Gads: 2009

Vinnijs Pūks un viņa draugi vienmēr atradīs risinājumu.  Galvenais ir tikt vaļā no cūkām. Bet ja runājam nopietni – esiet uzmanīgi, draugi. Atcerieties regulāri mazgāt rokas. Simptomi ir līdzīgi sezonālajai gripai – pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, klepus un/vai iesnas, sāpes kaklā. Ja jūs jūtaties līdzīgi, tad nekavējoties apmeklējiet savu ģimenes ārstu. Veselībā! Vairāk informācijas par A(H1N1) gripu meklējiet šeit.

Ar Ievu svētdien bijām jaunatvērtajā ķīniešu preču veikalā China Town, kurš atrodas zem viena jumta ar Maximu Vienības gatvē 113. Man ir iespaids, ka visos citos veikalos pārdod arī ķīniešu ražojumus, taču ar lielu uzcenojumu, kas ļāva cerēt, ka China Town cenas būs ļoti zemas. Tā nebija!

Visas preces sakrautas milzīgā telpā vairākās ejās. Pircējos apkalpo tikai divas kases, turklāt tajās nevar norēķināties ar bankas kartēm. Arī cenas nebija tuvu gaidītajām zemajām, bet īpaši neatšķīrās no pārējiem veikaliem. Man jau liekas, ka dažas preces, kuras līdzīgas var atrast Maxima sortimentā, bija pat dārgākas. Izrādās nosaukums smagi melo – nopirkām dažus mazus nieciņus (matu sprādzītes un krājkasi), kuri izrādās visi ir ražoti Itālijā (!!).

Speciāli nobraucām 15 kilometrus, lai apmeklētu jauno veikalu, bet bijām smagi vīlušies. Jāatzīmē, ka tas nav vietējo cilvēku mēģinājums Latvijā pārdot importa preces, bet gan pašu ķīniešu lolojums. Par pašu veikalu vairāk varat lasīt portālā Diena.

Svētdien pēc apmēram 15 gadu pārtraukuma atkal apmeklēju Rīgas Cirku. Izrāde “Baltie tīģeri un baltās lauvas” notika ar viesmākslinieku dalību – cilvēki lidoja debesīs, pazuda kastēs, klauni smīdināja cilvēkus un zvēri baidīja un priecēja skatītājus, tomēr, liekas, nekas cirkā nav mainījies. Izskatās, ka krēsli palikuši vecie, arēna izskatās novecojusi un arī aromāts (gan jau, ka tas dzīvnieku dēļ) nekur nav pazudis.

Kopā ar Ievu sēdējām pirmajā rindā. Dažbrīd bija diezgan bailīgi, kad nedaudz satrakojās zirgi un kamieļi, vai kad dresētājs vicinājās ar savu garo pātagu gar mūsu degunu. Vislielākā sāpe bija par bēdīgajiem dzīvniekiem, kas tiek mocīti, lai viņi veiktu visus vingrinājumus, ko vēlās viņu saimnieks. Ieva pat pēc priekšnesumiem neļāva aplaudēt. Lai arī lauvas ar atņirgtiem zobiem mēģināja pretoties savam pavēlniekam, tomēr viņas tik un tā visu izpildīja.

Uz Rīgas cirku ir vērts aiziet, taču diez vai es tur tuvākajā laikā gatavojos atgriezties. Par krievu klaunu pierastajiem jokiem es nesmējos, arī pārējais nelikās īpaši aizraujošs. Un noteikti nesēdēšu nevienā no pirmajām trīs rindām. Kad tu biji pēdējo reizi Rīgas Cirkā?