Dažādu tipu sociālie tīkli pēdējos gados saradušies kā sēnes pēc lietus. Veiksmīgi šajā sfērā iebraukuši mediji, bet vai kāds ir padomājies, kā šīs metodes varētu izmantot izglītībā? Sākšu ar lielāko un oranžāko Latvijas portālu draugiem.lv, kurā reģistrējušies gandrīz visi skolnieki, kas māk izmantot datoru un internetu. Arī skolotāji šo vietni atkoduši kā vietu, kurā var izpausties dienasgrāmatas veidolā, publicēt savas klases fotoattēlus no pasākumiem galerijās, komunicēt domubiedros un vēstulēs. Arī es savu atzīmi ģeogrāfijas eksāmenā 10. klasē uzzināju tieši oranžā portāla dienasgrāmatā. Ja esi klases audzinātājs, un gribi sekot līdzi saviem skolniekiem, tad, manuprāt, reģistrēšanās tur ir obligāta.
Lietderīgi skolotājiem būtu uzturēt savu blogu, kurā publicēt mācību materiālus, veikt aptauju vai vienkārši saņemt atsauksmes no skolniekiem. Cik interesanti skolotājam būtu lasīt skolnieku blogus, domājiet paši, taču bezjēdzīgās dienasgrāmatas draugiem.lv bija viens no iemesliem, kāpēc es izdzēsu visus pamatskolas skolniekus no sava draugu pulka.
Un visbeidzot pieminēšu arī čivināmo centrāli twitteri. Šim rīkam izglītībā neredzu nākotni. Varbūt es pats nemaz tik daudz ierakstus neveicu savā čivinātājā, tomēr pati labākā daļa ir iespēja sekot dažādiem jaunumu portāliem (piemērma, LETA) un citiem cilvēkiem. Jā, arī skolotājs var izveidot savu privāto kontu un publicēt saviem sekotājiem skolniekiem dažādus mācību materiālus, mājas darbus vai citus ieteikumus, tomēr mazāko klašu skolnieki twitterī jēgu neredzēs, ja jau tāds pats sviests ir integrēts arī draugiem.lv.
Jebkurā gadījumā visi šie rīki ir viens liels laika kavēklis, kas ikdienu atņem kādu stundu laika. Ja ir vēlēšanās izmantot internetu kā mācību palīglīdzekli, tad izmantojiet Moodle sistēmu. Ar nelieliem finansiāliem līdzekļiem un darbu tiks panākts maksimāls efekts.
