Kefīrs, Ofiss vai Piens?

Draugu vidū esam (viņi gan vairāk nekā es) iecienījuši jauno ballīšu centru Rīgā A. Briāna ielā, kur atrodas trīs klubi Piens, Kefīrs un Ofiss. Vakarnakt ballīti, izmantojot ISIC piedāvājumu, iesākām Ofisā, pēc tam devāmies uz Kefīru, bet nakts gaitā ieklīdām arī Pienā. No visas trijotnes, manuprāt, vislabākā mūzika skan Pienā, taču īsti nepatīk kluba politika no iekšā laidēju puses, kas mēdz izcelties ar stulbiem jautājumiem (Pie kā tu ej? Kāpēc ej?). Vakardien brīnumainā kārtā mūs vienkārši ielaida iekšā.

Labi pazīstamo TMT DJ Team dēļ galvenokārt uzturamies Kefīrā. Un ne tikai tāpēc… Tur, atšķirībā no Piena, pieņem arī debetkartes, var droši atstāt virsdrēbes, kā arī atmosfēra ir krietni draudzīgāka un nav tik uzpūsta. Turklāt simboliskā ieejas maksā (1Ls) par grupas Otra Puse koncertu, kura, liekas, vienu dziesmu spēlēja trīs reizes, bija paretinājusi kluba telpas un tas nebija tik piebāzts. Par Ofisu vēl nemāku spriest, jo tur esmu bijis ļoti reti. Kurš tev labāk patīk?

Izklausās, ka arī jaunais klubs NabaKlab būs feina vieta. Pēdējā laikā Studentu Klubs paklusis…

Atnācis pavasaris

Taurenis

Domāju, ka milzīgais sniega daudzums manā pagalmā saglabāsies līdz pat Jāņiem, taču vēl dažas dienas un tas no mana dārza būs izzudis pavisam. Vakardien Ievai uzdāvināju pirmo sniegpulkstenīti, savukārt šodien redzējām pirmo taureni. Tas bija raibs – tātad gaidāma raiba vasara. Pārējiem – ja pirmais taurenis, ko redzējāt, ir vienkrāsains, tad vasara būs laimīga.

Arī saule iepriecina arvien biežāk. Ledus Daugavas vecajā gultnē jau aizgājis, tāpēc diez vai arī mans pagalms vai pagrabs pārvērtīsies par baseinu. Pašlaik baudām brīvdienas, nākamnedēļ pēdējā studiju nedēļa, kam sekos divas nedēļas prakse skolā, kas no ikdienas darba atšķiras ar to, ka būs jāraksta milzum daudz papīru kalni. Kaut kad jāķeras klāt arī pie referātu rakstīšanas…

Caurumi asfaltā

Liekas, ka drīz nolauzīšu savai mašīnai kādu riteni. Ielu segumā Rīgā ir tādi caurumi. Tieši tā caurumi, nevis bedres.  Tas jau paliek nepieklājīgi. Vistrakākais ceļa posms ir Čaka iela virzienā uz Purvciemu starp Tallinas un Pērnavas ielām. Intensīvas satiksmes laikā vienkārši nav iespējams izvairīties no bedrēm. Turklāt ar katru dienu bedres kļūst lielākas un vairāk.

Milzīgs caurums ir arī braucot uz centru pēdējā pieturā pirms Akmens tilta. Un tā noteikti nav vienīgā vieta. Saprotu, ka sala laikā caurumu lāpīšana nav labākais laiks, tomēr kaut kas ar tām bedrēm ir jādara. Nodokļus taču es esmu samaksājis!?

Dīvainie sapņi

Gari mati IgaunijāVisas domas, kas redzētas sapņos guļot ciešā miegā reiz diemžēl piepildās. Aizvadītā nedēļa pagāja vienos handbola svētkos. Pirms kārtējās Latvijas čempionāta spēlēs sestdienas vakarā no rīta pamodos neierasti agri – jau deviņos no rīta. Rīta agrumā redzētais sapnis, ka vakarā “Jūrmalas sports” komandai zaudēsim ar 28:30 neļāva turpināt mierīgi gulēt. Centos visiem savu sapni izstāstīt, lai tas nepiepildītos. Un nepiepildījās – vakarā patiešām mana komanda “LSPA” nospēlēja ļoti labi, svinot uzvaru ar ar 37:26.

Biju jau aizmirsis par sapni, kad Ieva man atgādināja atpakaļceļā no Baltijas līgas mača Igaunijā svētdienas vakarā. Izrādās biju nosapņojis maču, kas notika dienu vēlāk, jo Igaunijas čempionāta līderiem “Polva Serviti” mēs zaudējām ar 28:30 – tieši tādu rezultātu biju nosapņojis naktī uz svētdienu.

Žēl, ka trešdien piedzīvojām sāpīgu neveiksmi Dobelē, ar 34:38 piekāpjoties “Tenax” handbolistiem. Ja būtu uzvarējuši, tad praktiski varētu jau sākt svinēt Latvijas čempionāta zelta medaļas. Tagad priekšā vēl divi svarīgi mači, kuros nedrīkst zaudēt ne punktu. Pirms tam gan jānogriež pāraugušie mati, jo pat bildē no vakardienas spēle tie sāk izskatīties galīgi smieklīgi.