pa logu, var atrast trīs tēmas par ko uzrakstīt rakstu (tiešām nosauca trīs aktuālas tēmas – nenotīrītās ielas, daudzstāvu māju stāvoklis, bet trešo neatceros).

Stāstīja, ka vienmēr jāslēpj partija, par kuru viņš balso, jo viņam jābūt neitrālai personai, jo ir politiska raidījuma vadītājs. Pieminēja, ka nekādi nevar atbalstīt PCTVL politiku, bet to nedrīkst izrādīt raidījuma laikā. Jāpiebalso abām pusēm. Pēdējais, ko pieminēja, ka ļoti nepatīk Domburs, kas vada raidījumu “Kas notiek Latvijā”, jo, pēc viņa vārdiem sakot, “nepareizs intervēšanas stils”.

Ziema

Jūs jau esat pamanījuši, kas pašreiz notiek ārā – viss balts – zeme, koki, gluži kā pasakā. Bildes bildēju vakar, pirms iešanas uz skolu un pēc tam, kad izkāpu no autobusa pieturā. Uz mežu negāju, jo neviens man nesastādīja kompāniju. Vakarā, kad nācu mājās no treniņa caur mežu bija tumšs un līdzi arī nebija fotoaparāts. Cerēsim, ka rīt sadūšošos aiziet uz tuvējo mežu.

Informātika

Nevaru iedomāties sevi informātikas skolotāja vietā, kā var būt tik pacietīgi, tas ir, visiem stāstīt kas un kā. Pēc tam, kad kāds skolnieks ir nesapratis, iet un stāsta vēlreiz to pašu. Vºl pie tam man informātiku māca skolotāja!

Priekā manis arī noderīgi, piemēram, šodien uzjautāju skolotājai, kā var nokopēt exelī ciparus, kas slēpjas zem formulas, jo pats ilgi meklēju, bet neatradu. Tagad būšu atbrīvots no ciparu pārrakstīšanas!

Man jau ir apnicis, ka blakussēdētāji visu laiku prasa: “Kas jādara?”
Kā ar jums?