Čaļiem labs piedūriens par savu rajonu. Lūk, arī Ziemassvētku video sveiciens visiem no Purvciema. Čaļiem ir arī savs twitter konts – Pur4ix_mafiA. Lasām un priecājamies.
Gads: 2010
Opera – check
Ir dažas lietas, kuras vienkārši savā dzīves laikā vajag izdarīt. Manuprāt, Latvijas Nacionālās operas apmeklējums ir viena no tām lietām. Arī es svētdien varēju savā dzīves sarakstā pretī sadaļai opera varēju atzīmēt ķeksīti (check). Pirmo reizi LNO apmeklēju pirms padsmit gadiem, kad kopā ar ģimeni biju uz baletu “Pepija Garzeķe”. Tas bija tik sen, ka mana māsa Laura, kas ir divus gadus jaunāka par mani, pat to neatceras. Es gan! Jau toreiz nesapratu, kas tā par izrādi, kur neviens nerunā, bet visu laiku dejo un dzied.
Līdzīgas sajūtas mani pārņēma arī svētdien pēc krievu izrādes “Jevgeņijs Oņēgins”. Grūtības saprast, ko aktieri dzied, man būtu, ja izrādes notiktu latviski, taču šoreiz likās, ka brīžiem aktieri dzied nevis krieviski, bet kādā man pavisam svešā valodā. Labi, ka virs skatuves ir ekrāns, kurš demonstrē subtitrus latviešu un angļu valodā. Negūstu es baudījumu, no lietas, ko sauc opera. Nu negūstu…
Man tomēr labāk patīk teātris. Noteikti nenožēloju, ka Evita mani aizveda uz operu, taču varēšu uz to tagad neiet vēl vismaz desmit gadus…
I will always remember…
Nepielūdzami tuvojas kārtējā gada beigas, kad parasti cilvēki sāk atskatīties uz aizvadītajiem 12 mēnešiem šajā gadā. Šķiet, filmā “Girls Next Door” bija tāda frāze: “I will always remeber…”. Jau Singapūrā, kad veidojām video sižetu par tur aizvadītajām dienām, man šī frāze bija iesēdusies prātā. Tad nu es gribu, lai tu, mans mīļais lasītāj padomā un atceries, ko tu vienmēr atcerēsies no 2010. gada? Kas bija tavs trakākais / stulbākais / sirsnīgākais / mīļākais / neaizmirstamākais piedzīvojums, kas ar tevi notika? Varbūt tie bija velti nodzīvoti 12 mēneši…
Ko es atcerēšos? Kā es un mana komanda triumfējām Latvijas čempionātā un Latvijas kausa izcīņā. Jāņus, kur es viens pats apēdu lielo, zaļo gurķi. Vasara. Kā es mēģināju piedalīties Dziesmu Svētkos (nesanāca). Positivius 2010. Trakais brauciens ar savu automašīnu Škodu uz Marseļu. Ikšķiles svētkos, kuros R**s (vārds mainīts, hah) pietaisīja bikses. SINGAPŪRA. Rudens viskija vakarus/naktis. Pirts svētdienā.
Noteikti, ka ir vēl piedzīvojumi, kurus esmu aizmirsis, taču man tāda sajūta, ka vēl kaut kas neaizmirstams notiks arī pēdējās gada 16 dienās. Priekā!
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā
Jau kādu laiciņu Latvijā pieejami divi man zināmi kolektīvās iepirkšanās mājas lapas – kopaletak.lv un perkamkopa.lv, kuru apmeklētājs par īpašām cenām (ar 30%, 50%, 60% vai lielākām atlaidēm) var iegādāties dažādus pakalpojumus, bet… Lai piedāvājums būtu spēkā, tas jāiegādājas noteiktam pircēju skaitam. Ja tomēr netiek savākts nepieciešamais pircēju skaits, tava nauda tiek atskaitīta atpakaļ.
Kur slēpjas āķis? Jo vairāk pakalpojumu sniedzējam pircēju, jo zemāku cenu viņš var piedāvāt, neriskējot strādāt ar zaudējumiem. Iegūst pārdevējs, iegūst pircējs. Visi laimīgi!
