Vājprāts Latvijas bērnu sportā. Ikdienā trenējot biznesa vadītājus vienmēr pieminu vai izmantoju pozitīvus sporta piemērus. Svētdienā skatoties bērna spēli, prieka vietā par bērnu centību, kauns par treneriem un vecākiem.. Bļaušana, komentēšana, pilnīgi nesaprotamas komandas, apjukuši bērni. Nevaru atlaist pretinieku treneri (histērisku sievieti), varu atgādināt sev un citiem, ka sportā jāattīsta fiziskā sagatavotība, mērķtiecība, tehnika un sadarbība komandā ! Pie tam pietrūkst elementāras vadības prasmes ar skaidru komandu, atgriezenisko saiti. Jau kuro reizi pajautājot bernam ko saprata vai dzirdēja no trenera teiktā, vēl ne reizi neesmu dzirdējis jēgpilnu atbildi un tā nav mūsu bērnu vaina !

Posted by Valters Grazulis on svētdiena, 2015. gada 12. aprīlis