Pavisam bēdīgi Eiropai pagājusi pagājuša diennakts. Latvija arī diezgan cieta, vēl tagad 40% LV iedzīvotāji ir bez elektrības. Pats arī nedaudz izbaudīju šos dabas untumus. Lasiet tālāk, kā man gāja!
Šīs dienas es pavadīju Murjāņu Sporta ģimnāzijā, kur jau trešo reizi notika handbola nometne, pēdējā dienā, no rīta pamostoties, uzzinājām, ka nav ne elektrības, ne ūdens, jo nestrādā ūdens sūkņi. 10.30 bija paredzēts treniņš, sākumā nekas nopietns netika paredzēts, jo dušās, taču ūdens nebija. Handbolisti no Murjāņiem bija jau sapriecājušies, ka nākamā dienā skolā mācības nenotiks (vakarā noteikti viņi uzzināja, ka nevajadzēs mācīties veselas divas dienas), kā nekā elektrības nav. Drīz pēc tam, viņiem par nožēlu elektrība parādījās, un mēs trenējāmies pilnā sparā.
Visu treniņa laiku vējš sitās stiklos un klabināja durvis, izklausījās it kā kāds censtos lauziet iekša sporta zālē. Apkārtnē varēja redzēt divus nolauztus kokus. Pusdienās diemžēl vienīgais siltais ēdiens bija tēja, ar auksto ēdienu, ko mums deva man bija par maz, tāpēc mājās pusdienoju vēlreiz.
Atpakaļceļā 30 minūšu ilgajā braucienā redzēju dažus lauztus kokus, bet neko ievērojamu cienīgu, pārējo ceļa daļu nogulēju. Izkāpjot ārā Rīgā pie LSPA viens koks bija izrauts ar visām saknēm. Pie mājām gan nekā interesanta nebija noticis, nebija arī spēka kaut kur iet skatīties, kas apkārtnē bija noticis.