Pēc pārvākšanās uz Rīgas centru savu auto izmantoju tikai tālākos braucienos, kur tik viegli/ātri ar sabiedrisko transportu nevar nokļūt. Vairs ikdienā nevajag braukt uz augstskolu Imantā (prakse skolā un bakalaura rakstīšanas laiks), tāpēc ikdienā, braucot uz darbu un treniņu, ļoti ērti iztieku ar sabiedrisko transportu, kas šī brīža situācijai ir lētāk, kā arī bieži vien ātrāks. Lai arī studentiem viens brauciens tajā izmaksā tikai 25 santīmus, esmu iegādājies arī 6. tramvaja braukšanas kartiņu.
Tikai bieža braukāšana ar sabiedrisko transportu mani beidzot pamudināja izveidot personalizēto etalonu. Tagad vairu vairs nebaidīties no kontroles, kas gandrīz katru dienu grib mani pārbaudīt. Vēl gan neviens nav pētījis manu fotogrāfiju uz biļetes, tāpēc droši varu ar savu etalonu ar kādu padalīties.
Abas mašīnas (mana un māsas) ir remontā, tāpēc šovakar pēc ilgāka laika uz Ikšķili braukšu ar vilcienu. Savu slinkumu esmu pārvarējis – tas ir droši.