Tikai otrajā sezonā beidzot arī man izdevās izcīnīt uzvaru kādā no Street handbola turnīriem Latvijā. Kopā ar Rolandu, Arti un Edgaru sešu komandu konkurencē izcīnījām pirmo vietu pirmajā šīs vasaras turnīrā Grīziņkalnā. Sataisīju arī nelielu video apskatu, kā tad mums gāja.
Kategorija: Sports
Otrā vieta Latvijā
Pēc gada pārtraukuma kopā ar “Celtnieks/LSPA” handbolistiem Latvijas Virslīgas čempionātā izcīnījām otro vietu. Tas mūsu komandai ir ļoti labs sasniegums, taču nedaudz rūgtuma sajūta paliek. Finālsērijā piedzīvojām zaudējumu minimālajos trīs mačos (21:25, 24:27 un 28:29). Turklāt pēdējā spēlē tikai pēcspēles metienu sērijā, uzvaru izlaižot pēdējās sekundēs.
Šajā sezonā kopumā būšu piedalījies 47 spēlēs (ieskaitot divas LHF kausa izcīņā maija beigās). Lielākajā daļā no mačiem laukumā pavadīju visas 60 minūtes, kas noteikti ir manas sportiskās karjeras rekords. Tik daudz vienā sezonā iepriekš nekad neesmu spēlējis, manā kontā arī vieni gūti vārti. Kopumā tā jau bija mana desmitā sezona Latvijas Virslīgas čempionātā, no kurām deviņās esmu izcīnījis arī godalgas.
Vasarā handbolu spēlēšu atpūtas formā, piedaloties Street un Pludmales handbola turnīros. Manuprāt, lielisks veids, kā pavadīt brīvo laiku.
Kādam NAV jābūt trenerim?
Dalos ar Valtera Gražuļa sociālajā tīklā Facebook ievietoto video, kurā var katrs pārliecināties, kā noteikti nevajag vadīt sporta (it sevišķi bērnu) komandu.
Redzot šo situāciju, noteikti daudzi atceras līdzīgas ainas no bērnības skolās vai sporta nodarbībās, taču tur šīm atmiņām ir arī jāpaliek. Arī PSRS laikā dzimušajiem treneriem ir jāiet līdzi laikam un nav jāpielieto tās pašas metodes, kuras pielietoja pirms 20 gadiem. Pārāk bieži joprojām šādu ainas var vērot ne tikai basketbolā, bet arī handbolā un noteikti citos sporta veidos.
Trenerim ir jābūt stingram un mērķtiecīgam, taču tajā pašā laikā jāspēj motivēt savu audzēkni turpināt domāt, pašam pieņemt pareizos lēmumus, kļūdīties un tādā veidā arī attīstīties. Var pielietot daudz efektīvākas metodes, lai bērni savu potenciālu var parādīt jau agrākā vecumā.
Gribas, lai sportā parādās arvien vairāk gados jaunāki treneri, taču diemžēl tikai ar entuziasmu komunālos maksājumus nevarēs samaksāt. Jau tagad daudzos Latvijas reģionos ir problēmas ar handbola treneriem – vecie aiziet, bet jaunie nenāk vietā. Latvijas Basketbola savienība pie tā jau strādā, tāpēc cerams, ka arī Latvijas Handbola federācijai būs reāls plāns treneru attīstībai.
Handbola paraugstunda no Vācijas
Skaisti vārti no Vācijas 3. līgas komandas “SG Flensburg-Handewitt II”. Žēl vienīgi, ka “VfL Fredenbeck” vārtus sargā Latvijas izlases vārtsargs Edgars Kukša. Tiesa, viņa pārstāvētās komandas spēlētāji arī izdarīja visu, lai pretiniekiem būtu pēc iespējas vieglāk gūt vārtus šādā stilā.
Grīziņkalnā atgriežas handbols
Pēc aptuveni 50 gadu pārtraukuma, kad handbolu Daugavas stadionā vēl spēlēja leģendārie Valdis Rozentāls, Andris Gulbis, Ēriks Veldre, Jānis Vilsons, Jānis Ķuzulis un citi, 13. jūnijā Grīziņkalnā tas tika spēlēts atkal – Ghetto Games ietvaros komandas pulcējās piektajā “Street handball” turnīrā Latvijā.
Desmit komandu konkurencē “Ziloņi & Žirafes” sastāvā ar Robertu, Aivaru un Kārli izcīnījām otro vietu. Jāatzīmē, ka Kārlis ielu handbolu spēlēja pirmo reizi. Jebkurā gadījumā sports tomēr ir izcils veids, kā pavadīt piektdienas vakaru. Priecē, ka Grīziņkalnā bija pulcējušies ne tikai paši spēlētāji, bet arī citi interesanti. Turpinām ar handbolu iepazīstināt arī citus.
Nākamais “Street handball” turnīrs atkal notiks Grīziņkalnā, 25. jūnijā. Pieteikties var šeit.
Foto: Kārlis Briedis
Forši uz asfalta uzspēlēt handbolu
Uz asfalta uzspēlēt handbolu ir forši? Video sižets no “Street handball” turnīra, kurš 31. maijā “Ghetto Games” ietvaros notika Salaspilī!
Street handball Salaspilī
Startējot komandā “Ziloņi & Žirafes” ar Robertu, Kasparu un Aivaru ceturtajā Latvijas “Street handball” turnīrā Salaspilī 31. maijā izcīnījām otro vietu. Nākamais turnīrs 13. jūnijā Rīgā, Grīziņkalnā.
Foto: Ritvars Raits