Kopā ar Ievu izmantojām perkamkopa.lv piedāvājumu atpūsties Rāmkalnos, nopērkot akcijas kuponu ar 50% atlaidi. Tajā ietilpa ripojums lejā pa kalnu ar ZORB bumbu, trīs izbraucieni ar rodeli, lidojošais krēsls virs Gaujas ielejas un 10 minūšu lēciens ar “Jautrajām Gumijām”. Tas beidzot bija iemesls piestāt Rāmkalnos pēc vairāku gadu pārtraukuma izbraukt ar rodeli, novelties ar dullo bumbu lejā pa kalnu, kā arī uzmest vairākus salto lēkājot ar gumijām uz batuta. Nebūtu šī piedāvājumu, ar rodeli nebūtu izbraucis vēl vairākus gadus…
Lūk, arī Ieva veļas lejā pa kalnu ar dullo bumbu. Video ripojums izskatās mierīgs, taču sajūtas cilvēkam, kas atrodas bumbā ir pavisam citas. Nevar saprast, cik ilgi tevi vēl mētās…
Arī tagad ik pa reizi apskatu abas lapas, vai tajās nav vēl kādi interesanti piedāvājumi. Cik esmu novērojis, latvieši vēl ir pārāk kūtri piedāvājumu izmantošanā. Laikam jāgaida līdz parādīsies vēl vairāk līdzīga tipa portāli, jo ārzemēs kolektīvās iepirkšanās mājas lapas iet uz urāa!
Latviešu Playboy
Vakardien pēc garām pārdomām pie Maximas laikrakstu stenda tomēr nopirku pirmo žurnālu Playboy latviešu valodā. Vispirms to lasīja mamma, pēc tam māsa, tad pie tā tika arī Ieva, bet tikai šodien nedaudz dabūju pašķirstīt arī es. Ir daži interesanti raksti, taču pats galvenais iemesls, kāpēc man šis žurnāls patīk ir šis. Es varu izdarīt tā, kā rāda filmās:
Reklāmēju LU PPMF
Ceturtdien piedalījos nelielā video sesijā, reklamējot Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti, kurā nu jau studēju 4. kursā.
Sākusies sezona
Sākusies jaunā sezona. Kopā ar savu handbola klubu “LSPA” esam izcīnījuši jau trīs uzvaras galvaspilsētas mačos, iekļūstot 2010. gada Rīgas atklātā čempionāta finālā, kurā spēlēsim ar saviem sīvākajiem pretiniekiem Dobeles “Tenax”. Jūtu, ka Singapūras dēļ iecirsts krietns robs manai sportiskajai formai, tāpēc ar savu sniegumu aizvadītajās spēlēs neesmu apmierināts.
Nedēļās nogalē ar mačiem Igaunijā sāksies Baltijas handbola līga. Spēlēsim ar divām spēcīgākajām kaimiņu komandām. Pārbaudes turnīrā, kurā nepiedalījos, mūsējie kārtējo reizi piekāpās “Polva Serviti”, bet pārliecinoši pārspēja “HC Kehra”.
Nedaudz mainījies arī mūsu komandas sastāvs. No komandas aizgājuši Einārs Kiršteins un Ivars Lācis, savukārt klāt nākuši Mārtiņš Dāvdieniks, Mareks Černousovs un Lauris Eglītis. Mainījies arī mans kompanjons vārtos. Kluba sastāvam pievienojies Latvijas izlases pirmais vārtsargs Helmuts Tihanovs (attēlā apakšā). Būs interesanti…
Esmu jau iejuties arī savā jaunajā darba vietā Rīgas 45. vidusskolā. Strādāju par laborantu, vadu stundas, esmu atbildīgs arī par skolas avīzi. Vecās, Rīgas 100. vidusskolas, likvidācija man nākusi tikai par labu darba apmēra un algas izskatā. Arī LU PPMF lekcijas ir tikpat garlaicīgas un maz laika prasošas. Līdz augstākajai izglītībai palikuši divi semestri, bakalaura darbs un eksāmens. Viss turpinās pa vecam. Darbs, augstskola un sports.