Uz Astro’n’out!

Astro’n

Vakar, stāvot sastrēgumā Krustabaznīcas ielā, klausījos StarFM, kur ēterā tika izspēlētas divi ielūgumi uz Astro’n’out lielkoncertu. Jautājums, uz kuru pirmais zvanītājs atbildēja nepareizi, bija – Kāds ir grupas Astro’n’out logo? Otrais zvanītājs biju es un, atbildot, ka Astro’n’out logo ir trīs kosmonauti, savā īpašumā ieguvu ielūgumus. Pirmo reizi zvanīju uz radio un uzreiz laimēju.

Jau šodien aizbraucu uz StarFM biroju Maskavas ielā un saņēmu divus dzeltenos papīrīšus, kuru vērtība laikam tagad jau ir 14Ls. Tiesa, pats koncerts notiek neloģiskā dienā – 2. decembrī, kas ir svētdiena, plkst 20:00 Sapņu Fabrikā. Lai arī neesmu nekāds grupas fans, protams, uz koncertu aiziešu. Kāda jums pieredze ar radio konkursiem?

Tilts atgriezīsies

Dzelzceļa tilts (Fotografē: Toms Uļjanovs)

Noteikti neesmu vienīgais, kuru 18. novembrī sajūsmināja izgaismotais Dzelzceļa tilts (augšējā fotogrāfiju uzņēmis Toms Uļjanovs). Taču jau 20. novembrī, kad vēl no agra rīta tumsā braucu pa Krasta ielu un vēlā vakarā arī mājās, tilts atkal bija atguvis savu ikdienišķo izskatu, izraisot manī un citos sašutumu. Ikdienā tam tumšajā laikā būtu jābūt izgaismotam zilā krāsā, bet svētkos – zilā un baltā. Tikko izlasīju iepriecinošu ziņu, ka īsi pirms Ziemassvētkiem tas atkal tiks izgaismots.

Arī Akmens tilts 29. novembrī plkst.16.16 iedegsies, cerams, krāšņās gaismās…

Trešā personība

Katru dienu manu blogu apmeklē vairāki gūglētāji, kuri meklējuši mani, tas ir, manu niku raikons. Lūk, tas mani ieinteresēja, un es atvēru gūgli un ierakstīju meklēšanas logā raikons. Atrada, protams, manu blogu, face.lv kontu, par kuru rakstīju divus gadus atpakaļ, vēl dažādas saites, kur esmu publicējis, un kontu oho.lv. Speciāli pat piereģistrējos, izveidojot sev kontu raikons1, lai apskatītos, par ko oho.lv esmu kļuvis.

Liekas, ka tas ir tas pats lietotājs, kas ar manu niku bija reģistrējies face.lv, tomēr šeit ir ielicis nedaudz civilizētāku bildi. Profils un bilde zemāk…

Read More

Internets Murjāņos

Šajā nedēļas nogalē es atkal esmu Murjāņu sporta ģimnāzijā, kur atkal notiek nometne. Paņēmu līdzi savu laptopu, jo man bija jāpabeidz rakstīt raksts žurnālam “Sports”, kā arī vienkāršai laika īsināšanai starp treniņiem. Pašlaik esmu nolīdis klusākā vietā – 30 istabiņā, kur, piespiežoties pie loga, man par pārsteigumu atrod wireless tīklu Muuri bez nekādām parolēm. Tīkls gan pašvaks, tomēr, redz, šo rakstu es uzrakstīt varu.

Tagad gaidu pusdienas plkst. 14, kur varēs pieēsties līdz nemaņa, jo ēst ir pasūtīts 16 cilvēkiem, bet mēs daudzo savainojumu dēļ esam ieradušies tikai septiņi.

Mini avārija

Iekļuvu šodien, braucot uz darbu, tādā dīvainā avārijā. Braucu pa otro joslu un no Ulbrokas ielas gatavojos nogriezties uz Dzelzavas ielu. Pa priekšu man braucu balsts busiņš ar Vācijas numuru, kurš apstājas pirms krustojuma un pēkšņi izdomā, ka viņam vajag no otrās joslas pa labi griezties (tā laikam Vācijā pieņemts) un padod atpakaļgaitā, braucot man virsū. Es, nepaskatoties, cik tuvu ir aizmugurējā automašīna, arī devu atpakaļ un iebraucu viņa sarkanajā auto.

Krieviski runājošais sarkanā auto šoferis izleca ārā un uzreiz lamājoties aizskrēja pie baltā busiņa, šoferi izvilka ārā un sadeva tam pa mici. Vēlāk vācietis vienkārši aizbrauca. Tā kā pēc situācijas vainīgs biju es, tad uzrakstīju par notikušo, parakstījos, iedevu sarkanajam šoferim savu telefona numuru, jo nedaudz ielocīju priekšējo numuru. Uz darbu paspēju, mašīnai ne skrambiņas.

Nav ne jausmas, vai es rīkojos pareizi?

Psiholoģija

Psiholoģija

Šodien uzzināju pirms divām nedēļām vadītā semināra “Spējas un Apdāvinātība” atzīmi – 7. Kā redzams attēlā, galveno daļu vadīju es un līdz ar to visu sabojāju es. Bet ko darīt – ja esmu straujšs, ātrs un paviršs? Nesanāks no manis nekāds daiļrunātājs.

Piedodiet, Oskar, Māra un Laura, ka saņēmāt tikai septiņi. Kaut gan, ko var cerēt par darbu, kurš tika rakstīts Datorikas Pamatu laikā iepriekšējā dienā? Automāts šā vai tā vēl spīd…

Braucam prom?

Laikam jau lielais bums, kad visi devās peļņā uz ārzemēm un reizēm arī tur palika uz mūžu, ir pagājis, tomēr es runāšu… Mani uz ārzemēm dzīvot vari aizvilkt tikai viens iemesls, un tas ir handbols. Vakar pa Eurosport2 skatījos Čempionu Līgas spēli starp Dānijas komandu “Viborg”, kas savā laukumā uzņēma Vācijas “Hamburg” handbolistus. Es gribu izbaudīt atmosfēru, kad tūkstošiem cilvēki fano par tevi, saucot dažādus saukļus vai vienkārši skaļi aplaudējot. Tirpas vien skrien pāri… Latvijas spēcīgākajai handbola līgai, kur jau trešo gadu spēlēju arī es, nākas samierināties ar dažiem desmitiem kūtriem atbalstītājiem (labākajā gadījumā simts), kas ir citi handbolistu, viņu draugu vai radi.

Varbūt vajadzēja izvēlēties basketbolu? Nē, nevajadzēja gan, jo nav interesantākas, asākas un ātrākas spēles par handbolu. Spēlēju jau devīto gadu un spēlēšu tik ilgi, cik man to veselība ļaus. Šodien pēc nedēļas pārtraukuma aizgāju uz treniņu – pacilāju svarus, pamētāju bumbu, taču potīte vēl liek sevi manīt, tāpēc skriet un sargāt vārtus vēl lāgā nevaru. Cerams, vismaz nākošnedēļ jau būšu ierindā…