Nenaksnīgā Kauņa

Pēdējā augusta nedēļas nogalē kopā ar Roni, Ievu un Diānu bijām aizbraukuši atpūsties uz Lietuvas pilsētu Kauņu. Jau iepriekš internetā rezervējām viesnīcā Metropolis četrvietīgu numuriņu pašā pilsētas sirdī – uz gājēju ielas netālu no vecpilsētas. Mūsu mitināšanās vieta nebija smalka, taču diezgan lēta (četriem cilvēkiem 90 lati par divām naktīm). Numuriņā bija divas istabas, divas vannas istabas ar vienu tualetes podu. Istabu izskats nebija tajā augstākajā līmenī, taču neko vairāk par tādu naudu arī negaidījām.

Kauņā ieradāmies ceturtdienas vakarā, jo gribējām pilsētā pavadīt divas naktis, bet Rīgā atgriezties sestdien, lai apmeklētu Baltās naktis. Iekārtojāmies viesnīcā un devāmies apskatīt pilsētu. Šeit biju bijis arī iepriekš, taču tikai handbola dēļ, tāpēc pilsētu nezināju pārāk labi. Vadījāmies pēc viesnīcas administrācijā iegūtās kartes. Iela jau pēc deviņiem izskatījās izmirusi. Aizstaigājām līdz vecpilsētai. Tur situācija nebija labāka. Gājām ēst vienā no ielas picērijām, kas vēl bija vaļā. Varbūt ceturtdienā tiešām lietuvieši cītīgi strādā?…

Piektdien aizstaigājām līdz Kauņas lielākajam tirdzniecības centram Akropolis. Tik lielos veikalu džungļos vēl nebiju bijis. Mūsu Domina nestāv klāt Akropolei, turklāt tas nav lielākais tirdzniecības centrs Lietuvā. Tajā ēkā bija pat slidotava un, protams, Maxima ar trīs iksiem. Pastaigājām pa veikaliem, papusdienojām un lēnā garā atgriezāmies viesnīcā. Meitenes dikti gribēja iet dejot, tāpēc noskaidroja, kur šajā pilsētā ir kāds klubs. Iepriekšējā dienā mums teica, ka uz ielas ir pilns ar tādiem, taču nevienu neatradām.

Vakars ātri vien pienāca. Klubu meitenes atradu, taču iekšā neiegāja, jo urlu daudzums un krieviski skanošā mūzika pie ieejas par neko labu neliecināja. Tur nav pat neviena normāla bāra, kur pasēdēt pēc pusnakts. Ar Roni aizgājām līdz ielas galam, līdz Kauņas pilij (attēlā), kas naktī izskatās diezgan bailīga. Nekas cits neatlika, kā vien iet gulēt.

Rīta gaismā Kauņas pils izskatās labāk. Iegājām arī kādā ļooti vecā baznīcā. Tālāk virzījāmies nedaudz tālāk pie citas baznīcas, pie kuras saskaitījām četrus pārus, kas gatavojas laulāties gandrīz vienlaikus. Sanāca mums tāds kultūrvēsturisks brauciens ar geocaching elementiem (beigās gan nevienu neatradām).

Rīgā līdz ar to atgriezāmies diezgan ātri. Interesanti, ka braucot līdz pat Latvijai ar ātrumu 100-110 km/h mani neapdzina neviena mašīna. Latvijā ceļā līdz Bauskai mani vien apdzina vairākas. Un ņemiet līdzi pases. Kad atgriezāmies Latvijā, onkulis jau mūsu valsts teritorijā vienai no mūsu dāmām, kam nebija līdzi pases, solījās piespriest 150 latu sodu, taču beigās atļāva turpināt ceļu.

Kurš vēl ir bijis Kauņā? Varbūt mēs vienkārši nemākam meklēt…