Sociālie tīkli izglītībā

Dažādu tipu sociālie tīkli pēdējos gados saradušies kā sēnes pēc lietus. Veiksmīgi šajā sfērā iebraukuši mediji, bet vai kāds ir padomājies, kā šīs metodes varētu izmantot izglītībā? Sākšu ar lielāko un oranžāko Latvijas portālu draugiem.lv, kurā reģistrējušies gandrīz visi skolnieki, kas māk izmantot datoru un internetu. Arī skolotāji šo vietni atkoduši kā vietu, kurā var izpausties dienasgrāmatas veidolā, publicēt savas klases fotoattēlus no pasākumiem galerijās, komunicēt domubiedros un vēstulēs. Arī es savu atzīmi ģeogrāfijas eksāmenā 10. klasē uzzināju tieši oranžā portāla dienasgrāmatā. Ja esi klases audzinātājs, un gribi sekot līdzi saviem skolniekiem, tad, manuprāt, reģistrēšanās tur ir obligāta.

Lietderīgi skolotājiem būtu uzturēt savu blogu, kurā publicēt mācību materiālus, veikt aptauju vai vienkārši saņemt atsauksmes no skolniekiem. Cik interesanti skolotājam būtu lasīt skolnieku blogus, domājiet paši, taču bezjēdzīgās dienasgrāmatas draugiem.lv bija viens no iemesliem, kāpēc es izdzēsu visus pamatskolas skolniekus no sava draugu pulka.

Un visbeidzot pieminēšu arī čivināmo centrāli twitteri. Šim rīkam izglītībā neredzu nākotni. Varbūt es pats nemaz tik daudz ierakstus neveicu savā čivinātājā, tomēr pati labākā daļa ir iespēja sekot dažādiem jaunumu portāliem (piemērma, LETA) un citiem cilvēkiem. Jā, arī skolotājs var izveidot savu privāto kontu un publicēt saviem sekotājiem skolniekiem dažādus mācību materiālus, mājas darbus vai citus ieteikumus, tomēr mazāko klašu skolnieki twitterī jēgu neredzēs, ja jau tāds pats sviests ir integrēts arī draugiem.lv.

Jebkurā gadījumā visi šie rīki ir viens liels laika kavēklis, kas ikdienu atņem kādu stundu laika. Ja ir vēlēšanās izmantot internetu kā mācību palīglīdzekli, tad izmantojiet Moodle sistēmu. Ar nelieliem finansiāliem līdzekļiem un darbu tiks panākts maksimāls efekts.

6 thoughts to “Sociālie tīkli izglītībā”

  1. grāmatas & burtnīcas.
    mēs ar to pabeidzām skolu un iestājāmies augstskolā bez nekādiem blogiem draugiem.lv vai twitteriem.
    tagad arī egzāmenus taisa vieglākus jo redz jaunā paaudze tač par daudz jāmācās un jāzin.
    nepareizā virzienā jaunieši & bērni izmanto internetu.

  2. nez, nez. es esmu pret skolotāju profiliem draugos. bija te vienai mums jau problēmas. daudzi kolēģi lieto, bet distance tomēr jāietur. kāda suņa škoļņikiem zināt tavas bijušās, radus un draugus?
    pats neesmu draugos. bet darbā izmantoju savus tematiskos blogus. piemēram: majturība.wordpress.com un datori.wordpress.com. ja būs vajadzība, uzcepšu arī rasēšanai.
    par savu personīgo žurnalu inyernetā arī skolā neplātos. jo viss ir labi kamēr labi.

  3. Piekrītu rakstītajam. Pie mums, LU, pasniedzējiem ir sava kopēja mājaslapa, zem katra pasniedzēja vārda var atrast vajadzīgos mācību materiālus.
    Šogad, kaut arī esam jau 4. kursā, pirmo reizi uztaisīju savam kursam kopīgu e-pastu, uz kuru pasniedzēji mums atsūta mājasdarbus, atzīmes, svarīgus paziņojumus. Pat ja neesi bijis lekcijā (piemēram, darba dēļ, pie kura visi, kuriem tas ir, turās lai tur vai kas un sanāk nedaudz upurēt mācības), tu zini, kas tur ir noticis, esi vienmēr izpildījis mājasdarbus un pasniedzējiem mazāk galvassāpju ar parādniekiem. Noteikti vajag izmantot mūsdienu komunikācijas iespējas, pie tam, ja tas ir paveicams bez maksas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *