Es esmu atgriezies no Krievijas, pirmo reizi tik ilgi atrados ārpus Latvijas robežām – 11 dienas! Mērķis, kāpēc braucu uz Krieviju bija viens – sports (tas arī bija rakstīts manā vīzā). Braucām divas komandas – zēnu un meiteņu, tas ir, aptuveni 30 cilvēku liela delegācija. Uz visiem četri fotoaparāti, vēl tikai jādabū no visiem bildes!
Braucām ar vilcienu – ērti, labi! Ir vieta, kur gulēt, apsēsties, paēst un padzert. Es būtu laimīgs, ja katrā vilciena maršrutā būtu tādi vagoni. Sakarā ar preču vilcienu sadursmi uz ceļa, pa kuru mums bija jābrauc, vilciens kavējās trīs stundas, tāpēc nepaspējām uz oficiālo atklāšanu! Dzīvojām triju stundu braucienā no Maskavas viesnīcā “Lužki”, apsargātā teritorijā, vietā, kur iepriekš bijusi pionieru nometne. Iespējams pat apakšā bija kaut kāda paslēptuve, jo no zemes ārā līda sava veida ventilācijas stabi! Interesanti, kāpēc teritorija tika apsargāta?
Vienā no brīvdienām devāmies uz Maskavu – pilnu ar mašīnām (žiguļiem), lielām daudzstāvu ēkām, saldējumu par trīs rubļiem, lētu degvielu, daudzajiem tuneļiem un pilna miličiem – tieši tādi es to biju iedomājies! Pabiju Kremlī (izlikāmies par 135.vsk skolniekiem, lai tiktu iekšā par brīvu), Sarkanajā laukumā un veikalā ar lielo kupolu (neatceros nosaukumu). Visu dienu tikai pa Maskavu dzīvojos!
Nekad nebiju iedomājis, ka Jāņus svinēšu ārpus Latvijas robežām! Komandā ir divi Jāņi – treneris un spēlētājs, tāpēc svinēšana būtu sagaidāma noteikti, lai arī kas tikai iepriekš nebūtu noticis! Koku, no kuriem veidot ugunskuru, problēmu atrast nebija, mēs taču pionieru nometnes vietā dzīvojām, vecos solus un galdus arī dabūjām!
Atnāca vēl igauņi (tā arī neuzzināju, kādi viņiem ir svētki), tie gan ātri aiztinās – ap desmitiem, mums gan tika atļauts līgot līdz pat pusnaktij! Treneri kārtīgā šmigā, tāpēc arī dziedāšana un lekšana pār ugunskuru neizpalika! Protams, sava šmiga bija arī mums (joprojām nelietoju)!
Īstenībā krievi pret latviešiem ir ļoti atsaucīgi, mēs uzzinājām, ka viņi vairāk necieš kazahus un citus līdzīgos. Atradās pat daži krievu fani, kuriem radi dzīvojuši Latvijā! Ik pa laikam, kad meitenes nevarēja just līdz, kāds zālē iekliedzās “Latvija”. Mēs arī bijām vienīgie, kas finālos juta līdz Lietuvas un Igaunijas komandai, attiecīgi, meitenēm un zēniem! Abās cīņās diemžēl pārāki bija krievi…
Neiztikt arī bez problēmām, meitenēm treneri stingrāki, tāpēc arī šīs vienreiz dabūja pusnaktī iet skriet. Iemesls – laicīgi gulēt neaizgāja! Rezultāti gan nekādi augsti – 7.vieta!