Pēc astoņiem vai deviņiem gadiem tikai augustā beidzot saņēmos aiziet pie zobārsta. Kā trīcoša apšu lapa sēdēju klīnikas “Denta” dakteres Porietes uzgaidāmajām telpā, neziņā, kas gaida mani aiz durvīm. Pēc nelielas zobu apskates tika secināts, ka tie neatgādina Cēsu pilsdrupas, bet man cauri ir tikai pieci zobi, no kuriem viens iepriekš jau bija blombēts.
Vidusskolas laikā manā skolā bija iespēja zobārstu apmeklēt par brīvu. Skolas skolēniem zobārsta apmeklējums bija obligāts, tomēr mani [par laimi vai par skādi] ne reizi neizsauca. Līdz ar to bija jāgaida vēl vairāki gadi, lai es saņemtu dūšu beidzot pierakstīties pie zobu daktera. Un nebija nemaz tik traki. Pēc pretsāpju līdzekļa saņemšanas jutu tikai mazu bakstīšanu mutē. Trīs apmeklējumi, trīs stundas, samaksāti 115 lati un aizlāpīti pieci caurumi.
Kas mainījies? Pirmo reizi maksāju par zobārstu, tomēr Stabu ielā noteikti par maksu arī labotu ar lielāku degsmi nekā par brīvu. Blomes tagad ir baltas, nevis no sudraba. Vaigs nejūtīgs pēc zobārsta apmeklējuma ir vēl kādas četras stundas. Uzreiz pēc blombes ielikšanas jau var ēst, taču jāuzmanās no iekošanas vaigā. Esmu apņēmies ik gadu iegriezties pie zobārsta, lai pārbaudītu savus zobus.
Pēdējo reizi apmeklēju 10 vai 11 klasē. Jau tad pie zobārsta gāju ar lielām bailēm, bet viss bija ok. Tagad man ir joprojām bail apmeklēt zobārstu. Tik pat bail, kā no potēm, asinsanalīzem un citām lietām/vietam, kur dur ar adatu/šprici.
nu dūriens, kad iešpricē pretsāpju līdzekli, ir tiešām pats nepatīkamākais…
1)plombēt un plomba
2)žēl gan ka tu 3 reizes, 3 stundas nebiji pie urologa.
ROFL
es ar ietrāpīju pie šīs dakteres pēc kolēģu ieteikuma :D Pirmo reizi bija ar baigās bailes un secinājums, ka man ir cauri 9 zobi :D
Bet otro reizi devos turp jau ar nosacītu prieku, jo daktere ar humoru un optimismu :)
Man gan vēl noveicās, ka ir veselības polise, rezultātā izšmaucu diezgan lēti, tā būtu kādi 400ls noteikti :D
Tagad ar domāju, ka iešu reizi gadā noteikti, savādāk nebiju gājis ar kādus gadus 5-6.
nazinu. ja zobārsts piekrīt, parasti cenšos labot zobus bez šļirces. nav jau tik traki sāpīgi. un patiešām, pats riebīgākais ir adatas ieduršana. jak! labāk bez anestēzijas!!!!!